Supervaronis anarhists Čilijs Vilijs iegriežas Latvijā 0
Līdz 29. janvārim izstāžu zāles “kim?” telpās aplūkojama ASV dzīvojošā latviešu mākslinieka Normunda Brūvera personālizstāde “Slavenais Čilijs Vilijs Rīgā”. Visas izstādē iekļautās gleznas un kolāžas Latvijā apskatāmas pirmo reizi.
Izstādē skatāms apjomīgs mākslinieka veikums – 41 darbs, kas tapis kopš 2002. gada. Jāatgādina, ka Normunds Brūveris jau 11 gadus dzīvo un strādā ASV, Ņujorkā. “Šķiet, man vienmēr patikusi Ņujorka, lai arī līdz tam nekad nebiju tur bijis. Jutu, ka savai valstij neesmu vajadzīgs kā mākslinieks. Tad sapratu, ka nevaru dzīvot divām lietām – valstij un mākslai. Upurēju vienu no tām un nolēmu pārcelties. Atceros, kā teicu mammai un tētim – dzīvoju tikai vienreiz un gribu pieredzēt visu, kas notiek mākslas pasaulē. Gribu doties uz Ņujorku,” intervijā “Mule Magazine” teic Brūveris.
Kā atzīst mākslinieks, tieši ASV viņa darba manierē noticis lūzuma punkts – mainījās darbu struktūra, ideja, nozīme, koncepcija. Gleznās parādījušās kārtainas kolāžas, bet, pats galvenais, – aizsācies jauns stāsts ar gluži jaunu galveno varoni. Čilijs Vilijs N. Brūvera daiļradē esot ienācis 2002. gada aprīlī, kad Brūveris mita mākslinieku komūnas ēkā Džērsisitijā Amerikā. Tur mākslinieks atradis kartona gabalus ar dzejoli par “Čiliju Viliju, kurš “čilojot” apkārt”, – nākamajā dienā groteski komiskais tēls bija dzimis.
Slavenais Čilijs Vilijs ir neganta paskata dīvains vīriņš ar atieztiem žokļiem, gluži kā parodējot labi zināmo amerikāņu “keep smiling”. Šis puisietis bez biksēm (un, šķiet, bez bēdām) ceļo no gleznas gleznā, no kolāžas – kolāžā. Čilijs Vilijs ir tur, kur, iespējams, neapzināti tiecas būt ikviens īsteni mūsdienīgs pilsonis, – būt visur vai vismaz labākajās, slavenākajās vietās, piedalīties nozīmīgos procesos – te viņš iejūtas pāvesta lomā (“Pāvests Slavenais Čilijs Vilijs Inocentijs XIII”), te sastop Ļeņinu (“Sarkano kaklasaišu partija”), viņš gozējas gleznā “Slavenais Čilijs Vilijs šauj 99 centu veikalā”, turklāt gleznās mudž no mākslas vēstures, politikas, amerikāniskām, latviskām un privātām atsaucēm. Mūslaiku varonis vispārākajā pakāpē, savdabīgs daudznacionāls un multikulturāls supervaronis, allaž pašā notikumu centrā.
Mākslinieks paša radīto varoni dēvē par visas cilvēces atspulgu, sakot – šī dīvainā rakstura iesaistīšana gleznās ļāvusi patiesi rādīt dzīvi, tās nozīmi un mūsu vajadzības. “Viņš ir persona “non grata”. Slavenajam Čilijam Vilijam nav likumu. Viņš ir lielākais panks, radikālākais anarhists, utopists, lielākais mīlnieks, cīnītājs pret citplanētiešiem, prezidents, mākslinieks, astronauts, dumpinieks, revolucionārs,” savu varoni raksturo N. Brūveris.
“Normunda Brūvera gleznās Čilijs Vilijs piedzīvo transformāciju un kļūst par noteiktu 20. un 21. gadsimta mijas arhetipu iemiesotāju. Viņš nodarbojas ar visu, ko dara ikkatrs normāls cilvēks, – ēd, dzer, mīl, reizēm satiekas ar slaveniem ļaudīm, kopumā uzrādot savu, mums paralēli eksistējošu, pasauli. Tā lieliski ilustrē mūsu laikmeta sadrumstaloto uztveri, kur mūsu acu skatiens šaudās te pa labi, te pa kreisi, cenšoties izsekot it visam, kas mūs kairina,” norāda I. Kulakova.
Skatītājiem tiek vērsta uzmanība arī uz intensīvo nežēlību mākslinieka darbos – to tikai virspusēji mīkstina krāsu spožums un galvenā varoņa komiskais tēls. “Tie ir kā krāsainas bērnu multfilmas, kurās patiesībā notiek neiedomājami nežēlīgas lietas. Tas nepārprotami vedina atsaukties uz franču 20. gadsimta sākuma dzejnieka, dramaturga un režisora Antonēna Arto “nežēlības teātri”, kas, viņaprāt, nepieciešams, lai atmodinātu skatītājus un nojauktu robežu starp “cilvēku sev” un “cilvēku citiem”.”
