Māris Antonevičs: Suvenīra vietā vīruss. Vairākas Eiropas valstis jau paziņojušas, ka aizliedz iebraukt ceļotājiem no Krievijas 37
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja salīdzina Eiropas valstis, Somija noteikti ir starp tām, kas sekmīgi spējusi tikt galā ar Covid-19 izplatību visos pandēmijas posmos. Protams, arī te ir bijuši vairāki viļņi (pērn novembrī un šogad martā) un šīs tendences sakrīt ar citām valstīm, tomēr sērga nav izplatījusies tik plaši.
Vislabāk par to var pārliecināties, salīdzinot statistiku. Pavisam šajā laikā Somijā konstatēts nedaudz zem 97 000 inficēšanās gadījumu un 973 Covid-19 izraisītas nāves. Salīdzinājumam, Latvijā – tuvu 138 000 gadījumiem un 2531 nāve.
Somijai teritoriāli un mentāli tuvajā Igaunijā – mazliet pāri 131 000 inficēšanās gadījumiem un 1270 nāves. Vēl izteiksmīgāks šis salīdzinājums kļūst, salīdzinot valstu iedzīvotāju daudzumu, Somijā – 5,5 miljoni, Latvijā – 1,8 miljoni, Igaunijā – 1,3 miljoni.
Viens no galvenajiem uzdevumiem cīņā ar vīrusu ir laikus konstatēt problēmas un tās novērst.
Jūnija vidū daudzi Somijas futbola līdzjutēji devās uz Sanktpēterburgu, lai atbalstītu savu valstsvienību Eiropas čempionāta spēlē pret Krievijas izlasi. Kā vēlāk atklājās, daļa no viņiem bija kļuvusi par vīrusa jaunā Indijas jeb “Delta” varianta pārvadātājiem.
Jūlija sākumā tika konstatēts, ka apmēram 40% no visiem jaunajiem gadījumiem saistīti tieši ar šo spēli Sanktpēterburgā. Neliela daļa jau bija paguvusi saslimt kā atbraukušo kontaktpersonas, tomēr Somijas iestādes bija laikus apzinājušas problēmu, tāpēc katastrofa netika pieļauta.
Lai saprastu, ka “Delta” varianta straujā izplatība Krievijā kļuvusi par draudu ne vien tai pašai, bet arī citām valstīm, patiesībā nebūtu pat vajadzīgs šis piemērs ar futbola spēli.
Tas vienkārši ir ilustratīvi spilgtāks, jo ir populārs un vienojošs notikums, uz kuru var atsaukties, un tas liek vairāk aizdomāties. Tikpat labi, ceļošanai varētu būt desmitiem citu iemeslu – kādam tas varētu būt biznesa brauciens, kādam vēlme Ņevas krastā baudīt baltās naktis vai vienkārši iedzert lētu šņabi un tāpat dažādi iemesli var būt arī cilvēkiem, kas ierodas kā tūristi no Krievijas.
Lai saprastu, ka te ir liels risks, pietiek apskatīt un salīdzināt statistikas datus.
Laikā, kad lielākajā daļā Eiropas valstu Covid-19 statistika būtiski uzlabojas, Krievijā tā dramatiski pasliktinājusies.
Jūnija sākumā tur tika ziņots par 8000–9000 jauniem inficēšanās gadījumiem ik dienu, bet tagad tie ir 25 000 un vairāk. Tādas pašas tendences arī mirstības pieaugumā. Aizvadītajā sestdienā tika ziņots par 697 ar Covid-19 saistītām nāvēm, kas ir vienas dienas rekords kopš pandēmijas sākuma.
Vairākas Eiropas valstis, piemēram, Vācija un Čehija, jau paziņojušas, ka aizliedz iebraukt ceļotājiem no Krievijas.
Tāpēc pārsteidzoši, ka Latvijā šis jautājums nav pat apspriests, nav izskanējuši priekšlikumi un varianti, kā labāk rīkoties.
Kas neparasti, pat vienmēr runīgajiem ekspertiem, kas allaž ir bijuši tik piesardzīgi un satraukti par iespējamo notikumu attīstību, gatavi paust lielas bažas, piemēram, kad bija runa par veikalu vai kafejnīcu terašu atvēršanu, šoreiz nekas nav sakāms.
Vai, visticamāk, viņiem arī nekas netiek prasīts, jo viņi ir noderīgi tad, kad jāatbalsta sagatavotie valdības lēmumi, bet šis nav tas gadījums.
Latvijas stratēģija cīņai pret kovidu ir skaidra, galvenais uzsvars ir uz vakcināciju, un tā šobrīd par to uzstājīgi, brīžiem pat izmisīgi tiek aģitēts.
Viss pārējais, šķiet, vairāk tiek darīts inerces dēļ, piemēram, masku valkāšana sabiedriskās vietās, jo to sabiedrība puslīdz pieņēmusi un tad jau tā var palikt. Tomēr labāk ir rīkoties apsteidzoši, ne tikai reaģēt uz sekām.
