Sūrais baņķieru gads 0
Pagājušā gada februāra vidus, nepārspīlējot bija “desmit dienas, kas satricināja Latviju”, ja aizņemamies Džona Rīda romāna nosaukumu. Dažu dienu laikā tika aizturēts Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs saistībā ar apsūdzībām kukuļnemšanā un vienlaikus tika novesta līdz slēgšanai otra lielākā Latvijas banka – “ABLV”.
Kas tad mainījies Latvijā pēc gada? Jāsaka, daudzas pārmaiņas vēl nav redzamas, jo gadu iepriekš saceltais putekļu mākonis vēl nav nosēdies.
Te uzreiz jāmin, ka izteikt jebkādus spriedumus par Rimšēviča un “ABLV” lietu turpmāko virzību ir pāragri – tās vēl atrodas putekļu mākonī.
Tomēr paradoksālā kārtā šķiet, ka lielākās pārmaiņas šie notikumi varētu izraisīt nevis bankās un banku uzraudzībā, bet gan citās, no banku uzraudzības visai tālās iestādēs un likumdošanas jomās.
Pārmaiņas iekšlietu un tieslietu jomās ir viena no tām. “Moneyval” ziņojums par Latviju jau nebija tik daudz par banku uzraudzību, kā varētu domāt. Banku uzraudzība šajā ziņojumā bija drīzāk uzslavēta. Ziņojums būtībā bija par situāciju, ka tiek atklāti pārkāpumi bankās, bet vainīgie mierīgi nomaksā sodus un turpina pavadīt savus atvaļinājumus Bahamu salās, un visi izliekas, ka viss ir kārtībā.
Ārējās pazīmes liecina, ka šī ēra Latvijā beidzas – pasludināts, ka notiks tiesu sistēmas audits, jaunā koalīcija apņēmusies paātrināt izmeklēšanas un tiesvedības procesus. Tomēr “hop” teikt vēl pāragri – jāraugās, vai vārdi pāraugs arī darbos.
Cita ar banku darbību nesaistīta joma, kas ir pārmaiņu gaidās, ir ārlietas. Šo problēmu aktualizēja jau Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš, skaidrojot Eiropas Parlamenta debatēs par naudas atmazgāšanas jautājumiem un Ziemeļkorejai noteikto sankciju pārkāpšanu, ka “tā nauda nenokrita no mēness, tā ienāca no citām Eiropas bankām… Mēs neesam dzirdējuši, ka citas jurisdikcijas būtu sodījušas savas bankas…” Vai cits viņa citāts: “Trūkumi, kādi piemita Latvijas banku sistēmai, piemīt arī citām bankām Eiropas Savienībā.”
Visbeidzot, lai gan naudas atmazgāšanas skandāls “Danske Bank” Igaunijas filiālē apjomu ziņā ir nesalīdzināmi lielāks – tur runa ir par simtiem miljardu, bet “ABLV Bank” – par dažiem desmitiem, Latvijas reputācija ir cietusi smagāk. Kāpēc?
“Kā viena no pirmajām valstīm, kurai tika pievērsta visas Eiropas un ASV uzmanība saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu trūkumiem, mums bija jāatbild par šiem trūkumiem, nelietojot argumentāciju, ka tā ir sistemātiska visas Eiropas un pasaules mēroga problēma,” “LA” teica Honkongā studējošais Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Ēriks Selga.
“Tāpēc no mums tika prasītas daudz smagākas izmaiņas, nekā būtu prasītas no nākamajiem šīs sistēmas upuriem kā, piemēram, Igaunijas. Turklāt Latvijai ir vismaz divdesmit gadus gara vēsture, sadarbojoties ar dažādām valstīm un starptautiskām organizācijām saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu pastiprināšanu, un tas, ka mēs nonācām šādā krīzē, norāda tikai uz to, ka Latvijā kaut kas nebija sanācis, mēs problēmu neuzskatījām par pietiekami nopietnu.”
Jebkurā gadījumā – šie viedokļi atspoguļo arī to, ka Latvijas ārlietu resors nav spējis aizstāvēt valsts reputāciju un intereses starptautiski, un iespējams, ka šajā jomā gaidāmas pārmaiņas.
