Desomāts, grilomāts, pienomāts – Vācijā ļoti pieprasīti kļuvuši pašiepirkšanās automāti 2
Ieva Alberte, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašiepirkšanās automāti Vācijā kovida dēļ kļuvuši tik pieprasīti, ka dažs saimnieks pat papildina vistu ganāmpulku. Pašu automātu pārdošana pieaugusi pat par 50%.
Diennakts automāti
Desomāts, grilomāts, pienomāts. Tā varētu latviski dēvēt “Wurstautomat”, “Grillfleischautomat” un “Milchautomat”.
Vācijā jau sen ir pieejami automāti, kur diennakti var iegādāties svaigu pienu vai gaļu. Lielākoties pie katras lielas zemnieku saimniecības.
Gribas svaigu pienu svētdienā, kad veikali Vācijā slēgti? Diseldorfā tuvākā “Milchtankstelle” ir ap 10 km no centra, un par vienu eiro, ievietojot savu stikla pudeli, var tikt pie litra piena. Vairāk automātu gan ir tālāk ārpus pilsētas, un patlaban tie ir ļoti pieprasīti.
Ziemeļreinas lielākajā avīzē “Rheinische Post” marta beigās kāds virsraksts vēstīja: “Automāti ir tik pieprasīti, kā nekad.” Zemnieks Jakobs Mevisens no Nettales stāstīja, ka pirms pusgada uzstādījis olu un olu nūdeļu automātu, tas kļuvis ļoti pieprasīts.
“Tik ļoti, ka mēs nespējam papildināt – vistas nedēj tik ātri un daudz,” saka Mevisens. Tieši tāpēc viņš plāno papildināt ganāmpulku un vēlāk izvietot arī otru automātu.
Pavisam labi klājas arī vietējo miesnieku grilējamās gaļas automātiem, jo sākusies sezona. Atliek svētdienā paskatīties debesīs – ja labs laiks, tad jānobrauc gar gaļas automātu pie vietējā miesnieka.
Tātad produkts ir svaigs, un tiek atbalstīts sava reģiona uzņēmējs. Un pats labākais – sestdienā nav jāmīcās pa ļaužu pilnu veikalu ar masku uz sejas un jāpērk gaļa, kura varbūt dienu vēlāk nebūs vajadzīga, jo svētdien līs lietus.
Automātu piedāvājums Vācijā ir plašs. Viens no lielākajiem tirgotājiem ir “Regiomat”, kas tirgū ir kopš 2007. gada. Tā mārketinga vadītājs Adrians Otts sarunā ar “Latvijas Avīzi” saka: “Automātu pārdošana pandēmijas laikā ir pieaugusi par 50%. Mēs nespējam tos saražot tik daudz, cik liels ir pieprasījums.”
Neviena detaļa automātos nav no Ķīnas, bet gan Spānijas vai Itālijas, jo – ja automāts saplīst, tas jāsalabo uzreiz un nebūtu laika gaidīt detaļas.
Iestrēdzis olu vai gaļas pirkums nevar gaidīt nedēļu, jo sabojāsies.
Patlaban “Regiomat” sniedz servisa pakalpojumus 4600 automātiem, taču pārdevuši ir krietni vairāk. Otrs liels tirgotājs ir “Hensing”, kas tirgū zināms ar zīmolu “RegioBox”. Tā pārdošanas vadītājs Jans Hansens nav runājams ilgāk kā pāris minūšu un saka: “Mums ir ļoti daudz darba, ļoti. Piedodiet.”
Dārzeņu jaunuzņēmums
Automāti ne vienmēr ir jāpērk. Divi 33 gadus veci vācieši tos uzbūvēja paši, jo pērn sāka bioloģisko produktu pārdošanu pašapkalpošanās stacijās “DieGuteTüte”. Produktus pasūtīt var internetā, bet savākt – septiņās vietās Diseldorfas pilsētā sev izdevīgā laikā.
Idejas autori Antonio un Favads (afgānis) ir kursabiedri. Studējuši ķīmiju ar ievirzi lauksaimniecībā, abi zina, kas ir labs burkāns vai kartupelis. Antonio Hovers un Favads Jakobi jau vairākus gadus iegādājas lielākoties “Demeter” produktus – tas ir viens no starptautiskajiem zīmoliem bioloģiski audzētai pārtikai. Ikdienā viņi vai nu iepirkās bioveikalā, vai pasūtīja produktus ar piegādi.
