Birokrātiju nevar izsvītrot 0
IUB direktors Artis Lapiņš norādīja, ka intereses ir dažādas: pasūtītāji grib pēc iespējas ātrāk noslēgt līgumu, bet otrā pusē ir sabiedrība, kas vēlas efektīvu līdzekļu izlietošanu.
Arī uzņēmēji negrib piedalīties iepirkumos, arī viņu vēlme būtu ātri iegūt pasūtījumu. Taču tā tas ir līdz vienam brīdim – kad neregulētā laukā tiek ieraudzīts, ka konkurents uzvar biežāk un iegūst vairāk.
“Un tajā brīdī parādās, ka regulāciju vajag, “norādīja Lapiņš.
Samazināt birokrātiju iepirkumos var, bet to izdarīt nav vienkārši. Lapiņš min piemēru – lai piedalītos konkursā, uzņēmējam nedrīkst būt nodokļu parādu. Slieksnis ir ļoti zems, 150 eiro, un tas ir galvenais iemesls uzņēmēju izslēgšanai no konkursa. Šobrīd eksperti apsver iespēju nodokļu parādnieka pielaišanu konkursam atstāt izlemšanai pasūtītājam.
“Nav jau tik viennozīmīgi, jo pasūtītājam tā elastība nozīmē patiesībā papildu lēmumu. Vai to izmantot un pēc tam vēl spēt sabiedrībai paskaidrot, ka šajā konkrētajā situācijā es noslēdzu līgumu ar uzņēmumu, kuram bija parāds, bet tas bija noteikta mērķa vārdā?” stāstīja Lapiņš.
Viens no iespējamiem risinājumiem – ļaut uzņēmējam nodokļus samaksāt līdz līguma slēgšanai. Šis ir tikai viens no priekšlikumiem, par ko eksperti diskutē un kur viedokļi atšķiras, vai to vajag un cik liels var būt nodokļu parāds. Tāpēc izmaiņas, visticamāk, nav gaidāmas ātri.
Salīdzinot ar Eiropas Savienību, Latvija nemaz neizskatās slikti. Kā piemēru Lapiņš min rādītāju, cik ātri iepirkumu komisijas pieņem lēmumu par konkursa rezultātu lielajos iepirkumos.
“Tas ir tas, kur mēs esam, es tā kā optimists skatītos, vairāk labākajā pusē pret Eiropu un arī, ja mēs skatāmies dinamiku, mums tas laiks ir krities pa gadiem. Tas pats mums ir mazinājusies iepirkumu apstrīdēšanai. Ja vēl piecus gadus atpakaļ tie bija mazpadsmit procentu, tad pagājušogad tie bija septiņi procenti,” stāstīja Lapiņš.
