“Vienā kabatā turēja “kukuļus”, otrā prēmijas!” Suteneru “jumtotājs”, bijušais Rīgas policijas priekšnieks Trulis tiek cauri ar naudas sodu 51
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Spēkā stājies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, ar kuru divas bijušās Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas – Aigars Trulis un Elīna Jostiņa – atzītas par vainīgām koruptīvās darbībās un saņēmušas par tām sodu. Jostiņa un vēl trīs sievietes šajā pašā krimināllietā saņēmušas sodu arī par sutenerismu, ar ko nodarbojušās organizētā grupā. Cietumā gan nevienam no apsūdzētajiem jādodas nav.
Pēdējā laikā Latvijas tiesas pret kukuļņēmējiem kļuvušas krietni bargākas, piemēram, ceļu policisti, kas no pārkāpēja izspieduši tikai 30 eiro, droši var rēķināties ar pāris gadiem aiz restēm un, iespējams, pat ar mantas konfiskāciju.
Šādā situācijā Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes bijušais priekšnieks Aigars Trulis var uzskatīt sevi par lielu veiksminieku, jo, lai arī viņš bija apsūdzēts par to, ka daudz lielākus kukuļus pieņēmis vismaz pusotru gadu, korumpants sodīts tikai ar naudas sodu 20 valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā.
Kukuļi un prēmijas
Pirms vairāk nekā astoņiem gadiem, kad aizdomās par koruptīvām darbībām tika aizturētas divas augstas Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas, par to ziņoja visi plašsaziņas līdzekļi. Nav jau nekāds joks, ja izrādās, ka galvaspilsētas pašvaldības policijas pārvaldes priekšnieks sistemātiski saņēmis kukuļus no suteneriem par to, ka brīdināja viņus par kārtības sargu ieplānotajiem reidiem un pārbaudēm vietās, kur tiek sniegti seksuāla rakstura pakalpojumi.
Izmeklēšanā pierādīti divi tādi kukuļi – 711 eiro (tas vēl tika dots latos) un 400 eiro. Nākas secināt, ka Trulis bija ļoti apsviedīgs, jo, kamēr vienā formastērpa kabatā viņš lika kukuļu naudu, otrā vieta atradās prēmijām, kas viņam ne reizi vien tika piešķirtas par vērtīgu palīdzību Valsts policijai suteneru grupējumu aizturēšanā.
Ne mazāk interesanta ir otras apsūdzētās – bijušās policistes Elīnas Jostiņas – personība. Piecus gadus pirms savas karjeras necilajām beigām viņa bija Lietvedības nodaļas priekšniece, bet 2014. gadā, kad tika aizturēta, esot ieņēmusi Dienesta izmeklēšanas un iekšējās kontroles nodaļas priekšnieka amatu. Jostiņa, kuras viens no galvenajiem pienākumiem bija pretkorupcijas pasākumu plānošana Rīgas pašvaldības policijā, kriminālprocesā bija apsūdzēta par starpniecību kukuļošanā, ko izdarījusi valsts amatpersona. E. Jostiņai bija arī otra apsūdzība – par sutenerismu organizētā grupā.
Suteneru grupā – tikai dāmas
Jostiņas organizētā suteneru grupa sastāvēja no vēl trijām daiļā dzimuma pārstāvēm – SIA “Masāžas studija Eiforija” darbiniecēm. Edīte B., kura tolaik bija šā uzņēmuma valdes locekle, apsūdzēta ne tikai par sutenerismu, bet arī par kukuļdošanu.
Tā bija viņa, kura ar Elīnas Jostiņas starpniecību reizumis sūtīja Aigaram Trulim pa dažiem simtiem eiro – kā atlīdzību par vērtīgo informāciju, kas masāžas salona telpās Lāčplēša ielā ļāva prostitūtām netraucēti apkalpot savus klientus. Vēl uz apsūdzēto sola nācās sēsties arī Līgai K. un Kristīnai K., kuras, pēc visa spriežot, šajā bordelī, kas slēpās zem masāžas salona izkārtnes, strādāja par administratorēm.
