Suvalku koridors: nākamais Putina uzbrukuma mērķis? 98
Militārie eksperti ir vienisprātis, ka Suvalku koridors, kas atrodas starp Baltkrieviju un Krievijai piederošo Karaļauču (Kaļiņingradas) apgabalu un savieno Poliju ar visām trim Baltijas valstīm, ir apdraudētākā vieta iespējamā militārā konflikta vai provokāciju gadījumos.
Karaļauču (Kaļiņgradas) apgabals ir kritiski svarīgs Krievijai, jo tur atrodas vienīgā lielā krievu osta Baltijas jūrā un jūras kara bāze. Apgabalā izvietoti “Iskander” kompleksi, kas spējīgi nest kodolieročus. Taču tam nav sauszemes ceļa ar Krieviju, kas apgrūtina, piemēram, transporta pakalpojumus.
Risinājumu tam Krievija cenšas atrast jau 30 gadus.
Pēc Krimas aneksijas Baltijas valstis sāka nopietni uztraukties par savu drošību, baidoties, ka tās varētu kļūt par nākamo Krievijas agresijas mērķi.
Potenciāla kara pret Baltijas valstīm gadījumā Krievija ir spējīga trīs līdz piecu dienu laikā ieņemt visas trīs valstis, atsaucoties uz 2014.-2015. gadā veikto domnīcas Rand Corporation datormodelāciju, vēsta Currenttime.tv.
Izšķirošais trieciens varētu tikt dots Suvalku koridora rajonā. Tas ir tikai aptuveni 60 kilometrus garš, tajā ir divi ceļi un viens dzelzceļš. Tāpēc, to ieņemot, potenciālajam agresoram būtu viegli atslēgt Baltijas valstis no pārējās Eiropas.
NATO operatīvās reaģēšanas spēkos bija 40 000 karavīru. Lielākā daļa šo spēku bāzējas Vācijā un Polijā, tāpēc Krievijai un Baltkrievijai būt krietni lielāks militārs pārspēks sākotnējā etapā.
NATO scenārijs paredzēja īslaicīgu Baltijas valstu okupāciju līdz NATO spēki tās atbrīvotu periodā līdz 180 dienām.
2017. un 2019. gadā Baltkrievija un Krievija aizvadīja kopīgas mācības pierobežas teritorijās. Pēc Polijas un Lietuvas domām viņi atstrādāja Suvalku koridora ieņemšanu.
Pēc tam, kad Krievijas karaspēks atkāpās no Kijivas, Čerņigovas un Harkivas apgabaliem, NATO valstu līderi savām acīm ieraudzīja, ko tieši nozīmē Krievijas okupācija.
NATO valstu līderi samitā 2022. gadā Madridē atzina Krieviju par tiešu draudu alianses drošībai un pieņēma lēmumu līdz 2023. gada beigām Ātrās reaģēšanas spēkos izvietos 300 000 karavīru līdzšinējo 40 000 karavīru vietā.
Britu analītiskā centra Chatham House eksperti uzskata, ka Suvalku koridora militārā nozīme ir samazinājusies. Pēc Somijas un, iespējams, arī Zviedrijas iestāšanās NATO Baltijas jūra praktiski kļūs par Ziemeļatlantijas alianses iekšējo jūru. Agresijas gadījumā Karaļauči nokļūs tādā pašā izolācijā un blokādē no NATO valstu puses kā Baltijas valstis no Krievijas puses.
Briti analītiķi arī apšauba Krievijas spējas veikt tādas operācijas, ņemot vērā neveiksmes Ukrainā, kur šobrīd tiek tērēti visi Krievijas militārās tehnikas un cilvēku resursi.
Chatham House eksperti domā, ka tiešs militārs uzbrukums nebūs, taču tiks īstenotas operācijas “pelēkajā zonā”, lai destabilizētu situāciju reģionā.
Iespējams, tieši tāpēc no Krievijas uz Baltkrieviju tika pārvests “Vagner” grupējums. Vēl viens iespējamais destabilizācijas plāns – mākslīgi radīta jauna migrantu krīze, kādu Baltkrievija jau īstenoja 2021. gadā. Arī šobrīd tāda tiek īstenota.