Latvijas starptautiskās reputācijas jautājums ir viens no nopietnākajiem, ar tiešām ekonomiskām sekām – kā naudas resursu cena, pārskaitījumu pārbaude un attieksme no ārvalstu partneru puses, saka “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. Pati no sevis tā neuzlabosies.
Daļiņa suverenitātes
Advokātu biroja “Sorainen” vadošā partnere un “ABLV Bank” likvidatore Eva Berlausa nesen izteicās, ka arvien vairāk sāk šķist, ka “ABLV Bank” likvidācija ir nozīmīga ne tikai “Moneyval” kontekstā, bet ir arī pārbaudījums tiesiskuma izpratnei – ir izdots Ministru kabineta rīkojums, kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai uzliek par pienākumu kreditoru pārbaužu metodoloģiju saskaņot ar starptautiskajiem sabiedrotajiem, savukārt vēlāk Finanšu ministrija tieši paziņoja, ka šī metodoloģija jāsaskaņo ar ASV.
“Šķiet, ka neviens neņem vērā to, ka paralēli ar likumu ir garantēta finanšu sektora regulatora FKTK neatkarība un tā nav ietekmējama ne no vienas puses… Kādas tam var būt sekas? Pirmkārt, likvidācijas process var tikt kavēts, jo ārvalstu partneriem nav nekāda pienākuma saskaņot metodoloģiju, viņiem var nebūt pienākums uzņemties kādas saistības.
Tādējādi var gadīties, ka ārvalstu partneri nedod metodoloģijas apstiprinājumu – vai šādā gadījumā Latvija no savas puses nevarēs apstiprināt metodoloģiju un turpināt bankas likvidāciju? Tādā gadījumā mēs būtiski palielinām potenciālo tiesvedību risku saistībā ar “ABLV Bank” likvidāciju,” skaidroja Berlausa.
Proti, iznāk, ka, sadarbojoties šajā jautājumā, mēs zaudējam daļiņu savas valsts suverenitātes. Viņas teiktais pagaidām procesu nav ietekmējis – tiek ziņots, ka metodoloģiju teju, teju saskaņos Latvijā un tad skaņos ar ASV, tomēr E. Berlausas uzdotie jautājumi pagaidām nav atbildēti.
Ne dolāru, ne čaulu
Neapšaubāmi, pārmaiņas piedzīvojusi arī banku nozare.
Salīdzinājumā ar 2014. gadu ASV dolāru pārskaitījumu apjoms Latvijas banku sistēmā samazinājies 20 reižu.
No banku sistēmas izplūduši miljardiem eiro – 2015. gadā 53% no visiem noguldījumiem Latvijas bankās bija ārvalstu, bet šobrīd tie samazinājušies līdz 20%. Tāpat saistībā ar pērn pieņemtajiem ierobežojumiem čaulu kompāniju darbībai slēgti desmitiem tūkstošu kontu bankās, kas ierobežo arī iespējas izvairīties no nodokļiem.
Tiesa gan – pateikt, ka šīm pārmaiņām ir saistība tikai ar “ABLV” krīzi, būtu netaisnīgi – pārmaiņas sākās jau ap 2016. gadu un pat agrāk saistībā ar Latvijas iestāšanos ekonomiski attīstīto valstu grupā OECD un izpildot šo valstu grupas prasības dažādās jomās.
Mainās arī banku uzraudzība un tās piespriestie sodi – pēdējos četros gados FKTK piemērojusi sodus Latvijas bankām un maksājumu iestādēm 16 miljonu apmērā, bet 11 iepriekšējos gados visu sodu kopējā summa bija ap 1,2 miljoniem eiro. Un galu galā – gadu desmitiem nīkuļojušais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ieguvis jaunu vadītāju un garantētu finansējuma palielinājumu.
Tiesas spriedumu gaidās
Lai gan “ABLV Bank” likvidācija pagaidām ir izraisījusi pārsteidzoši mazas sekas Latvijas ekonomikā, vēl neatbildēts ir jautājums par to, kādi ir zaudējumi no I. Rimšēviča nomaiņas Latvijas Bankas vadībā.
