Šuplinska: Skolēnu nodarbības svaigā gaisā neaizstāj pamata mācību procesu, bet gan to papildina 0
Formālās un neformālās izglītības nodarbības svaigā gaisā neaizstāj pamata mācību procesu, taču nodarbību laikā skolēniem ir iespēja būt kustībā, mācīties kopā ar saviem vienaudžiem, mazināt psihoemocionālo spriedzi un atkārtot mācību vielu citādā formātā, trešdien preses konferencē atklāja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Tāpat svaigā gaisā rīkotajās nodarbībās skolotājam ir iespēja komunicēt ar skolēniem, skaidrot nesaprasto mācību vielā un kopīgi rast tam risinājumu. Kā norādīja ministre, nodarbības svaiga gaisā vēl joprojām ir attālinātās mācības, taču ir mainīta vide un rasti nestandarta risinājumi.
Šuplinska atgādināja, ka vēl joprojām aktuāls ir reģionu princips, kas paredz klātienes mācības 1.-4.klases skolēniem tajās pašvaldībās, kuru divu nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250.
Viņa norādīja, ka klātienes mācības mazajām klasītēm varēs norisināties 36 pašvaldībās, savukārt nodarbības svaigā gaisā varēs organizēt 45 pašvaldībās. Konkrēts pašvaldību skaits tiks publicēts šīs dienas laikā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā.
Vērtējot reģionālo principu, Šuplinska norādīja, ka skaidri dati par reģiona principa darbību būs zināmi nākamnedēļ. Tad arī būs redzams, vai “drošās skolas” princips ir attaisnojies. Taču vecāki, skolēni un arī pedagogi esot apmierināti, ka ir iespēja mazos skolēnus mācīt klātienē. Kā stāstīja Šuplinksa – mazie skolēni strādā mierīgākā vidē un apgūst mācības jēgpilnāk.
Ministre atzina, ka bērni diemžēl nevar regulāri ievērot nepieciešamo distanci un nēsāt masku pareizi, taču mācību process ir kvalitatīvāks un pēc ilgas attālinātas mācīšanās mazajiem skolēniem ir lielāka motivācija mācīties, kā arī viņi vairāk ieklausās skolotājā.
LETA jau ziņoja, ka šonedēļ formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās var īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.
Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās, kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.
Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Izglītojamo grupai, kas piedalās izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt lielākai par 20 izglītojamajiem.
Lai izglītības process mācībām ārtelpās tiktu organizēts kontrolētā veidā, nepasliktinātu epidemioloģisko situāciju un neveicinātu epidemioloģiskās drošības riska pieaugumu, rīkojumā noteikti ierobežojumi gan nodarbību maksimālam skaitam nedēļā, gan arī vienas nodarbības norises maksimālam ilgumam neformālajā izglītībā, kas ir analoģisks ar vienas mācību stundas un individuālas konsultācijas ilgumu – 40 minūtēm.
Tāpat ziņots, ka pašvaldības, kuru 14 dienu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs ir līdz 250 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiks vērtētas pēc papildu kritērijiem klātienes mācību rīkošanai sākumskolas klasēm, piektdien lēma Ministru kabinetā.
Ministri vienojās, ka atsevišķos gadījumos, vadoties no epidemioloģiskajiem apstākļiem, kas mazina Covid-19 izplatības riskus, mācību procesu klātienē 1.-4. klasē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā.
Savukārt, ja saslimstības rādītājs ir ne vairāk par 250, var lemt par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Situācijas izvērtējums tiks balstīts uz vairākiem epidemioloģiskajiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.
