Paolo Džentiloni: SURE – solidaritāte kļūst par realitāti 0
Paolo Džentiloni, ES ekonomikas komisārs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koronavīrusa pandēmija turpina ietekmēt cilvēkus visā pasaulē – tā ir paņēmusi vismaz 800 000 cilvēku dzīvības Eiropā, taču, pateicoties stingrajiem pasākumiem, kas ieviesti kopš pavasara, sliktākais jau ir aiz muguras. Jāatceras pēc šīs pieredzes izdarītie secinājumi, sākot ar nepieciešamību investēt, investēt un atkal investēt veselības aprūpes sistēmās, kuras nevienu neatstāj novārtā.
Daļēji vīrusa ierobežošanas pasākumu ekonomisko seku dēļ mums vienlaikus jāpiedzīvo arī otra traģēdija – iztikas līdzekļu zaudēšana Covid-19 dēļ. Iekšzemes kopprodukta kritums 2020. gadā pārspēj visu, kas pieredzēts kopš Lielās depresijas. Tikai otrajā ceturksnī vien IKP Eiropas Savienībā (ES) samazinājās par 11,7 %. Bezdarba pieaugums ES – no 6,5% martā līdz 7,1% jūnijā – līdz šim bijis salīdzinoši mērens.
Taču šie skaitļi nerāda pilnīgu ainu: nostrādāto stundu skaits ir dramatiski samazinājies, un tie cilvēki, kuri nevar strādāt ierobežojumu dēļ, ne vienmēr parādās bezdarba statistikā. Taču arī bez tā ir skaidrs, ka šī situācija Eiropas strādājošos ietekmētu daudz negatīvāk, ja nebūtu sociālās drošības tīklu, kas ir būtisks mūsu labklājības valstu un sociālo tirgus ekonomiku elements.
Bezdarba līmenis ASV, kurš dažos īsos mēnešos ir kļuvis par vairākiem punktiem augstāks nekā Eiropas Savienībā, ir atgādinājums tam, ka, lai gan Eiropas darba tirgus ne tuvu nav pilnīgs, tam ir arī savas stiprās puses.
Viena no šādām stiprajām pusēm ir saīsināta darba laika programmas. Šādas un līdzīga tipa programmas ļauj uzņēmumiem saglabāt darba vietas laikā, kad ekonomiskā aktivitāte ir būtiski samazinājusies.
Šādas programmas neatceļ vajadzību investēt kvalifikācijas celšanā un sagatavot cilvēkus jaunām iespējām – tieši tam vajadzētu kļūt par prioritāti nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, kurus katra dalībvalsts izstrādās nākamajos mēnešos. Taču ir skaidrs, ka tās līdz šim bijušas būtisks faktors Eiropas strādājošo pasargāšanā no recesijas sekām.
Tomēr šīs programmas rada būtiskas publisko līdzekļu izmaksas, īpaši tad, ja pieprasījums pēc tiem ir rekordliels. Lai ES valstis varētu saglabāt vajadzīgo nodrošinājuma līmeni, Eiropas Komisija aprīlī ierosināja izveidot jaunu finanšu instrumentu SURE. Tas kļūs pieejams tuvākajās nedēļās un segs izmaksas, kas saistītas ar nacionālo saīsināta darba laika programmu izveidi vai pagarināšanu, kā arī ar citiem līdzīgiem pasākumiem, tostarp attiecībā uz pašnodarbinātajiem. Komisija drīz sāks SURE piesaistīt līdzekļus naudas tirgos. Tā kā Eiropas Savienībai ir zemas aizņēmumu izmaksas, mēs varēsim izsniegt aizdevumus dalībvalstīm ar īpaši labvēlīgiem nosacījumiem.
Pēc patlaban saņemto atbalsta pieprasījumu izvērtēšanas Komisija pagājušajā nedēļā ierosināja ar SURE palīdzību 15 dalībvalstīm nodrošināt sākotnējos 81,4 miljardus eiro.
Šajā summā ietilpst arī tie 192 miljoni eiro, kas paredzēti Latvijai. Sazinoties ar dalībvalstu valdībām, ir kļuvis skaidrs, ka SURE bija ļoti vajadzīgs instruments un ka tas kļūs par apliecinājumu Eiropas solidaritātei. Idejas par Eiropas bezdarbnieka pabalsta pārapdrošināšanas sistēmām ir apspriestas jau vismaz desmit gadus.
Tas, ka ES finanšu ministri pieņēma Komisijas priekšlikumu par SURE dažu nedēļu laikā, ir pierādījums tam, ka vienošanās par drosmīgiem Eiropas risinājumiem ir iespējama, ja vien ir politiskā griba.
SURE ir risinājums, kas vajadzīgs iepriekš nekad nepieredzētā ārkārtas situācijā. Šis instruments jāskata arī kā pirmais solis ceļā uz pastāvīgu Eiropas bezdarbnieka pabalsta pārapdrošināšanas sistēmu, kā to pagājušogad pirms apstiprināšanas par Komisijas priekšsēdētāju aicināja darīt Urzula fon der Leiena. Eiropai jākļūst par sinonīmu solidaritātei ne tikai ārkārtas situāciju laikā, bet vienmēr.
