Monika Zīle: Suņusēnes mūsu groziņos 0
“Vieni meli, kas ievīti starp daudzām patiesībām, tās visas padara apšaubāmas.” Pjērs Buasts
Dzirdēts, ka Mežamāte kurzemniekus jau lutina ar baravikām. Bet caur daudziem starpniekiem nākusī ziņa nav īsti droša, jo trūkst precizējuma: kur, kad, cik. Iespējams, līksmi par nejauši atrasto sēņu karalieni kāds skaļi izgavilējis sociālajos tīklos, bet vēsti tālāk palaidušie tai pievienojuši vēl krāšņākus epitetus. Turklāt sēņotāji tāpat kā makšķernieki mēdz pārspīlēt loma apjomus.
Tiesa, dažas mēdz būt līdzīgas ēdamajām un tik pievilcīgas, ka ielavās mērces katliņā un ēdušajiem izsauc nopietnus gremošanas traucējumus. Lai gan ik vasaras sākumā mikologi un mediķi atgādina, ka uzturā lietojamas tikai labi pazīstamas sēnes, kāds vienalga riskē nobaudīt raganu beku vai toksisko balto mušmiri.
Par laimi, iespēja saindēties ar meža veltēm ir ierobežota. Daudz lielāka – piesārņot smadzenes ar puspatiesībās balstītu faktu vai apzināti sagrozītas informācijas suņusēnēm. To servēšanas meistars prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko pagājušajā mēnesī uzkūla īstu histērijas cunami: Saeima esot nobalsojusi par “krievu svētnīcas” nojaukšanu un pazemotajiem patriotiem jāstājas Pārdaugavas pieminekļa sardzē. Vienīgā patiesībai atbilstošā te bija vārdkopa “Saeima nobalsoja”.
Bet – lemjot sabiedriskās platformas “manabalss” iniciatīvu par pieminekļa demontāžu nodot izvērtēšanai Ārlietu un Izglītības komisijām. A. Gapoņenko, kurš joprojām pozicionējas kā akadēmiķis – tātad pētnieks, kas rūpīgi iepazīst pirmavotus, – nejutās sabiedrību maldinājis: esot balstījies uz portālā BB ( bijušais “Vesti”) publikāciju.
Nopietnus brīdinājumus un pat slēgšanu piedzīvojusi arī neslēpti “troļļojošā” vietne “Sputnik”. Šī Kremļa ideoloģijas barotne izmanto jebkuru sīkāko ieganstu informācijas sagrozīšanai. Svaigākais piemērs – Zigmara Liepiņa īgnumu par ielūgumu vienai personai uz jaunā Valsts prezidenta iesvētībām “sputnik” pasniedz saviem lietotājiem tīkamā mērcē: “”Nodevēju ballīte”: komponists atteicās piedalīties Levita inaugurācijā.”
Taisnības labad jāteic, ka mūsu vietējie politiķi tāpat neatsakās no slidenu argumentu un puspatiesību izmantošanas. Teiksim, Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”), prezentējot Saeimas pēdējā sēdē izskatīšanai tā dēvēto dzīvesbiedru likumu, apgalvoja, ka to atbalsta 63 procenti likuma nostādņu sakarā aptaujāto. Tāds skaitlis ir, bet politiķis noklusēja “sīkumiņu”: ka tik daudzi vairāk vai mērenāk atbalsta normatīvajos aktos ģimenes apzīmējuma attiecināšanu arī uz divu cilvēku faktisku kopdzīvi. Pret noteiktām viendzimuma pāru tiesībām neiebilst daudz mazāk – 34,4 procenti. Pat no augstas tribīnes izskanējis apgalvojums var izrādīties melīgs. Diemžēl.