Svaiga gaļa tiešsaistē – vai pirkt gaļu pēc sludinājuma internetā ir droši? 11
Regīna Olševska, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vasarā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori atsaucās uz kādu Facebook ievietotu sludinājumu iegādāties gaļu no piemājas saimniecībā lauku labumus baudījušiem rukšiem. Gaļas izcelsme izrādījās miglā tīta, bet uzglabāšanas un transportēšanas apstākļi tādi, kas liktu raukt degunu pat neizvēlīgam pircējam.
Arī tagad sludinājumu portālos iespējams lēti tikt pie bioloģiski un ekoloģiski audzēta puscūča, jēra, kazlēna vai teļa, bet kāds puisis no Iļģuciema par nieka diviem eiro piedāvā medījumu gaļas konservus.
Kvalitāti apliecina sertifikāts
“Es svaigu gaļu vai gaļas konservus ar interneta sludinājumu starpniecību nemūžam nepirktu. Neiegādājos arī mājražotāju marinētas sēnes vai mājās ceptas tortes.
Mans dēls ir mednieks, par viņa sarūpētā medījuma vai no tā gatavoto konservu drošību esmu pilnībā pārliecināta. Pazīstu arī cilvēkus, kuri svaigu gaļu iegādājas no zināmām, reģistrētām bioloģiskajām saimniecībām. No pilnīgi sveša cilvēka es to nepirktu,” teic Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas prezidente Lolita Neimane, kura pati visus ikdienā nepieciešamos pārtikas produktus, to skaitā svaigu gaļu pērk pārtikas interneta lielveikalos.
“Nesen biju pasūtījusi svaigas zivis. Tās man atveda aukstuma kastē, uzliktas uz ledus. Varbūt reizēm uz pārtikas produktu piegādi nākas ilgāk pagaidīt, toties to atsver kvalitāte. Turklāt šos veikalus regulāri pārbauda Pārtikas un veterinārais dienests.
Viena lieta ir pārtikas produktu sastāvs, veselīgums, pavisam cita – to mikrobioloģiskā drošība, sevišķi dzīvnieku izcelsmes produktiem.” Viena no attālinātas iepirkšanās priekšrocībām ir tā, ka nesteidzoties var izpētīt produktu sastāvu, pievienotās e-vielas, izcelsmi, ko iespējams pārbaudīt.
Diētas ārste aicina akli neuzticēties interneta tiešsaistes pārdevēja stāstiem par bioloģiski vai ekoloģiski audzētiem mājlopiem, īpaši, ja gaļai ir pārsteidzoši zema cena. Tas vien, ka zemnieku saimniecībā netiek izmantota ķīmija, vēl nedod tiesības apgalvot, ka pārtikas produkti ir bioloģiski. To apliecina vienīgi bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts, ko izsniegušas kontrolējošās iestādes.
Ja rodas šaubas par tirgotāja vārda patiesumu, to var pārbaudīt PVD reģistrā.
Ja reģistrēts, pērc droši
“Uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar jebkādu pārtikas produktu tirdzniecību internetā, vienalga, vai šos produktus ražo paši, vai arī tikai izplata, obligāti jābūt reģistrētiem PVD, arī tiem, kas savas preces piedāvā, piemēram, ar sludinājumu portālu vai vietnes Facebook starpniecību. Tas nozīmē, ka dienestam ir zināma tā atrašanās vieta, tas tiek regulāri pārbaudīts un pircējs var būt drošs par iegādāto produkciju.
Nereģistrētie tirgotāji darbojas nelegāli, par šo uzņēmumu nav informācijas, tāpēc nav zināms, vai produkcija atbilst nekaitīguma prasībām,” norāda PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja llze Meistere un aicina iedzīvotājus pirms pirkuma veikšanas pārliecināties, vai interneta sludinājumā norādītais uzņēmums, zemnieku saimniecība ir reģistrēta PVD. Vēl labāk, ja paši gaļas tirgotāji sludinājumā norādītu arī dienesta reģistrācijas numuru.
