Šuplinska iesaka pašvaldībām, kā būtu jāuzsāk skolu tīkla optimizāciju 0
Viens no pārdomātākajiem veidiem, kā pašvaldībām sākt sava skolu tīkla optimizāciju, ir izvērtēt izglītības iestāžu stiprās puses un sākt sarunas ar kaimiņu pašvaldībām, aģentūrai LETA pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Pirmdien ministre tikās ar Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada pašvaldību pārstāvjiem un secināja, ka skolām ir jāizvērtē savas stiprās puses. Viņa stāstīja, ka ir pašvaldības, kā, piemēram, Grobiņa, kur skolu tīkla sakārtošana jau ir notikusi – tur pedagogiem ir pilnas slodzes darbs un viņi var saņemt lielāku atalgojumu bez vajadzības braukāt no vienas skolas uz citu.
Vienlaikus esot pašvaldības, kur skolotāja vidējā slodze ir 0,28 ar attiecīgi tikpat zemu atalgojumu, pauda Šuplinska.
“Šādā gadījumā skolas uzturēšana iegūst sociālu funkciju, bet izglītības kvalitāte paliek otrajā plānā. Protams, var teikt, ka 7 skolotāji uz 15 bērniem ir lieliska individuālas pieejas iespēja, taču valsts un arī pašvaldības nav tik bagātas, lai katram bērnam nodrošinātu privātskolotāju,” sacīja ministre.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) komunikācijas nodaļā uzsvēra, ka pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem 2018.gadā Latvija izglītībā ieguldīja 5,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs (4,6%), taču pedagogu atalgojums, atbalsta sistēma, izglītības rezultāti ir vieni no zemākajiem.
Šuplinska skaidroja, ka tas nozīmē, ka esošais skolu tīkls ierobežotā finansējuma apstākļos nedarbojas efektīvi un ir jāmaina.
Ministrijā atgādināja, ka, IZM Saeimā budžeta pavadošo likumprojektu paketē ir iesniegusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimālā skolēnu skaita kritērijus skolas darbībā. IZM uzsvēra, ka grozījumi sagatavoti, lai varētu efektīvi turpināt uzsākto skolu tīkla sakārtošanu, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem un kvalitatīvu izglītību ikvienam bērnam.
Sarunās ar pašvaldībām ministre pārrunāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvajā ziņojumā “Par skolu tīkla sakārtošanu” piedāvātos minimālā skolēnu skaita kritērijus.
Šuplinska sacīja, ka patlaban tie iezīmēti provizoriski, paredzot 10% izmaiņas, un vēl ir diskutējami, lai vēlāk uz to bāzes izstrādātu Ministru kabineta noteikumus.
Pirms katras sarunas gan IZM, gan Izglītības kvalitātes valsts dienesta, gan Valsts izglītības satura centra pārstāvji apkopo datus par izglītojamo skaitu skolā, analizē pedagogu slodzes un atalgojumu, centralizēto eksāmenu rezultātus, akreditācijas, kā arī saņemtās sūdzības. Ministrijā sacīja, ka tiek apkopoti arī dati par bērnu skaitu atbilstošajā novadā, par bērniem, kuriem turpmākajos gados būtu jāsāk mācīties 1.un 10.klasē, jo tas ļauj prognozēt, cik vietu sākumskolā un vidusskolā novadā būtu nepieciešams.
Ministrijā norādīja, ka šobrīd tiek veidota arī izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, kuru plānots “iedarbināt” jau decembrī. Tāpat tiks pārskatīts modelis “nauda seko skolēnam”, domājot par skolu pamatvajadzību grozu, bet IZM uzsvēra, ka to iespējams īstenot tikai tad, ja ir noteikts minimālais skolēnu skaits, kas vismaz tuvāko triju gadu laikā paliek nemainīgs, vai izmaiņas ir nebūtiskas.
Sarunas ar pašvaldībām IZM uzsāka augustā, lai noskaidrotu katras pašvaldības situāciju izglītības jomā un jau notikušas sarunas ar 60 pašvaldībām. Ministrija tās plāno pabeigt tuvāko mēnešu laikā.
