M. Antonevičs: – Jūs esat uzskaitījis propagandas mītus, kas Krievijā tiek izplatīti par Ukrainu. Vai ir arī kādi jauni mīti par Baltijas valstīm vai arī tās šobrīd Krievijai nav tik interesantas? 41
– Ir viens galvenais stereotips, kas tiek uzturēts jau gadiem – par to, ka Latvija ir ļoti nacionālistiska valsts, kur maršē visādi “fašisti”, ka te ir ļoti pretkrievisks noskaņojums un vietējie krievi tiek diskriminēti. Bet tagad vispār vārds “fašisti” ir vispopulārākais Krievijas televīzijās. Taču galvenais propagandas objekts ir ASV, un Eiropas valstis tiek pasniegtas tikai kā tāda piedeva.
– Tomēr mīti par Ukrainu tiek izmantoti praktiski – lai pamatotu iebrukumu Krimā un vēlāk karadarbību Donbasā. Kādam mērķim tad ir domāti mīti par Baltijas valstīm?
– Galvenais mērķis ir diskreditācija. Tas kalpo par tādu kā attaisnojumu Krievijas cilvēkiem – ja viņam kaut ko sāk pārmest par Krievijas politiku, viņš var atbildēt: “Bet jums tur apspiež krievvalodīgos.” Tāda atbilde no sērijas “pats muļķis”. Tālākā diskusija kļūst neiespējama. Bet šie apvainojumi nebūt nenozīmē, ka tiek gatavots iebrukums vai kaut kas tamlīdzīgs. Taču, ja kādā no Baltijas valstīm liela iedzīvotāju daļa nonāks Krievijas propagandas ietekmē, Kremlis, protams, var censties izmantot to, lai dabūtu valsts vadībā sev uzticamu cilvēku. Šobrīd tas acīmredzot ir nereāli, tāpēc uztraukumam nav pamata, bet tas nenozīmē, ka jums vienkārši jāsēd, rokas klēpī salikušiem.
