Šūpuļzirgs karalim. Amatniecības brīnumi “TehnoAnnas pagrabos” 3
Dizaineram un pirmā bērnu zinātnes centra Baltijas valstīs veidotājam Alvim Balodim ir plašs vēriens. “Visa cilvēka sasniegumu lieta ir saknēs,” apgalvo mākslinieks, “kā vecāki ievirza un kādus gēnus bērnam iedod, tā viņš attīstīsies. Man bija tā laime padzīvoties mājās auklītes uzraudzībā. Reizēm mani pieskatīja arī kāds vīrietis, izbijis mākslinieks, kurš man mācīja zīmēt un atraisīties radošajam garam. Arī vecāki mani vienmēr atbalstīja un uzmundrināja. Reiz viņi neiebilda, kad es piektā stāva dzīvoklītī taisīju ķīļlaivu, sevišķi neuztraukdamies par to apstākli, ka paprāvo laivu no dzīvokļa vajadzēs arī dabūt uz ielas.”
Pēc pamatprofesijas būdams drēbnieks, Alvis kā dizainers nonāca modes biznesā. Mīlestība uz kokapstrādi un kustīgām rotaļlietām padarīja viņu par Amatnieku kameras biedru un šūpuļzirgu misionāru.
Zvaigznes “TehnoAnnas pagrabos”
Bērnu zinātnes centra “Tehno Annas pagrabi” aizsākumi meklējami 1995. gadā, kad tehniskās jaunrades nama “Annas-2” skolotāji noorganizēja izklaides pasākumu bērniem, kas ieguva milzīgu popularitāti. Pirmo ekspozīciju veidoja kustīgas koka rotaļlietas. Nākamajās ekspozīcijās rotaļlietām pakāpeniski pievienoja ar zinātni saistītus eksponātus, videokaleidoskopu, “milzu fotoaparātu”, “elektronisko cilvēku” u. c. Pakāpeniski “TehnoAnnas pagrabi” pārtapa par pirmo bērnu zinātnes centru Latvijā un (iespējams) Baltijā. Centrā bērni jau no divu gadu vecuma dažādās izzinošās atrakcijās un spēlēs var iepazīt sevi un apkārtējo pasauli. Tur darbojas arī objekti, kas ļauj iepazīt cilvēka maņu orgānu darbību – greizie spoguļi, māja bez sienām, kaleidoskopi un planetārijs.
Latvijā ir spēcīgas zvaigžņu vērošanas tradīcijas. Alvis panāca to, ka no Japānas šurp atceļo planetārijs un no Spānijas – planetārija kupols. Vēl pagrabā izdevās savākt to, kas bija palicis pāri no kādreiz populārā lielā planetārija Brīvības ielā Pareizticīgo katedrālē. Sākumā planetārijā seansus vadīja pats Alvis, tad mēģinājuši piesaistīt profesionālu astronomu. Tomēr bērni ir bērni un viņi ātri nogurst no smalki zinātniskā stāstījuma dziļuma. Tā kā Alvis apmeklējis daudzus planetārijus citur pasaulē, viņš ievērojis, ka tur stāstījums par zvaigznēm tomēr vairāk balstīts uz teikām, piemēram, par Mazo Lāci un Lielo Lāci, lai mazos klausītājus emocionāli saviļņotu. Tad, kad mazajam cilvēkam būs pamodusies īsta interese, astronomijas zinātnei būs vieglāk viņu ievirzīt nopietnākā izziņas darbā. 2000. gadā “TehnoAnnas pagrabi” atjaunoja planetāriju, kas suģestē ap simts bērnu nedēļā. Katru gadu pastāvīgo ekspozīciju apmeklē ap 6000 apmeklētāju.
