Suņu pētnieki: nav atbildes, vai cilvēki ir drošībā 14
Bīstamās suņu slimības cēloņu izpēte strupceļā – suņi iet bojā, bet valsts nevar nodrošināt pētījuma pabeigšanu.
Nule kā šis jautājums nonācis līdz Saeimai – vakar Pieprasījumu komisijā notika karstas debates par šo problēmu un tās risināšanas iespējamo virzību. Deputāte Inguna Rībena pauda satraukumu par Zemkopības ministrijas (ZM) lēmumu neturpināt pētījumu. “Pusotra gada laikā Latvijā esam sastapušies ar 140 nāves gadījumiem suņiem, bet Amerikā Pensilvānijas štatā desmit gadu laikā ir 14 gadījumi. Vai tā nav ārkārtēja situācija? Līdz šim es kā sabiedrības loceklis domāju, ka par mani sardzē stāv PVD, kas uzrauga to, kas valstī notiek, un vajadzības gadījumā ceļ trauksmi. 94% suņu ir lietojuši “Dogo” pārtiku, un tas ir vienojošais elements… Šī nav tēma, ar ko parlamentam būtu jānodarbojas, bet dienestu bezdarbībai ir robežas. Problēma ir samilzusi, un vēl un vēl ir nāves gadījumi. Vai atceraties gadījumu, kad sākotnēji it kā nevainīgās analīzes pēc tam izrādījās iemesls bērnu mirstībai no piena maisījuma sastāva, kur pirms tam pazīmes bija uzrādījušās suņu un kaķu barībā?” komisijas sēdē vaicāja Rībena.
Apdraudējums sabiedrībai
Deputāte Rībena uzsver, ka “Tukuma Straume” ražo barību ne tikai suņiem un kaķiem, bet arī citiem dzīvniekiem, tostarp cūkām, līdz ar to var uzskatīt, ka šobrīd sabiedrībai tas ir ļoti liels apdraudējums. Viņa pārmet nevarību ZM, PVD un “BIOR” institūtam, kam pārtikas risku novēršana ir pamatuzdevums.
Skaidrojot situāciju, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis atzina, ka, jau saņemot pirmos signālus par šo slimību, tika veiktas laboratoriskās pārbaudes. Pērn PVD “Tukuma Straumi” pārbaudījis 15 reizes, savu uzraudzības programmu ietvaros analizēti 44 paraugi un nekādas novirzes no normas nav konstatētas, līdz ar to nav nekāda pamata apturēt konkrētā ražotāja darbību.
Vadošā pētniece Ilze Matīsa van Houtana komisijā norādīja, ka ir nebijis barības vada dilatācijas jeb polineiropātijas slimības uzliesmojums un ir vairāki faktori, kas liek uztraukties. Kopš 2014. gada pavasara reģistrēti un apstiprināti vairāk nekā 200 gadījumi, katrs piektais suns no tiem ir miris un nav zināms, cik vēl mirs, jo šī slimība ir progresējoša. Slimības pamatā ir neatgriezenisks nervu bojājums, tā nav iedzimta slimība, tā skar dažādu šķirņu suņus. Trešdien tika reģistrēti vēl pieci jauni saslimšanas gadījumi.
Līdz 2013. gadam Latvijas veterinārajās klīnikās bija konstatēti viens divi gadījumi gadā, bet no 2014. gada 5 – 15 gadījumi. Salīdzinājumam – Lietuvā līdz trim gadījumiem gadā. Pētniece norādīja, ka galvenais slimības riska faktors ir Latvijā ražotā “Dogo” suņu barība, ko ir ēduši gandrīz visi slimības skartie suņi. Viņa teica, ka pētījums šobrīd ir apturēts un līdzšinējie iespējamie slimības riska faktori līdz šim nav apstiprinājušies, rezultāti ir bijuši negatīvi. Tā kā saslimšanas gadījumu skaits joprojām palielinās, pētījums ir jāturpina. Jau ir izpētīti smagie metāli, tallijs, akrilamīds, botulisms, disautonomija un Muasthenia gravis un rezultāti bijuši negatīvi, bet vēl jātupina pētīt organofosfāti, jonofori, vitamīnu un antioksidantu deficīts un nezināmas vielas.
