Šuplinska: Varam nonākt situācijā, kad būs akūts skolotāju trūkums 0
Izvairīties no akūta pedagogu trūkuma nākotnē, ko veicina novecošanās problēmas izglītībā, ļaus jaunā skolotāju sagatavošanas programma, ko vakar apstiprināja valdībā, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Ministre stāstīja, ka izglītības joma pēdējā laikā saskaras ar novecošanās problēmu, kas ir ļoti aktuāla un vienā brīdī mēs varam nonākt pie situācijas, ka Latvijā būs akūts skolotāju trūkums. “Skolu tīkla reforma un jaunu pedagogu piesaiste ir šī brīža lielākais izaicinājums, jo reformas pabeigšana ir gaidāma ne ātrāk kā pēc četriem gadiem, bet jaunu pedagogu piesaiste ir jāatrisina uzreiz,” sacīja Šuplinska.
Pēc ministres domām minēto programmu vajadzētu izvairīties saukt par projektu, bet gan par pilotprojektu, kuram būs turpinājums, jo galvenā būtība ir īstenot pedagogu sagatavošanas izglītības programmas atjaunošanos, tādējādi ceļot pedagoga profesijas prestižu, stiprinot pedagogu mentoru institūciju, turpinot īstenot pedagogu profesionālās attīstības stratēģiju un sniedzot atbalstu pedagogu sākotnējās izglītības attīstībai.
“Mēs vēlamies panākt, lai tiktu mainīta domāšana un tā padarīta krietni globālāka, jo skolotāja pamatprincips ir, lai bērns netiktu gatavots tikai centrālajiem eksāmeniem, bet gan kļūtu atvērtāks jaunām zināšanām,” piebilda ministre.
Jau ziņots, ka valdība vakar lēma piešķirt 2,2 miljonus eiro darba vidē balstītas skolotāju sagatavošanas programmai, kas paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju.
Valdība pauda atbalstu Eiropas Sociālā fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanai 2 288 176 eiro apmērā, lai īstenotu darba vidē balstītu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu pedagoga profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Finansējumu iegūs, pārdalot naudu starp specifiskajiem atbalsta mērķiem.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informatīvajā ziņojumā valdībai atklāj, ka kopumā jaunās studiju programmas aprobācijas periodā līdz 2022.gada jūnijam nepieciešams papildu finansējums indikatīvi 2 920 234 eiro apmērā.
IZM ieskatā, jaunā studiju programma ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai, jo tā nodrošinās kvalificētu speciālistu ātrāku nonākšanu darba tirgū, turklāt īpaši paverot iespēju profesionāļiem, mainot karjeru, pāriet uz pedagoga profesiju.
“Tas rada priekšrocības Latvijas pedagogu izglītības sistēmai Eiropas izglītības telpā. Viena no jaunās darba vidē balstītās studiju programmas stratēģiskajām prioritātēm ir pedagoga tēla veidošana,” norāda IZM.
Jaunās studiju programmas pedagogu sagatavošanas pieeja balstīsies sekojošos principos – publiskā un nevalstiskā sektora sadarbība, vienota piesaistes komunikācija un atlase, tikai budžeta vietas, pieprasījums pēc budžeta finansējuma tiek veidots katru gadu, vienota izglītības iestāžu un vakanču apzināšana, kā arī vienota studiju programma aptver visu Latviju.
Vienlaikus tiks nodrošināts papildu atbalsts jaunajiem pedagogiem un vienota pieeja kvantitatīvo un kvalitatīvo datu ieguvē.
Vienlaikus ministrija ziņojumā pauž, ka jaunā darba vidē balstītā studiju programma, kas izstrādāta, Latvijas Universitātei (LU) sadarbojoties ar Daugavpils Universitāti (DU) un Liepājas Universitāti (LiepU), ir saņēmusi konceptuālu atbalstu no augstākās izglītības sektora pārstāvjiem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas pārstāvjiem virknē tikšanos un diskusiju.
Jaunās studiju programmas kvalifikācijas gadā plānotas 100 budžeta vietas. Indikatīvi – 50 LU, 25 DU un 25 LiepU. Ja pieprasījums pēc studiju programmas būs lielāks par budžetu vietu skaitu, papildu vietas par reflektantu personīgo finansējumu netiks nodrošinātas.
