– Oļģerts Bergmanis, jūsu tēvs un prasīgais treneris, kas šogad aizgāja mūžībā, – kādas rakstura īpašības viņš jums palīdzējis izkopt? 26
– Nepadoties. Darīt no sirds un līdz galam – cik tev lemts un dots. Var gadīties traumas un ķibeles, taču ir jācīnās. Spēkavīru sacensībās Mežaparkā man bija divas smagas traumas, tomēr turpināju cīnīties. Vēlāk pats nespēju noticēt, ka ar diviem plēstiem muskuļiem izdarīju to, ko nebiju spējis gadu iepriekš. Un vēl: esi godīgs pret sevi un pārējiem, turi vārdu. Patlaban šīs īpašības nav populāras, tomēr tās ir mūžīgas vērtības. Savukārt punktualitāti un kārtības mīlestību man ieaudzināja vecāmāte, kas bija guvusi Sibīrijas rūdījumu. Saviem bērniem mēģinu iemācīt, ko man iemācīja priekšnieks, kad nokļuvu Saeimas un Prezidenta drošības dienestā: galvenais ir vēlēšanās un attieksme. Pat vislabākais ekipējums un modernākie ieroči nelīdzēs, ja nebūs vēlēšanās un attieksmes.
– Ko darāt īsajos atelpas brīžos?
– Vislielākais gandarījums ir kopā ar ģimeni padarīt kādu darbu brīvā dabā vai arī doties kādā izbraukumā. Ceļojumos man patīk izložņāt visus vēsturiskos stūrīšus. Latvijā ir daudz skaistu vietu. Šogad, apmeklējot vienības, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, par to atkal pārliecinājos. Un vēl ir interesanti aprunāties ar cilvēkiem. Tik daudziem mājās glabājas fotogrāfijas un liecības, kas saistītas ar valsts tapšanu, brīvības cīņām.
Bet citā reizē gribas vienkārši apsēsties un pavērot, kā mākoņi slīd. Agrāk gāju uz darbu kājām, paceļu galvu un pēkšņi elpa aizraujas – cik skaistas ir māju fasādes, debesis, saule. Dažkārt ir svarīgi apstāties un izbaudīt mirkli.
– Jūs esat svarīga persona ne vien pārnestā, bet arī burtiskā nozīmē. Vai tādēļ ir gadījušies kuriozi?
– Krēsli zem manis lūst regulāri. Plastmasas mēbelēs vispār nedrīkstu atzvelties. Taču ir kāds īpašs gadījums. 1996. gadā olimpisko spēļu laikā Atlantā kopā ar brāli viesojāmies smalkā amerikāņu mājā ezera krastā. Sēžu uz bāra krēsla, kas maksā vairākus simtus dolāru, un pēkšņi jūtu, ka krēsla kājas slīd katra uz savu pusi, un es neko tur nevaru padarīt. Esmu uz grīdas, man kauns, bet saimnieki nobijušies, jo Amerikā olimpietis ir gandrīz kā dievs. Krēsls pagalam, bet ar mani viss kārtībā. Turklāt pēc tam firma saimniekam kompensācijā par sagādātajām neērtībām iedeva četrus jaunus krēslus un vēl kumodi. Latvijas tirgotāji varētu pamācīties šādu attieksmi pret klientu.
– Skola rokā! Ja ievajadzēsies kumodi, lūgšu jūs pasēdēt manā krēsliņā! Un kā ar Galapagu bruņurupučiem – vai arī šogad palīdzējāt Rīgas zoodārzam tos nosvērt?
– Jā! Interesanta sakritība: kad bruņurupucienēm svars kritās, nokrities biju arī es. Patlaban viņas ir krietni pieņēmušās, un arī es esmu pieņēmies. Par viņām priecājos, par sevi gan ne. Tās ir darba blaknes. Nav laika ne paēst, ne izgulēties, organisms nesaprot, kas notiek, pāriet uz aizsardzības režīmu, sāk veidot uzkrājumus.
Vajadzētu kopā ar karavīriem patrenēties, taču tam vienkārši nav laika. Paskatos uz darāmo darbu sarak- stu un saprotu, ka par sevi parūpēties patlaban neiznāks. Amats uzticēts grūtā laikā.
Raimonds Bergmanis
Dzimis 1966. gada 25. jūlijā Pļaviņās.
Absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, ieguvis divus maģistra grādus.
Kā svarcēlājs supersmagsvaru kategorijā desmit reizes izcīnījis Latvijas čempiona titulu, divdesmit vienu reizi labojis Latvijas rekordu; piedalījies piecos pasaules čempionātos un trijās olimpiskajās spēlēs. Augstākie sasniegumi: Eiropas vicečempions, 6. vieta pasaules čempionātā, 9. vieta olimpiskajās spēlēs.
Barselonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesis Latvijas delegācijas karogu
Spēkavīru sacensībās “World’s Strongest Man” trīs reizes izcīnījis trešo vietu, kā arī uzstādījis pasaules rekordu baļķa celšanā.
Bijis Latvijas Olimpiešu kluba prezidents un viens no Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidentiem.
Strādājis Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā.
Ilgus gadus bijis Nacionālo bruņoto spēku karavīrs.
Kā Zaļās partijas biedrs ievēlēts 12. Saeimā no Zaļo un zemnieku savienības saraksta
Kopš 2015. gada Latvijas aizsardzības ministrs.
Precējies ar Viktoriju Bergmani. Ģimenē trīs bērni – Marta Barbara (20), Teodors (17), Arnolds (10).
