Šuplinska: “Citādie skolu dziesmu un deju svētki” var uzlabot skolēnu labsajūtu 43
“Citādie skolu dziesmu un deju svētki” ir pasākums, kas var uzlabot skolēnu labsajūtu līdz jaunajam mācību gadam, uzskata izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Santa Manuilova, Šuplinska uzskata, ka Covid-19 laiks ir izgaismojis bērnu psihoemocionālo stāvokli un problēmas, proti, 63% skolēnu atzīst, ka saskārušies ar dažādām problēmām. Psihologu pētījumi liecinot, ka bērni jūtas nomākti, daudzi ir norobežojušies no sabiedrības, tāpēc aktivitātes pieļaujamajā cilvēku skaitā, piemēram, sports, dejas, dziedāšana, teātra sports un citas aktivitātes, uzlabo bērnu emocionālo stāvokli. Pēc psihologu atzinumiem, bērniem svarīgi komunicēt ar vienaudžiem, tas uzlabo viņu kognitīvās spējas un ļauj krietni pārliecinošāk iesaistīties arī mācību darbā, svētku nepieciešamību argumentēja politiķe.
Politiķe uzsvēra, ka šie ir skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas nozīmē, ka vecuma grupas mainās divu līdz trīs gadu ciklā – ja repertuāru sāka apgūt 2018./2019.gadā, tad svētku pārcelšana nozīmētu to, ka jaunais būtu apgūts uz 2023.gadu, ja klātienes nodarbības notiktu visu gadu.
Šuplinska norādīja, ka pēc Dziesmu un deju svētku veiktās padomes aptaujas 96 pašvaldības no 106 atbalsta šī pasākuma rīkošanu, un 12 000 dejotāju vecāku ar savu parakstu apliecinājuši, ka piekrīt video uzveduma “Svinēt Sauli” dalībai un ierakstam. Pēc pašvaldību koordinatoru iesniegtās informācijas, uz 18.maiju piedalīties bijuši gatavi 2090 kolektīvi ar 40 049 dalībniekiem.
Ministre uzskata, ka attālināto mācību laikā ir apzinātas gan metodes, kā var noritēt pasākumi epidemioloģiski droši, gan esot noskaidrota statistika par bērnu un pedagogu saslimstību ar Covid-19 skolās. Šuplinska domā, ka regulāri testi palīdzot “izķert” saslimšanas gadījumus, un dati liecina, ka 0,35% no kopējiem veiktajiem testiem skolās ir pozitīvi. Viņas ieskatā, tas nozīmē, ka kontrolētā vidē, ar testēšanu var notikt pulcēšanās nelielās grupās – burbulī, piemēram, viena deju kolektīva vai vienas ģimenes lokā.
“Esošais e-dziesmusvētku koncepts ļauj izgaismot katru Dziesmu svētku dalībnieku, tādējādi ļaujot piedzīvot mirkli un atstāt liecību vēsturei topošajā dziesmu svētku muzejā Mežaparka estrādē. Video un audio formāts neļaus izjust svētku kopību “dzīvajā”, bet ļaus ieraudzīt to dalībniekus citādi,” pauda ministre, atzīmējot, ka līdzīgi noticis ar pagājušā gada izlaidumiem, kad vispirms visus nošokēja, ka nebūs ierastās balles un daudzie viesi, bet pēc izlaidumiem parādījās video un foto, kuros uzmanība bija tikusi katram absolventam, tradicionālo nepārskatāmo kopbilžu vietā.
Politiķe uzsvēra, ka katram mākonim ir zelta maliņa un patlaban tā ir vakcinēšanās, taču straujā vīrusa mutācija, noteiktas daļas kūtrums vakcinēšanās procesā, kā arī tas, ka bērni un pusaudži netiek vakcinēti līdz 16 gadu vecumam, neapstādina Covid-19, bet ļauj drošāk ar to sadzīvot. Viņa uzsvēra, ka skolu jaunieši vairāk kā pusgadu pacietīgi pielāgojās procesiem, bet tagad riska grupām jau ir iespēja sevi pasargāt, tāpēc jādomā arī par vecumu grupu līdz 16 gadiem un viņu psihoemocionālās veselības atgūšanu.
Pievēršoties jautājumam, kā tiks rīkoti citādie skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, ministre pavēstīja, ka, pirmkārt, uzsvars tiks likts uz video formātu ar tiešraidēm un video ierakstiem televīzijā un internetā, un mikroburbuļa formāta pasākumiem, piemēram, viena kolektīvā bez skatītājiem, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Otrkārt, pēc Šuplinskas paustā, šie būs pirmie svētki, kuros būs iemūžināts ikviens dalībnieks. Šis, savukārt, kalpos kā vēsturisks mirklis Dziesmu un deju svētku muzejam, jo līdz šim tika atspoguļoti tikai atsevišķi koncerti, atsevišķi dalībnieki, priekšplāna cilvēki. Viņa vēra uzmanību, ka jau tagad notiek filmēšana “Svinēt sauli” video uzvedumam, kura laikā tiks nofilmēti kolektīvi visos Latvijas novados.
“Nevar prognozēt, kad būs iespējama lielāka pulcēšanās un tradicionāli svētki, bet jau šodien varam gūt papildus emocionālo enerģiju no piedalīšanās e-dziesmusvētkos, tādējādi arī sagatavoties 2021.gada 1.septembrim,” izteikusies ministre.
Kā ziņots, ņemot vērā, ka jebkāda veida pulcēšanās joprojām ir ar augstu risku rosināt strauju Covid-19 izplatību sabiedrībā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti norāda, ka kopējās drošības vārdā labākais risinājums būtu atteikties no Skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšanas 2021.gadā, arī jaunajā piedāvātajā e-formātā.
Kā aģentūru LETA informēja ārstniecības iestādē, Bērnu slimnīcas speciālisti aicina ne tikai valdību, bet arī katru pašvaldību un ģimeni apzināties, ka pandēmija nav beigusies un riski aizvien pastāv.
