Vai skolēniem turpmāk būs jāmācās tikai no e-grāmatām? 5
Portālā “Manabalss.lv” gada nogalē tika iesniegta iniciatīva ar mērķi panākt, lai visas mācību grāmatas, kas domātas skolēniem, sākot ar pamatskolu, būtu iegādājamas arī e-formātā, ar laiku pilnībā aizstājot tradicionālās grāmatas. Mērķis it kā tālredzīgs – audzināt bērnus par moderniem un atbildīgiem pilsoņiem, kuri būs gatavi dzīvei straujajā un attīstītajā 21. gadsimta pasaulē. Vai attīstība šādā virzienā ir mūsdienu nepieciešamība?
Papīram nē?
Kad pamatskolā mācījos es, pat mobilais telefons skaitījās kaut kas ekskluzīvs, par datoriem un planšetēm nemaz nerunājot. Arī žurnāls, kurā tika fiksētas atzīmes, patiešām bija žurnāls, kurā zēni centās izlabot ar zīmuli ievilktos ciparus – sekmes tā sauktajā e-vidē varējām apskatīt vien skolas pēdējos gados. Tas bija laiks, kad tikai daži no mācību materiāliem bija skatāmi ar elektronisko ierīču palīdzību. Šķiet, ka tas nebija sen, taču viss strauji attīstījies tiktāl, ka šobrīd jau runājam par tradicionālo grāmatu izskaušanu no mācību procesa. Iemesls? Grāmatu par daudz, somas par smagu, pasaule par modernu, un tikai vecie dinozauri dod priekšroku grāmatas šarmam un lapu smaržai. Iniciatīvas autore Baiba Andersone apgalvo, ka bērniem tiek liegta iespēja, kuru jau sen izmanto viņu vecāki – lasīt grāmatas e-formātā. Tikai retā mācību grāmata esot pieejama elektroniski.
Šo apgalvojumu apgāž apgāda “Zvaigzne ABC” Interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupas vadītāja Sintija Buhanovska, kura paskaidro, ka liela daļa mācību grāmatu esot pieejamas elektroniskā formātā: “Apgāds “Zvaigzne ABC” ir pirmā izdevniecība Latvijā, kas saviem lasītājiem jau kopš 2010. gada 8. marta piedāvā e-grāmatas. Šobrīd apgāda mājaslapā ir 300 dažādu mācībām paredzēto izdevumu. Starp šiem izdevumiem ir tie, kurus izglītības iestādes visbiežāk izmanto arī drukātajā veidā, tādējādi lietotājiem ir alternatīvas izvēles iespējas.” Sintija uzsver, ka e-grāmatas gan Latvijā, gan arī citur pasaulē tiek izmantotas tikai kā papildmateriāli: “Mācību e-grāmatas gadu gaitā kļūst populārākas, jo palielinās sabiedrības izpratne par šāda veida materiāliem, taču e-formāta materiāli nav dominējošie nevienā mācību priekšmetā vai klašu grupā. Šābrīža vērojumi Latvijas izglītības sistēmā, kā arī ārzemju avotu analīze liecina par to, ka mācību e-grāmatas un citi e-resursi ir kā papildmateriāli, nevis dominējošais mācību materiāls. Jāuzsver, ka arī skolēni savas viedierīces uztver kā izklaides un saziņas iespējas, nevis kā izglītības pamatfunkciju nodrošinājumu, turklāt aptaujas liecina, ka skolēni labprātāk lasa tekstus no drukātajiem izdevumiem pat tad, ja ir alternatīvas iespējas.”
Lieks tracis un problēmas
Iniciatīvas ietekmē 17 dienu laikā izdevies savākt vien 200 no teju 10 tūkstošiem nepieciešamo balsu. Tas liek domāt, ka e-grāmatu jautājums vecākiem un pedagogiem nav īpaši aktuāls. Ilgas (41) meita nesen sāka mācības 6. klasē, un, lai gan grāmatu kalni uz meitas galda esot augsti, Ilga tomēr neatbalsta pilnīgu pāriešanu uz elektronisko formātu mācībās: “Bērniem ir jāapgūst modernās tehnoloģijas, taču nedrīkstētu notikt tā, ka viņi vairs nezinātu, kas ir grāmata. Apzinos, ka pasaule mainās, ka ir jāpielāgojas, taču mani nedaudz kaitina tā pārlieku lielā paļaušanās uz tehnoloģijām, internetu – ja nu tas viss sabrūk? Pasaule apstāsies! Es uzskatu, ka problēma nav tajā, cik daudz bērnam ir grāmatu, ja runājam par somas smagumu, bet gan tajā, ka dažas skolas nepadomā par grāmatu ērtu novietošanu, piemēram, skapīšos. Iniciatīvas autori ir paskatījušies tikai vienā virzienā – ko darīs tie bērni, kuru vecāki nevar atļauties pirkt planšetes un šikus datorus?” Ilga iestājas par to, ka jābūt izvēlei – materiāli gan e-vidē, gan tradicionālā veidā – uz papīra.
Sintija Bāne (22), šobrīd studente, kura pati gan vēl nav mammas godā, uzskata: “Ceturtdaļa Latvijas skolēnu dzīvo ģimenēs, kurām nākas iztikt ar līdzekļiem, mazākiem par iztikas minimumu. Ļoti iespējams, ka puse no šiem cilvēkiem nevar atļauties maksāt par internetu. Ne visiem dators un internets ir pašsaprotama lieta. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji runā par to, ka skolās e-vide tiek attīstīta arvien vairāk, un tas ir labi, bet, pārejot uz to pavisam, daudzi bērni nespēs pienācīgi pildīt mājasdarbus un apgūt mācību vielu mājas apstākļos.”