Jāatceras, ka formāli viņš joprojām ir Latvijas Bankas vadītājs, tikai nedrīkst nākt uz darbu un pildīt savus darba pienākumus.
Varam gan būt pilnīgi pārliecināti, ka I. Rimšēvičs Latvijas Bankas vadītāja amatā diez vai atgriezīsies neatkarīgi no Latvijas un starptautisko tiesu lēmumiem. Pat tad, ja tie būs viņam labvēlīgi, sabojātā reputācija liegs viņam šādu iespēju.
I. Rimšēvičs sakarā ar to, ka viņam liegts pildīt savus darba pienākumus Latvijas Bankā, cēlis prasību pret valsti ES Tiesā. Tiesnesis Egils Levits ir izteicies, ka spriedums gaidāms martā vai aprīlī.
Notikumu hronoloģija
Ilmāra Rimšēviča kriminālprocess
* 2013. gadā KNAB kādas slepenas izmeklēšanas ietvaros noklausās sarunas, kuru ieraksti apliecinot Rimšēviča kukuļošanu. Neskatoties uz iegūtajiem pierādījumiem, nekāda lieta pret LB prezidentu netiek ierosināta.
* 2013. gada oktobrī Saeima Rimšēviču pārvēl uz trešo sešu gadu termiņu LB prezidenta amatā.
* 2016. gada martā Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma anulē Trasta komercbankas (TKB) licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāvusi nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās.
* 2018. gada februārī divas TKB amatpersonas vēršas ar iesniegumu KNAB, ka tās ar uzņēmēja Māra Martinsona starpniecību 2012.–2013. gadā kukuļojušas LB prezidentu I. Rimšēviču, lai tas ietekmē FKTK lēmumus TKB sakarā.
* 2018. gada 17. februārī Rimšēviču aiztur un pratina KNAB. Aizturēts un nopratināts arī M. Martinsons.
* 2018. gada 8. martā KNAB liedz I. Rimšēvičam pildīt darba pienākumus LB. Rimšēvičs paziņo, ka pārsūdzēs šo lēmumu ES Tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tajā pašā 8. martā Saeima aicina Rimšēviču atkāpties no amata, viņš atsakās.
“ABLV Bank” lieta
* 2018. gada 13. februārī ASV nosaka sankcijas pret aktīvu apmēra ziņā otru lielāko Latvijas banku – “ABLV” – saistībā ar apsūdzībām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sankciju pamatā – ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) atzinums, kurā tostarp izteiktas apsūdzības, ka banka padarījusi naudas atmazgāšanu par sava biznesa pīlāru un regulāri kukuļojusi Latvijas amatpersonas.
* 2018. gada 19. februārī – FKTK “uz laiku” aptur “ABLV Bank” klientu maksājumus, 24. februārī bankas klienti vairs nevar saņemt savus noguldījumus.
* 2018. gada 23. februārī – policija sāk pārbaudi par naudas atmazgāšanu “ABLV”.
* 2018. gada 26. februārī – “ABLV Bank” nolemj pašlikvidēties.
* 2018. gada 3. martā – sākas garantēto atlīdzību izmaksas bankas klientiem.
* 2018. gada 7.–8. martā – Latviju apmeklē ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks pretterorisma jautājumos Maršals Bilingslijs un tiekas ar dažādu iestāžu vadību un banku sektora pārstāvjiem.
* 2018. gada 7. maijā – “ABLV Bank” iesniedz ES Tiesā prasību pret Eiropas Centrālo banku un Vienotā noregulējuma valdi, prasot atlīdzināt zaudējumus, ko radījuši abu institūciju februārī pieņemtie lēmumi, kas piespieduši bankas akcionārus izšķirties par pašlikvidāciju.
* 2018. gada 5. jūnijs – Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņo, ka bankas likvidācija būs jāsaskaņo ar ASV, šī saskaņošana nav paveikta vēl šobrīd.
* 2018. gada 23. augustā – Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam “Moneyval” nosaka Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.
