“Supermačo” Putins un virtuālais Staļins. Saruna ar Krievijas politologu Romanu Dobrohotovu 41
Krievija neuzbruks Baltijas valstīm, taču Kremlis labprāt izmantotu iespēju dabūt Latvijas vadībā sev uzticamu cilvēku, uzskata Krievijas žurnālists un politologs Romans Dobrohotovs, kurš ir arī viens no līdzautoriem nesen angļu valodā iznākušajam Austrumeiropas politisko pētījumu centra rakstu krājumam “Ukrainas karš: mācības Eiropai”. Ar R. Dobrohotovu sarunājās Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
V. Krustiņš: – Vai uzskatāt sevi par politiķi? Internetā pieejama informācija, ka esat viens no partijas līderiem.
– Esmu viens no “5. decembra partijas” dibinātājiem, taču šī partija netika reģistrēta. Politiskās dzīves Krievijā šobrīd faktiski nav, tāpēc arī par aktīvu politiķi sevi saukt nevaru. Pamatā nodarbojos ar pētniecisko žurnālistiku, vadu interneta izdevumu “The Insider”.
– Un pasniedzat politoloģiju augstskolā.
– Jā, lasu lekcijas Valsts akadēmisko humanitāro zinātņu institūtā. Atalgojums tur ir neliels, taču tā ir laba iespēja kontaktēties ar jauniešiem, uzzināt viņu viedokli un, protams, dalīties ar savām zināšanām.
M. Antonevičs: – Jūs teicāt, ka Krievijā šobrīd nav “politiskās dzīves”. Kā jūs to pamatojat?
– Es domāju politiku šā vārda klasiskajā izpratnē – kā ideoloģiju un partiju sacensību cīņā par varu, kas notiek gan parlamentā, gan ārpus tā. Tā, kā tas notiek visās demokrātiskās valstīs. Krievijā tādas politikas pat tuvu nav, tur partijām ir tīri dekoratīva loma. Parlamentā sēžu zāles parasti ir tukšas, un klātesošo galvenais uzdevums ir pagūt nospiest pēc iespējas vairāk podziņu, lai savāktu balsojumam nepieciešamo kvorumu. Patiesībā tam nav nozīmes, jo parlamenta lēmumi tāpat neko neietekmē. Ir partijas, kurām jātēlo “opozīcija”, un to pārstāvji bieži parādās televīzijā. Īstā opozīcija pie vārda netiek laista.
