Šurp, pirtsslotas, uz skolu!… Izsmeļošs raksts: ko māca pirts skolās? 1
Priekšzināšanas nav obligātas
Konsultanti: Nauris Zutis, Pirts skolas dibinātājs, pirts meistars un Vilnis Lejnieks, Pirts skolas direktors, pirts meistars
Jau kopš seniem laikiem lauku sētās bija pirtis, kurās gāja visa saime. Bija arī īpašs cilvēks – pirtnieks, kas prata gan pirti sakurt, gan garu uzmest, gan nopērt ar paša sietām slotiņām.
Padomju laikos pirtnieks Latvijā bija oficiāli atzīta profesija. Atgūstot neatkarību, tā gan uz kādu laiku bija pazudusi no profesiju klasifikatora, taču kopš 2009. gada pirtnieks, pirts meistars un pirts meistara palīgs atkal ieņem savas vietas Latvijā atzīto profesiju plejādē. Šo arodu iespējams apgūt, piemēram, Pirts skolā – vienīgajā šā virziena mācību iestādē ar akreditētu programmu, kuru apgūstot absolvents saņem valsts atzītu dokumentu par pirtnieka vai pirts meistara profesionālās izglītības iegūšanu.
Pirts skolā patlaban ir divas akreditētas profesionālās tālākizglītības programmas – pirtnieks un pirts meistars. Mācības notiek klātienē, topošajiem pirtniekiem tās ilgst gadu (480 akadēmiskās mācību stundas), bet pirts meistariem – divarpus gadu (960 stundas). Lai saņemtu apliecību par profesionālās kvalifikācijas iegūšanu, jānokārto divi eksāmeni – tests ar 60 jautājumiem un praktiskā pēršana pirtī.
“Pie mums var iegūt II un III līmeņa profesionālo izglītību. Ar skolas izsniegto apliecību var strādāt par pirtnieku gan Latvijā, gan citviet pasaulē, jo šis dokuments ir starptautiski atzīts. Mūsu absolventi braukuši strādāt savā profesijā arī uz Norvēģiju un Angliju,” stāsta Nauris Zutis.
Lai visiem mācītiesgribētājiem nebūtu jāmēro ceļš uz Rīgu, izveidotas filiāles daudzviet Latvijā: Jelgavā, Cēsīs, Liepājā, Smiltenē, Valdemārpilī, Saldū, Aglonā. Tās plānots atvērt arī Rēzeknē un Daugavpilī. Rīgā mācības tiek organizētas trīs plūsmās sestdienās, svētdienās un darbdienu vakaros, bet filiālēs četras reizes mēnesī – sestdienās un svētdienās. Tās sākas, tiklīdz tiek nokomplektēta grupa – 10–16 dalībnieku.
Sešu gadu laikā, kopš darbojas Pirts skola, to sekmīgi beiguši jau 177 profesionāli pirtnieki, no kuriem daži paši jau apmāca interesentus reģionos. Piemēram, Latgalē pirtniekus apmāca trīs Pirts skolas absolventi.
“Vēlamies, lai cilvēki, apgūstot šo profesiju, ne tikai vienkārši saņemtu diplomu, bet kļūtu par īstiem profesionāļiem. Šis arods nebūt nav tik viegls, tas prasa vispusīgas zināšanas, tādēļ mācību programmā iekļautas arī tēmas par cilvēka anatomiju, veselību, uzturu, saskarsmi, kā arī par augu valsti, pirts būvniecību un virkne citu. Vēlamies, lai, skolu beidzot, pirtnieks ne tikai zinātu, kā jāstrādā pirtī, bet arī spētu to pats uzcelt un iekārtot atbilstoši debespusēm, enerģētikai,” atklāj skolas dibinātājs.
Lai iestātos skolā, jābūt pabeigtai vidējai izglītībai. Priekšzināšanas par pirti un pirts procedūrām netiek prasītas, piemēram, kāda skolas audzēkne pirms tam pirtī bijusi tikai pāris reižu. Nauris Zutis atceras, ka praktiskajās nodarbībās viņa sēdējusi uz apakšējās lāvas, taču, skolu beidzot, jau kļuvusi par prasmīgu pirtnieci, kura spēj profesionāli aprūpēt savus draugus un tuviniekus, turklāt savas zināšanas par veselīgu dzīvesveidu sniedz arī bērniem. Daudzi no audzēkņiem tomēr jau agrāk iejutušies pirtnieka lomā un tad, draugu un tuvinieku mudināti, atnākuši mācīties, lai prastu sagādāt labsajūtu ne tikai sev, bet arī citiem.
“Ja nav galvā, tad jāstrādā ar rokām,” uz jautājumu, vai pirtniekam jābūt fiziski spēcīgam, atbild skolas direktors Vilnis Lejnieks. Sava amata meistars pēriena spēku prot pastiprināt ar augiem un dažādiem kosmētikas līdzekļiem, kas paveic lielāko daļu no pirtī nepieciešamā.
Mācības Pirts skolā ir par maksu, ko var sadalīt visa mācību gada garumā. Par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu mācību gada beigās jāmaksā papildus. Tie audzēkņi, kas ir nodokļu maksātāji, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumiem par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem var atgūt 25% no mācību maksas.
