– Vai var teikt, ka arī ar Kanādas bruņotajiem spēkiem mūs vienos šāda brālība? 26
– Līdz šim tik cieša sadarbībā mums bijusi tikai ar norvēģiem, dāņiem un britiem. Ar jauno Kanādas aizsardzības ministru esam tikušies vien dažas reizes, taču sajūta – it kā mēs būtu sen pazīstami. Mūsu sarunas ir konstruktīvas un ļoti atklātas. Daudzi mūsu karavīri jau ir mācījušies Kanādā. Prieks par kanādiešu vēlmi palīdzēt radīt drošības sajūtu ne tikai Latvijā, bet visā reģionā. Viņi apzinās, ka mūsu finanšu resursi ir ierobežoti, tāpēc uzreiz pasaka: mēs nedrīkstam pasliktināt Latvijas karavīru apstākļus, dzīvosim kopā ar viņiem, tāpat kā viņi. Tā arī ir brālība un godaprāts. Mēs celsim jaunas kazarmas, kur dzīvos gan mūsējie, gan kanādieši. Darāmā ir ļoti daudz, vienlaikus jārisina visdažādākie jautājumi. Paldies mūsu karavīriem par izpratni.
Viņiem patlaban jāattīsta bruņotie spēki un infrastruktūra, vienlaikus jāstrādā ar sabiedrotajiem. Slodze ir milzīga, viņi dara vairāk, nekā tiek prasīts. Paldies arī karavīru ģimenēm par sapratni un atbalstu. Šis nav viegls laiks, un karavīra profesija arī nav viegla. Kājnieki apgalvo, ka lietus un dubļi esot labākais laiks mācībām, jo tad iespējams izmēģināt visus sarežģītākos variantus. Pēc tam saulainā laikā veikt savu pienākumu būšot gandrīz vai atslodze.
– Vai Latvijā būtu lietderīgi atjaunot obligāto militāro dienestu?
– Šobrīd ne. Patlaban mums nav tam nepieciešamo resursu – instruktoru, infrastruktūras. Mums ir zemessargi, kas dara gandrīz neiespējamo. ES kaujas grupas mācībās, kur piedalījās arī mūsu zemessargi, citu valstu pārstāvji brīnījās, ka mūsu brīvprātīgie darbojas līdzvērtīgi profesionāļiem. Un vēl mēs esam sākuši rezerves karavīru apmācības.
Mūsdienu kara apstākļos profesionāļi ir daudz efektīvāki. Ir jādomā arī par moderniem ieročiem – bezpilota lidmašīnām, elektroniskām ierīcēm. Jāskatās, kur ieguldīt resursus, lai tie sniegtu vislielāko atdevi. Mūsu prioritātes ir pretgaisa aizsardzība un prettanku ieroči. Tiesa, mēs nevaram iegādāties “Patriot” sistēmas, tomēr jau patlaban mūsu rīcībā ir efektīvi pretgaisa ieroči, kas rada lielāku drošības spēju.
– Drošības spēju rada ne tikai “Patriot” sistēmas, bet arī cilvēki patrioti un nācijas vienotība. Kāda ir jūsu attieksme pret faktu, ka Latvijā joprojām ir krievu skolas, kurās māca atšķirīgu vēsturi, ik gadu 9. maijā pie okupācijas armijai veltīta pieminekļa notiek ne jau klusa kritušo godināšana, bet lielkrievu šovinisma orģijas ar saukli “možem povtoritj”, proti, “varam atkārtot”?
– Tā ir realitāte. Diemžēl. Vēl kā Saeimas deputāts biju izbraukumā Daugavpilī, kur runājām arī par šiem jautājumiem. Un tad Daugavpils novada – ne pilsētas, bet novada – vadītāja teica, ka visas novada skolas ir pilnībā pārgājušas uz mācībām valsts valodā. Konfliktu nav, visi visu saprot un pieņem. Interesanta pieredze, par ko nebiju zinājis.
