Šuplinska: Lēnās vakcinācijas dēļ attālinātās mācības skolās turpināsies līdz mācību gada beigām 11
Ziņa pulksten 17.03 papildināta
Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien valdībā pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji – lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.
Šuplinska uzsvēra – lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām – neformālo.
“Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem,” sacīja Šuplinska.
Valdības sēdē Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs šajā sakarā skaidroja, ka attālināto mācību ieviešanas rezultātā saslimstība bērnu vecuma grupās ir kritusies, līdz ar to arī klātienes mācības var veicināt saslimstības pieaugumu bērnu vecuma grupās.
Tāpat epidemiologs norādīja, ka, saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra vēstīto, pedagogiem pie noteiktiem apstākļiem ir augstāks risks saslimt ar Covid-19, turklāt pirmsskolas izglītības darbiniekiem saslimstība ar Covid-19 ir krietni augstāka nekā vidējam Latvijas iedzīvotājam attiecīgajā vecuma grupā.
Cita starpā eksperts norādīja, ka pedagogi arī satiekas savā starpā un ar citiem kolēģiem izglītības iestādēs, pie tam šiem pedagogiem ne vienmēr ir piesaistīta konkrēta, viena klase, proti, ir iespēja, ka dažādi sociālie burbuļi intensīvi pārklājas.
Vienlaikus epidemiologs iezīmēja vēl vienu problēmu attiecībā pret precīzu epidemioloģiskās situācijas izvērtējumu saslimšanas gadījumos klasē, proti, viņš skaidroja, ka klātienes mācību laikā epidemiologi nereti nevarēja secināt, vai skolēns inficējies klasē vai citviet, jo netika veikti Covid-19 testi citiem klases skolēniem. Tas, pēc epidemiologa paustā, varētu būs skaidrojams ar to, ka vecāki bijuši pārāk kūtri attiecībā pret savu bērnu testēšanu uz Covid-19.
Tāpat epidemiologs aicināja piesardzīgi vērtēt saslimstības datus pašvaldībās, jo viena gadījuma atklāšana ne vienmēr liecina par to, ka pašvaldībā epidemioloģiskā situācija ir droša. Proti, nereti tieši viena gadījuma atklāšana var būt kā indikators darbībai un plašākas testēšanas nepieciešamībai.
LETA jau ziņoja – lai ilgtermiņā strādātu “drošās skolas” princips, nepieciešams veidot atsevišķu zinātnieku un ekspertu grupu precīzāku Covid-19 saslimstības rādītāju noteikšanai.
Kā norādīja izglītības un zinātnes ministre, esošais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs zem 220 uz 100 000 iedzīvotāju nestrādā uz mazajām pašvaldībām, kur ir maza apdzīvotība. Rādītājs strādā tikai lielajās pašvaldībās un nacionālā līmenī. Viņa pauda, ka jau aizvadītajā nedēļā “drošās skolas” principam neatbilda pāris pašvaldības, jo nelielais saslimšanas gadījumu skaits uz reto apdzīvotību ļoti ietekmēja pašvaldības kopskatu. Piemēram, Burtnieku novadā konstatēja vienu saslimšanas gadījumu, bet kopskatā pašvaldības divu nedēļu saslimstības rādītājs strauji mainījās un pašvaldība vairs neatbilda “drošās skolas” principam.
LETA jau ziņoja, ka pēc SPKC aktuālākajiem datiem, trīs dienas pēc jaunāko klašu mācību atsākšanas klātienē vairākās pašvaldībās epidemioloģiski drošo pašvaldību kritērijiem vairs neatbilst Auces, Burtnieku, Cesvaines, Krustpils, Saulkrastu, Skrundas un Vecpiebalgas novads. Turpretim epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam pievienojas Alojas, Apes, Lubānas un Zilupes novads.
Kopumā uz 24.februāri “drošās skolas” principam atbilst 22 novadi – Alojas, Alsungas, Apes, Dagdas, Durbes, Ērgļu, Kuldīgas, Ķeguma, Lubānas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rūjienas, Salacgrīvas, Siguldas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku un Zilupes novadi.
LETA jau ziņoja, ka no pirmdienas klātienes mācības 1.-4.klašu skolēniem atsāktas 22 pašvaldībās, kas atbilstoši valstī noteiktajiem kritērijiem uzskatāmas par epidemioloģiski drošākām.