IZM atzīmē, ka jaunā darba vidē balstītā studiju programma izvirzīs augstākus uzņemšanas kvalitātes kritērijus.
Ministrija uzskata, ka šobrīd paredzētās 100 budžeta vietas ir optimāls skaits, lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesa, atbalsta sniegšanas un pilnveides grupu veidošanas norisi ar paredzamiem cilvēkresursiem, kā arī izvirzītu augstas prasības potenciālajiem studentiem prasmju un kompetenču ziņā.
IZM uzsver, ka ir vērojams akūts pedagogu trūkums visās izglītības pakāpēs.
Nodibinājuma “Iespējamā misija” 2018.gadā veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka, sākoties 2018./2019.mācību gadam, Latvijā bija 380 vispārizglītojošo izglītības iestāžu pedagogu vakances un visvairāk vakanču bija matemātikas, ķīmijas, fizikas, informātikas, angļu valodas un sākumskolas pedagogiem.
Savukārt IZM pērn veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka 2019./2020.mācību gada sākumā kopā Latvijā bija ap 740 vakancēm izglītībā, no tām Rīgā aptuveni 361 vakance. Visvairāk vakanču bija pirmsskolas, matemātikas, sākumskolas, latviešu valodas un angļu valodas pedagogiem.
Katra mācību gada sākumā pieprasījums pēc noteiktu mācību priekšmetu pedagogiem atšķiras, taču saglabājas salīdzinoši augsts pieprasījums pēc dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju jomas mācību priekšmetu, kā arī valodas jomas mācību priekšmetu pedagogiem, skaidro ministrija. Un tas pamato nepieciešamību izstrādāt rīcības plānu STEM un valodu jomas pedagogu piesaistei.
Vienlaikus IZM ziņojumā atzīmē, ka mazākumtautību izglītības iestādēs valodu jomas pedagogu trūkst gandrīz tikpat, cik STEM jomas pedagogi.
Šobrīd par pedagogu var kļūt, absolvējot bakalaura studiju programmu, kas ilgst četrus gadus, vai arī pēc studiju pabeigšanas citā jomā, papildus absolvējot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu vai maģistra līmeņa studiju programmu, kas arī piešķir pedagoga kvalifikāciju.
Kopskaitā 57 studiju programmas īsteno astoņas augstskolas un IZM secina, ka lielais dažādo studiju programmu skaits liecina par sadrumstalotu studiju saturu, dažādām pieejām pedagogu piesaistei, izglītībai un profesionālā tēla veidošanai, kā arī kopumā apgrūtina centralizētu izglītības nozares attīstību un virzību.
Ministrijas ieskatā, viss augstāk minētais apstiprina, ka Latvijā steidzami ir nepieciešama pedagogu sagatavošanas sistēmas un mācību organizācijas maiņa, tāpēc, nodrošinot nozarē iesaistīto institūciju sinerģiju, ir jāveido vienota pedagogu sagatavošanas studiju programma visai valstij.
Tāpēc starp LU un nodibinājumu “Iespējamā misija” pērn 5.novembrī ir noslēgts sadarbības līgums, lai apvienotu katras puses pieredzi, veidojot jauno darba vidē balstīto studiju programmu. Sadarbības līgums paredz, ka nodibinājums “Iespējamā misija” būs atbildīgs par vienotu studiju programmas komunikāciju, studējošo un izglītības iestāžu piesaisti un atlasi, vasaras ievadmācību loģistiku un atbalstu, profesionālās pilnveides grupām un indukcijas gada īstenošanu.
Savukārt LU nodrošinās studējošo prakses vadītāju, metodisko vadītāju un citas aktivitātes kvalitatīvai jauno pedagogu apmācībai.
Tāpat valdība lēma, ka IZM turpmāk jānodrošina atbilstošu grozījumu izstrādi un iesniegšanu Ministru kabinetā līdz 2020.gada 30.jūnijam par 2020./2021.akadēmiskajā gadā plānotajiem atbalsta pasākumiem un līdz 2021.gada 30.jūnijam – par 2021./2022.akadēmiskajā gadā plānotajiem pasākumiem.
Valdība arī lēma, ka normatīvo regulējumu par darba vidē balstīto studiju programmu augstākajā izglītībā IZM jāizstrādā un jāiesniedz līdz 31.decembrim.
