Šuplinskas “aizdomas” izpelnījies arī Daugavas stadions 0
Izglītības un zinātnes ministrija pievērš uzmanību arī lielākām būvēm, piemēram, Daugavas stadionam, un arī tur ir ļoti daudz neskaidrību par finansējuma izlietojumu, to, kādēļ mainīti sākotnēji plānotie rezultāti, kas ir lēmuma pieņēmēji, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Ministre stāstīja, ka viņas nolūks 2019.gadā ir “pārskatīt sporta būves, kas 2017.gadā ielobētas starp budžeta lasījumiem”.
Starp tām viņa minēja būves Ventspilī un Jēkabpilī. Vienlaikus Valsts kontrole aicinājusi pievērst uzmanību Jāņa Daliņa stadionam Valmierā, teica Šuplinska.
Pēc viņas sacītā, projektu adekvātums, atbilstība un nepieciešamība tiek pārskatīta, turklāt uzmanība tiekot pievērsta arī lielākām būvēm, piemēram, jau minētajam Daugavas stadionam.
Ministre uzsvēra, ka ir pret stihiskām būvēm un to, ka to veidošana nenotiek plānveidīgi un ar pamatojumu.
“Daudzi argumentē, ka mans viedoklis un attieksme pret sporta būvēm nav pieņemama,” atzina Šuplinska, tomēr uzsverot, ka šādi projekti ir jāplāno precīzi un šīs būves nevar būt “kārtējā ēnu ekonomika”.
LETA jau iepriekš vēstīja, ka Šuplinska rosinājusi apturēt finansējuma piešķiršanu vairākām sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām.
Otrdien valdības sēdē, lemjot par 2019.gadu budžetu, ministri uzklausīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām. Tomēr Šuplinska šādu priekšlikumu neatbalstīja, norādot, ka vispirms nepieciešams veikt izglītības reformu.
Vienlaikus ministre informēja, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.
Pēc valdības sēdes Šuplinska precizēja, ka viņas ieskatā būtu jāpārskata finansējums Ventspils peldbaseina un Jēkabpils multifunkcionālās zāles būvniecībai.
Ja apturētu finansējumu šiem infrastruktūras objektiem, izglītības finansējums papildus iegūtu divus miljonus eiro, viņa teica.
Tajā pašā laikā ministre atzina, ka šāds solis nebūtu vienkāršs, jo minētajām būvēm piešķirts tā dēvētais vienreizējais finansējums, kas paredzētas konkrētai būvei, bet, lai šo summu novirzītu tieši pedagogu darba samaksai, tas būtu jāparedz pamatbudžetā. “Jebkurā gadījumā, tā ir iespēja skatīties šajā virzienā un ,iespējams, šos līdzekļus novirzīt zinātnei,” piebilda Šuplinska.
Pret Šuplinskas priekšlikumu apturēt finansējumu sporta būvēm jau iebilduši Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federāciju padome.
