Šūpoles no veciem krekliem: tekstilmāksliniece Iveta Liepiņa šūpuļkrēslus darina pati 2
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tīrā bauda ir atlaisties kokā iekārtā šūpulī un ļauties vējam. Lai tiktu pie jauka guļamā vai sēžamā rīka brīvā laika pavadīšanai, var nedoties uz veikalu, bet sākt ar revīziju drēbju skapī.
Tekstilmāksliniece un Bebru māju saimniece Iveta Liepiņa no Sēmes vasarās par mīļāko atpūtas vietu atzīst pašas tamborētos šūpuļkrēslus. Tie iekārti lapenē ar skatu uz krāšņajām puķu dobēm.
Pārbauda drošību
Šūpuļkrēsla darināšanai iegādāties vajag tikai izturīgas auklas. Māksliniece par labākajām atzīst kokvilnas veļas auklas. Var izmantot arī sintētiska materiāla šņores, ja tādas ir krājumā, taču ar tām ir grūtāk darboties, tās ir slīdīgākas par dabiskajiem materiāliem.
Svarīgākais – auklām jābūt izturīgām, lai pašu jaukāko atpūtas brīdi neaizēno pēkšņa piezemēšanās un jutīgu ķermeņa daļu trauma.
Auklas garumu izmēra tā: tai jāapiet ap dibengalu un brīvajiem galiem virs galvas ir jābūt tik augstu, lai koks, pie kura tie tiks sieti, netraucētu iesēsties.
Auklu stiprināšanai izvēlas izturīgu koku. Derēs arī dārzā nolūzis koka zars, šķūnītī atrasts brusas gabals u. c.
Krāj kreklus
Šūpuļkrēsla sēžamās daļas darināšanai Iveta lieto pašas un draugu ģimeņu nolietotos drēbju gabalus. Vislabāk der trikotāžas izstrādājumi. Var lietot arī nestaipīgus audumus, taču svarīgākais – nedrīkst miksēt staipīgos un nestaipīgos.
Tērpus sagriež apmēram divus centimetrus biezās strēmelēs. Piemēram, bikses un kreklus ar mazu vīlīti griež pa spirālei. Taisnos gabalus var griezt zigzagā vai pa perimetru virzienā uz centru, vai strēmelēs.
Šūpuļkrēslus var darināt dažādu izmēru. Ivetai vislabāk patīk lieli, kuros var salikt spilvenus, ierāpties ar visām četrām un pat nosnausties. Taču, ja strēmeļu ir maz vai nav pārliecības par savām tamborēšanas prasmēm, var darināt arī mazus sēžamos – līdzīgus kā šūpoles, lai tamborētā daļa apņem tikai sēdētāja apakšgala mīkstumus.
Aptamborē ribas
Lielam sēžamajam auklas saloka tā, lai tālākajā daļā tās būtu mazliet garākas nekā tajā daļā, kura paredzēta, lai iesēstos. Katra nākamā ir 1–2 centimetrus īsāka. Ja sēžamo veido mazu, tad auklas var būt vienāda garuma.
Ar rupju tamboradatu drānu strēmeles kā dziju aptamborē ap auklu. Tamborējot izmanto vienkāršo stabiņu.
Starp auklām kā ribām tamborē apmēram trīs rindiņas vienkāršo stabiņu turp un atpakaļ un tad atkal aptamborē garo auklu.
Kad tamboreklis šķitīs gana liels, to izklāj uz zemes un pabīda pa auklām, lai tās būtu abās pusēs vienāda garuma. Tad šņores saņem un piesien kokam.
“Kad pirmais sēžamais būs pamēģināts, nākamie taps pavisam viegli. Turklāt lietojams būs jebkurš iznākums, kas iekārts stingrās auklās,” iedrošina māksliniece.
Praktiskāk šādus sēžamos ir iekārt nojumēs, lapenēs vai izdomāt ūdensizturīgu pārvalku, jo lietus piemērcēts audums ilgi žūst.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