“Taču vairākas firmas piegādā bioproduktus tikai reizi nedēļā un laikos, kad es neesmu mājās. Tad tā kaste jāatstāj pie kaimiņiem. Turklāt daudzi nepieņēma mazākus pasūtījumus par 30 eiro,” stāsta Favads telefonintervijā.
Jau pirms Covid-19 abi bija domājuši, ka bioloģiskās pārtikas pakomāti būtu vajadzīga “štelle” – pasūti mājaslapā un aizej izņemt, kad gribi.
Pērn, sākoties pandēmijai, pie idejas atgriezās jau nopietnāk. Antonio gaidīja ģimenes pieaugumu, tāpēc elastīgāks darba laiks vilināja.
Savukārt Favads bija nedaudz piekusis no komandējumiem, jo kā projektu konsultants ik trīs mēnešus strādāja un dzīvoja kādā citā Vācijas pilsētā. Viņa klienti bija “Telecom”, “Metro”, “Deutsche Bank”.
Stabils darbs bija arī Antonio. “Darbs man patika, taču zināju, ka nedarīšu to mūžīgi,” saka Favads.
Tā nu pērn abi pieteicās Ziemeļreinas pavalsts “start-up” atbalsta stipendijai, prezentēja savu ideju “DieGuteTüte” žūrijai un ieguva 1000 eiro atbalstu mēnesī uz gadu. Ar to neko daudz iesākt nevarētu, ja nebūtu pašiem savu uzkrājumu, kā arī ziedojumi no pūļa finansēšanas vietnēm internetā.
“Bija jau nedaudz bailīgi, ka jāpamet labi apmaksāti darbi un jāmetas iekšā nezināmajā, taču mēs nolēmām mēģināt,” atceras Favads.
Pakomātus būvēja abi pašrocīgi ar Antonio tēva, galdnieka, palīdzību. Iegādājās QR koda lasīšanas ierīces un ievietoja tās pakomātu durvīs: kad pasūtījums veikts, klients saņem e-pastā kodu, ar ko, noskenējot ar telefonu, durvis atveras.
Abi jaunie uzņēmēji uzreiz zināja, ka nevarēs atļauties automātus ar dzesēšanas sistēmām, jo tie maksā ap 10 000 eiro un līdz ar to pakomāta plauktos nenonāks piens un gaļa. Viņi sāka ar vienkāršu dzesēšanas sistēmu ar šķidrumu, kas ieslēdzas tad, ja ārā ir siltāks par +8 0C.
Produktu atlasi vīri veic paši – trīsreiz nedēļā brauc pie tuvējiem zemniekiem. Ik rītu abi ceļas sešos, lai pasūtījumus sapakotu speciālās tūtās un ievietotu pakomātos. Pie katra produkta viņu mājaslapā ir rakstīts, cik km attālumā no Diseldorfas produkts audzis – 60 vai 70 km.
“Tas ir veids, kā mēs mazinām ekoloģisko pēdu un atbalstām tuvējos zemniekus. Un mūsu pircēji saņem svaigus dārzeņus.”
Minimālais pasūtījums ir 15 eiro apmērā. Maisiņš jeb tūta, kurā bija produkti, pēc savākšanas tukšs jāieliek skapī, lai to atkal varētu izmantot.
“Pie mums noteikti ir lētāk nekā bioveikalā, kur jāmaksā par īri un pārdevējiem alga, taču varētu būt nedaudz dārgāk nekā “Aldi” veikalu ķēdē nopērkamais bioprodukts,” lēš Favads.
Pie automāta satiktā pircēja Terēza norāda, ka cena viņai nav izšķirošais: “Man būtiski, ka produkts ir svaigs. Tas ir “win-win” situācija: nopirkt veselīgu pārtiku, atbalstot vietējo zemnieku.”
Kopš 2020. gada novembra nu ir septiņas “DieGuteTüte” stacijas. Tūte aug lielāka! “Esam vēl jauni, knapi sākuši. Ikreiz, kad pasūtījumu ir mazāk, mēs nedaudz satraucamies – kā būs, vai visu darām pareizi. Vai vispār vajadzēja šo visu uzņemties,” saka Favads.
Kreņķu netrūkst. Kāds aizmirsis izņemt pasūtījumu, kāds automātu apķēpājis. Apzagti gan tie līdz šim nav. “To, kurš bija apķēpāts, mēs nokrāsojām košu. Citus arī, jo iepriekš tie visi bija pelēki.” Un nokrāsoja krāsās, kādās ir klientu pieprasītākie produkti: oranži burkāni ar zaļiem lakstiem, sarkani āboli un smilšu krāsas kartupeļi.
