Svaigas odziņas ar… zarnu nūjiņām; Pelējums no dārzeņiem var radīt hroniskas elpceļu slimības 0
Karstais laiks veicina dažādu kaitīgu baktēriju vairošanos pārtikas produktos, arī uz augļiem, ogām un dārzeņiem. Viena daļa sīkbūtņu uz tiem nonākusi jau dobē, otra – pārvadājot un vēl daļa – tieši uz letes, pircējiem cilājot un izvēloties glītākos un gatavākos. Lai vasaru nesabojātu zarnu infekcijas, vispareizāk būtu mazgāt it visu, ko uzturā lietojam svaigā veidā.
Netīro roku slimības
Slimību profilakses un kontroles centra infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Rita Korotinska stāsta, ka vasarā tiešām vērojams zarnu infekcijas slimību pacēlums. Parasti augustā, kad valda liels karstums, daudzi slimo gan ar salmonellu, gan zarnu nūjiņu un vīrusu izraisītām saslimšanām. Tās nereti mēdz dēvēt arī par netīro roku slimībām, jo sliktas dūšas, vemšanas, caurejas un vēdergraižu izraisītāji bieži vien tieši tā iekļūst organismā. “Lai arī rokas izskatās tīras, uz tām var atrasties daudz un dažādi mikroorganismi, tajā skaitā baktērijas un vīrusi. Neievērojot personisko higiēnu, pastāv daudz lielāka iespēja saslimt,” atzīst epidemioloģe.
Cik reižu dienā rokas jāmazgā? “Pēc iespējas biežāk. Obligāti ar ziepēm un ūdeni rokas jāmazgā ne tikai pēc tualetes apmeklējuma, pirms un pēc ēdiena gatavošanas un ēšanas, bet arī pirms zāļu lietošanas un dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, kā arī pēc saskares ar mājdzīvniekiem,” norāda speciāliste, piebilstot, ka infekcijas slimību profilaksei pilnīgi pietiek ar parastām ziepēm, jo bakteriālo ziepju efektivitāte nav pierādīta. Turklāt svarīgākais nav mazgāšanas biežums, bet gan situācija, kas prasa papildu aizsardzību pret iespējamo inficēšanos. Ja ūdens trūkuma dēļ rokas nav iespējams nomazgāt, piemēram, ceļojuma laikā, šim nolūkam līdzi jānēsā kāds roku dezinfekcijas līdzeklis – gels, putas vai mitrās salvetes.
Labāk lieku reizi noskalot
“Pārdevēji tirgū un ielas malā mudina nogaršot saldas odziņas vai sulīgu augļu šķēlītes, bet, ēdot nemazgātus augļus, ogas un dārzeņus, riskējam saslimt ne tikai ar zarnu infekcijām, bet arī parazitārajām slimībām. Atvaļinājuma laikā daudzi Latvijas iedzīvotāji ceļo un šīs slimības kā suvenīru bieži vien atved no siltajām zemēm,” saka Rita Korotinska. Pērn no vienpadsmit šigelozes jeb dizentērijas un sešiem A hepatīta slimniekiem attiecīgi desmit un četri bija inficējušies ārzemēs. Ceļojuma laikā vajadzētu izvairīties baudīt svaigi spiestas sulas, augļu kokteiļus, jo arī ledus gabaliņos, ko pievieno sulām vai kokteiļiem, var būt sasaldēts piesārņots ūdens. Apšaubāms piedāvājums ir arī svaigu dārzeņu salāti lētā ēstuvē.
Ievestos augļus un dārzeņus pirms ēšanas noteikti vajag mazgāt, arī tos, kurus pirms lietošanas nomizo, piemēram, arbūzus, melones, banānus. Rita Korotinska iesaka tos no ārpuses vispirms noberzt ar mitru sūkli vai birstīti, bet pēc tam noskalot tekošā ūdenī. Tas pasargā ne tikai no baktērijām, bet arī no ķīmiskajām vielām, ar kurām augļi apstrādāti, lai ilgāk būtu svaigi. Nevajadzētu iegādāties jau sagrieztus augļus, piemēram, arbūzu vai meloņu pusītes.
Epidemioloģe brīdina, ka bez noskalošanas nevar ēst arī pašmāju zemnieku audzētās zemenes, burkānus un citus zaļumus, ja vien pircējs nav pilnīgi pārliecināts par audzētāja godaprātu. Mēdz būt gadījumi, kad mēslošanai tiek izmantots ķemertiņa saturs, bet kaitēkļu apkarošanai – ķimikālijas. Zaļo lapu dārzeņi – lapu salāti, spināti, kāposti, rukola – var būt inficēti jau augšanas laikā, piemēram, no kūtsmēsliem vai netīra ūdens, bet no tiem pagatavotie salāti – ja to smalcināšanai izmantots dēlītis, uz kura iepriekš griezta jēla gaļa.
“Arī dārzeņus no sava dārza vislabāk būtu pirms lietošanas noskalot, jo dobē var iemaldīties peles vai žurkas, kas pārnēsā jersīnijas,” saka eksperte. Šīs baktērijas izraisa akūtu bakteriālu infekcijas slimību jersinozi, kurai raksturīga ne tikai caureja un citi gremošanas sistēmas traucējumi, bet arī drudzis, galvassāpes, nespēks un sāpes muskuļos un locītavās, kā arī apendicītam līdzīgas sāpes vēdera labajā pusē.