Mājās kautu nedrīkst pārdot
Ar sludinājumu starpniecību drīkst pārdot tikai PVD atzītā vai reģistrētā kautuvē kautu dzīvnieku gaļu, kurai veikta veterinārā ekspertīze.
Mājās kautu dzīvnieku gaļu drīkst lietot tikai pašu vajadzībām. Latvijā normatīvie akti paredz, ka visām kautuvēm jāziņo dienestam par kaušanas laikiem, bet tā pilnvarots veterinārārsts pirms kaušanas apskata dzīvniekus un pēc tam veic veterināro ekspertīzi, lai pieņemtu lēmumu, ka gaļa ir derīga lietošanai uzturā. Aizdomu gadījumos tiek ņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai, piemēram, lai pārliecinātos, vai gaļā nav antibakteriālo līdzekļu klātbūtnes.
Visiem dzīvniekiem kas var pārnēsāt trihinellas kāpurus, tiek veikti izmeklējumi uz trihinelozi. Tā ir parazitāra infekcijas slimība, ar kuru saslimst, lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātu vai svaigu inficētu cūkas vai medījuma, parasti mežacūkas, gaļu.
“Medniekiem, kuri vēlas pārdot medījuma gaļu, tas jāved uz PVD atzītu medījumu apstrādes vietu, kur veterinārārsts vai mācīta persona veic apskati. Ja mednieku kolektīvs gaļu sadala savā starpā, to drīkst izmantot tikai pašu vajadzībām. Ja grib pārdot, jāreģistrējas dienestā,” skaidro Ilze Meistere.
Jābūt norādēm par izcelsmi
Kā pārliecināties, vai gaļa nāk no atzītas kautuves? Ja tiek tirgoti gaļas liemeņi, pusliemeņi, to ceturtā vai sestā daļa, uz katras jābūt ovālam zīmogam, kurā redzams kautuves numurs un norāde par izcelsmes valsti, – LV, Latvija vai kādas citas ES dalībvalsts nosaukums un EK – Eiropas Kopienas saīsinājums. Latvijā kautu dzīvnieku liemeņu marķējumā pirmajā rindā norādīts arī kaušanas datums: gada pēdējais cipars, nedēļa un nedēļas diena, bet otrajā kaušanas kārtas numurs. Ja gaļa ir fasēta, informācijai jābūt uz preces iepakojuma. Ilze Meistere uzsver, ka svaigu gaļu drīkst dalīt un realizēt tikai atzītos gaļas pārstrādes un mazumtirdzniecības uzņēmumos.
Nezināmas izcelsmes produkti, īpaši dzīvnieku izcelsmes – gaļa, zivis un olas – apdraud to lietotāju veselību, jo var būt ražoti, uzglabāti, pārvadāti un izplatīti nepiemērotos apstākļos un neatbilstīgā temperatūrā, būt ar ķīmisku, mikrobioloģisku vai cita veida piesārņojumu.
SVARĪGI
Tirgojot medījuma gaļu nelielā apjomā, jānorāda:
• mednieka vārds, uzvārds, mednieka reģistrācijas numurs vai novietnes numurs, medību atļaujas numurs,
• dzīvnieka krotālijas vai limitēta medījamā dzīvnieka marķiera numurs, nomedīšanas datums, laiks un vieta, suga, svars (kilogramos) un skaits (gabalos),
• norāde ar derīguma termiņu, uzglabāšanas temperatūra,
• medījuma apstrādes vietas vai mednieka reģistrācijas numurs PVD uzraudzības objektu reģistrā, apskates datums nomedīšanas vietā un veterinārās ekspertīzes datums medījuma apstrādes vietā,
• atzinums par to, ka medījuma gaļa derīga uzturā bez ierobežojuma.