Dagnija Freimane ir latviešu valodas un literatūras skolotāja ar vairāku desmitu gadu stāžu un tikai nesen beigusi strādāt Rīgas Angļu ģimnāzijā. Viņa neuzskata, ka tradicionālo grāmatu nomaiņa pret e-grāmatām būtu nepieciešama: “Mūsdienās uztraucamies par visu ko, tikai ne par to, ka pārāk daudz eksperimentējam izglītības jomā. Vai tad tie, kas skolu beiguši pirms, piemēram, desmit gadiem, jūtas, ka viņiem kaut kā būtu trūcis? Vai, viņuprāt, tikai tāpēc, ka vēl nebija e-grāmatu, ir iegūta sliktāka izglītība? Domāju, ka tieši pretēji. Jau tagad bērniem ir problēmas ar redzi, veidojas atkarības no modernajām tehnoloģijām – kāda iemesla dēļ tas būtu jāpastiprina? Uzskatu, ka bērni nevis lasīs e-grāmatas, bet spēlēs spēlītes. Kurš varēs izkontrolēt to, ko viņi dara pie datora? Jau tagad bērniem ir problēmas ar grāmatu izprašanu un spēju veiksmīgi atrast nepieciešamo informāciju. Ar e-grāmatām tiks laupīta iespēja meklēt citus ceļus, būt daudzpusīgiem. Ja jau vēlamies visu pārnest uz elektronisko vidi, kam bija vajadzīga Gaismas pils? Būs jāpārvērš par muzeju.”
Jāatstāj izvēle, lai nediskriminētu
Izglītības psiholoģe Rita Niedre attiecībā uz e-grāmatām uzsver gan plusus, gan mīnusus: “Tā nav slikta doma – ieviest grāmatas e-formātā. Bērniem būtu vienkāršāk atrast sev nepieciešamo informāciju, ja elektroniskajos materiālos būtu iespējama meklēšanas funkcija. Materiālos varētu veikt piezīmes, papildinājumus, kas ļautu labāk apgūt vielu. Ja bērns vielu neizprastu, varētu ātri un ērti apskatīt citu grāmatu, kurā, iespējams, izklāsts būtu saprotamāks. Skaidrs, ka tam būtu nepieciešamas apmācības. Lai gan arī šobrīd bērni nereti nemāk atrast nepieciešamo informāciju, ja vien skolotājs nepasaka priekšā, kura lappuse jāatšķir.” Rita piekrīt Ilgas un Sintijas bažām par to, ka, atsakoties no parastajām grāmatām, daudzi bērni varētu ciest no izglītības materiālu nepieejamības: “Mūsu sabiedrība krīt galējībās – iniciatīvas autoriem, kuri nākotnē vēlētos atbrīvoties no papīra formāta grāmatām, tomēr vajadzētu padomāt par to, ka daudziem bērniem mājas apstākļos šie materiāli un viedierīces nebūs pieejamas. E-grāmatu ieviešana nedrīkstētu nozīmēt, ka jāatsakās no parastajām grāmatām. Un vēl viena problēma, ar ko nāksies saskarties, ja bērni kādreiz mācīsies tikai e-vidē, – vecāki tiek mudināti ierobežot laiku, kuru bērni pavada pie datora un ar telefonu, bet, ja mācību materiāli būs tikai elektroniski, tas veicinās pretējo.” Savukārt māmiņa Ilga vienkāršajā meklēšanas funkcijā saskata pretējo: “Ja bērns varēs ierakstīt vienu frāzi un uzreiz atrast atbildi uz jautājumu – viņš noteikti nelasīs pārējo. Parastajā grāmatā viņam jāizlasa viss.”
Ja izdosies savākt nepieciešamo parakstu daudzumu, iniciatīva tiks iesniegta izvērtēšanai Izglītības un zinātnes ministrijā. Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa skaidro, kas tiks darīts e-grāmatu jautājuma sakarā: “Jau šobrīd lielākās izdevniecības piedāvā mācību grāmatas un citus materiālus arī elektroniskā formātā. 2016. gada 19. janvāra Ministru kabineta noteikumi paredz, ka par valsts piešķirtajiem līdzekļiem mācību literatūras iegādei izglītības iestādes var iegādāties arī digitālos mācību līdzekļus, tātad grāmatas e-formātā. Saprotams, pirms pieņem lēmumu par pilnīgu pāreju uz e-grāmatām, jāizvērtē visi ar to saistītie riski, tostarp bērna nodrošinājums ar datortehniku un interneta pieslēgumu, arī ietekme uz veselības stāvokli.” Inta norāda, ka gan skolotājiem, gan bērniem un viņu vecākiem jau šobrīd ir plašas iespējas izmantot dažādus elektroniskos mācību līdzekļus, un to klāsts ar katru gadu turpina paplašināties: “Viss attīstās, tomēr netiek plānots “dzīvo grāmatu” pilnībā aizstāt ar elektroniskajiem mācību līdzekļiem – ir jāsaglabā izvēles iespējas un jāņem vērā bērnu dažādās iespējas un vajadzības.”
E-grāmatu ieviešana skolās:
Plusi
• Iespēja izvēlēties – parastās grāmatas vai e-grāmatas
• Vieglāka skolas soma
• Jaunu tehnoloģiju apgūšanas iespēja
• Ja bērni tiek pareizi apmācīti, viņiem būs iespēja ērtāk atrast nepieciešamo informāciju
Mīnusi
• Tradicionālo vērtību aizmiršana
• Nepieejamība izmaksu dēļ, arī tad, ja skolā elektroniskās apmācības tiek nodrošinātas
• Potenciālas veselības problēmas
• Datora atkarības veicināšana
• Bērnu dažādās uztveres spējas
• Vecāku nespēja izkontrolēt, ko bērns dara pie datora