Ja nu kādu interesē, tad “Masāžas studija Eiforija” jau sen nekādus ne legālus, ne nelegālus pakalpojumus vairs nesniedz. Drīz vien pēc, izsakoties tēlaini, “jumta noraušanas” uzņēmums savu darbību pārtrauca, kopš 2015. gada tam notiek likvidācijas process, bet kopš 2017. gada aizliegts veikt saimniecisko darbību. “Eiforijai” vēl joprojām palicis 500 eiro nodokļu parāds. Neoficiāla informācija liecina, ka ziedu laikos šajā salonā uz maiņām “strādāja” līdz 20 priekameitu. Neviena no viņām gan nav vēlējusies, lai šajā kriminālprocesā tiktu atzīta par cietušo, visas bija liecinieču statusā.
Pēc 50 tiesas sēdēm atzīst vainu
Tiesnese Zita Studente droši vien atviegloti nopūtās, kad šajā krimināllietā beidzot parakstīja spriedumu. Apsūdzētie sākotnēji savu vainu neatzina, tāpēc lieta slēgtās sēdēs, jo runa bija arī par noziegumiem pret tikumību, tika skatīta septiņus gadus. 50 sēdes un 16 lēmumi par piespiedu atvešanu – šie skaitļi vislabāk raksturo tiesas izmeklēšanas gaitu. Tikai tad, kad visi pierādījumi bija pārbaudīti, apsūdzēto personu attieksme pēkšņi mainījās – visi pieci vienojās ar prokurori Daigu Gavariņu par savas vainas atzīšanu un sodu.
Tādā veidā Aigaram Trulim, par kura noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, kā sodanauda Valsts kases kontā bija jāiemaksā tikai 10 000 eiro. Vēl viņam tika arī papildsods – uz diviem gadiem atņemtas tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu. Visām četrām sutenerēm piespriesti cietumsodi, bet nosacīti.
Elīnai Jostiņai, kura bija arī starpniece kukuļošanā, – pieci gadi ar pārbaudes laiku uz pieciem gadiem, Edītei B., kura kukuļoja policijas priekšnieku, – trīs gadi un seši mēneši ar tikpat ilgu pārbaudes laiku, bet Līgai K. un Kristīnai K. – pa diviem gadiem ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Elīnai Jostiņai tika konfiscēta 2008. gada automašīna, kurai viņa bijusi vienīgā īpašniece, kā arī pie viņas aizturēšanas laikā izņemtie 590 eiro, kas atzīti par noziedzīgi iegūtiem.
Jo ilgāk tiesājas, jo mīkstāks sods
Loģisks būtu jautājums, kādēļ bijušajiem policijas darbiniekiem korumpantiem netika piespriesta reāla brīvības atņemšana. Prokurore D. Gavariņa, kurai šo jautājumu uzdevu, gan nepiekrita, ka apsūdzētie viegli tikuši cauri. “Šajā kriminālprocesā diviem apsūdzētajiem ir noteikti ne tikai pamatsodi, bet arī papildsodi, kā arī atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu atrastie un izņemtie naudas līdzekļi, kas ieskaitīti valsts budžetā. Piespriestie sodi ir samērīgi un vērsti uz krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu,” pauž prokurore.
Viņa atklāja, ka trīs no pieciem apsūdzētajiem savu vainu bija atzinuši jau kopš aizturēšanas brīža, sadarbojās ar izmeklēšanu un sniedza izvērstas liecības par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Šis apstāklis, kā arī tas, ka apsūdzētie piekrita vienkāršotam kriminālprocesa pabeigšanas veidam, tika ņemts vērā, nosakot soda veidu un mēru.
Tāpat bija jāņem vērā tas, ka kopš apsūdzēto izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem bija pagājuši vairāk nekā astoņi gadi. Tika atzīts, ka kriminālprocesā nav tikušas ievērotas apsūdzēto tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tādēļ sods bija jānosaka zemāks par minimālo robežu, kāda tā paredzēta Krimināllikumā. Prokurore uzsvēra, ka šajā lietā bija ne tikai pieci apsūdzētie un viņu pieci advokāti, bet arī 30 liecinieku, tādēļ tās iztiesāšanas process vērtējams gan kā apjomīgs, gan sarežģīts.
