Zobi vietā, tanki arī. Saruna ar aizsardzības ministru Raimondu Bergmani 26
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lādzīgais un šķietami lācīgais aizsardzības ministrs RAIMONDS BERGMANIS ir populārākais no Latvijas ministriem. Viņš lauž krēslus un stereotipus, neļauj sev izsist zobus, ir lepns par mūsu karavīru profesionālismu, augstāk par visu vērtē godprātību un krietnumu, darba dēļ nepagūst izgulēties, tomēr ir atradis laiku palīdzēt nosvērt Galapagu bruņurupučus.
– Neprotam nopirkt ne tankus, ne vilcienus, ne auto policijai. Visiem, kas šos pasūtījumus pieņēma, vajadzētu zobus izdauzīt un no darba padzīt. Tā pirms neilga laika paziņoja Saeimas deputāts saskaņietis Andrejs Elksniņš. Vēlējos pārliecināties, vai jums zobi vēl vietā? Un arī noskaidrot, kā īsti ir ar tiem mūsu tankiem jeb, pareizāk sakot, bruņutransportieriem.
– Zobi vietā, un arī bruņutransportieri ir savā vietā. Puikas ar šo tehniku jau piedalījušies mācībās “Zobens 2016” un pēc tam “Sudraba bultā”. Prieks redzēt, kā viņiem deg acis. Nav svarīgi, vai bruņutransportieri ir lietoti; svarīgi, kā tie ir lietoti un kā tie kalpos mūsu apstākļos. Mācības ir apliecinājušas, ka tas bija pareizs lēmums un pareiza izvēle. Neesmu šo projektu sācis, taču priecājos to īstenot. Par aizsardzību gluži kā par veselības aprūpi un izglītību katram ir viedoklis. Protams, nav iespējams visus Latvijas iedzīvotājus pavizināt ar mūsu jauno tehniku, taču tie, kas braukuši un redzējuši to darbībā, atzīst, ka viņu priekšstats ir mainījies. Īsāk sakot, lēmums bija pareizs.
– Vai taisnība, ka jaunā tehnika bojā mūsu jau tāpat nožēlojamos ceļus?
– Nē, nav vis. Bruņutransportieri lielākoties tiek izmantoti poligonos vai mācību laukos. Parasti mēs tos pārvadājam ar treileriem, taču šī tehnika droši drīkstētu braukt arī pa koplietošanas ceļiem. Mācībās Latgalē mēs ar ģenerāli Ozoliņu pārliecinājāmies, ka, piemēram, es ar savu ķermeņa svaru zāli pieminu stiprāk nekā šī modernā tehnika, kam spiediens uz virsmu ir minimāls. Pats brīnījos. Jāsaka liels paldies cilvēkiem, kas ļāva mums mācībām izmantot savu privāto zemi, jo tehniku pārbaudīt vajag ne tikai poligonā. Un, ja jau šie cilvēki atzina, ka mēs viņu zemi nebojājam, tātad nebojājam arī ceļus.
– Dīvaina lieta: visi atceras nelaimīgās sapieru lāpstiņas, bet nezina, ka arī lietots bruņutransportieris var uzticami kalpot mērķim, kādam tas iegādāts.
– Sapieru lāpstiņas jau sen atdotas atpakaļ, firma atmaksājusi valstij par tām iztērētos trīs tūkstošus eiro; visi, kam bija jāsaņem sods, to ir saņēmuši. Par bruņutransportieriem tagad zinās.
– Ko vēl varat ierakstīt veikuma plusiņu ailē?
– Plusiņu ailē varētu ierakstīt daudzas fundamentālas pārmaiņas. Tomēr galvenā – valdība ir nolēmusi palielināt aizsardzības budžetu. Te vislielākais paldies tautai, jo valsts budžets – tā ir nodokļu maksātāju nauda.
– Un gana liela nauda – divi procenti no iekšzemes kopprodukta, kas tiks atvēlēti valsts aizsardzībai, sākot ar 2018. gadu.
– Jā! 2015. gadā bija viens procents, šogad 1,41 procents jeb 368 miljoni eiro, nākamgad jau 1,7 procenti jeb 449 miljoni eiro un 2018. gadā – divi procenti.
– Vai nenotiks kā agrāk, kad par aizsardzības budžeta naudu tika būvētas sporta halles, finansēti basketbola un hokeja klubi?
– Sporta halles tiks būvētas, jo patlaban mums ne Lielvārdē, ne Ādažos, nedz Alūksnē nav sporta infrastruktūras, bet tā karavīra profesijai ir absolūti nepieciešama, un mūsu puikas to ir pelnījuši. Nupat pie mums bija ASV karavīri, un es apskatījos, kāds svars desantniekam jānes uz muguras: pacēlu izpletni, mugursomu, ekipējumu. Lai ar to visu pārvietotos un darbotos, karavīram jābūt ļoti spēcīgam. Nākamgad Latvijā ieradīsies sabiedrotie. Viens no pirmajiem jautājumiem, ko uzdeva viņu pārstāvji, bija par sporta infrastruktūru.