“Jāņem vērā ļoti lielās bažas, ka izejvielas suņu barībā ir tās pašas, kas pārtikas ķēdē, un nav izslēgts risks, ka šī pati viela, kas ir suņu barībā, var skart produktīvos dzīvniekus. Ir signāli, ka slikta atražošana ir aitām, sivēniem un laboratorijas dzīvniekiem, kas lietojuši “Tukuma Straumē” ražoto barību. Tā kā pārtikas ķēdē ietilpst arī cilvēki, mums nav atbildes, vai cilvēki ir drošībā,” savas bažas pauda galvenā pētniece.
LOSP priekšsēdētājs Edgars Treibergs informēja, ka organizācija sazinājusies ar citu valstu zinātniekiem un ka 33 valstu zinātnieki teikuši, ka šī slimība nav saistīta ar barību, un neesot pamata viņiem neticēt.
Pētnieki naudu piesaistīs
Zinātnieki ir satraukti par notiekošo un apņēmības pilni turpināt pētījumus, lai noskaidrotu suņu saslimšanas iemeslus. Tiesa, pētījumus turpmāk viņi plāno veikt par naudu, ko plāno piesaistīt no organizācijām un privātpersonām. Jau nākamnedēļ pētnieki gatavojas organizēt suņu kontrolgrupu, lai varētu turpināt pētījumus. Tālāk tiks veikti izmeklējumi uz neirotoksīniem.
Tieši trūkstošais finansējums līdz šim bija tas, kādēļ pētījums nav pabeigts. Pēc pētījuma veicēju aprēķiniem, tā pabeigšanai nepieciešami vēl nedaudz vairāk par 30 tūkstošiem eiro. “BIOR” direktors Aivars Bērziņš atklāja, ka šim pētniecības projektam jau ir iztērēti 45 tūkstoši eiro. Direktors sola “BIOR” tehnisku atbalstu pētījuma autoriem ar nosacījumu, ka tiek rasts finansējums un noslēgts sadarbības līgums ar pētniekiem. Tāpat, pēc Bērziņa paustā, svarīgi nosacījumi ir pētījuma kvalitāte un komunicēšana ar sabiedrību. Jau šobrīd ir veiktas vairāk nekā 600 dažādu dzīvnieku barības paraugu analīzes Latvijā un ārvalstīs – Zviedrijā, Somijā – un neviens no analīžu rezultātiem neapstiprina bioloģiskā vai ķīmiskā apdraudējuma risku.
ZM Veterinārā un pārtikas departamenta juriskonsulte Linda Gurecka uzsvēra, ka ministrija nevienu brīdi nav bijusi pret izmeklēšanu un slimības cēloņu noskaidrošanu, taču tam vajadzīgs finansējums, kura šobrīd nav – kopumā laboratoriskiem izmeklējumiem valstī šogad “nogriezti” vairāk nekā 26 tūkstoši eiro.
Jau pērn “BIOR” šajā pētījumā ieguldījis 25 tūkstošus eiro no savas naudas, no PVD programmām ieguldīti 9 tūkstoši eiro, no “BIOR” laboratoriskiem izmeklējumiem – vēl 11 tūkstoši eiro. “Esam tur, kur esam, mums nauda no gaisa nekrīt,” teica Gurecka, piebilstot, ka šis pētījums šobrīd nonācis strupceļā. Tiesa, šajās izmaksās pētnieki jau saskata nesakritības, proti, šā gada janvārī PVD norādījis, ka iztērēts viens tūkstotis eiro, bet šobrīd kā iztērēti parādās 9 tūkstoši eiro.
“LA” jau vēstīja, ka ZM vairs nepiešķirs līdzekļus pētījumam, lai noskaidrotu, kādēļ Latvijā ir uzliesmojusi suņiem letālā slimība – barības vada paplašināšanās jeb dilatācija – un vai tajā nav vainojama suņu barība. Tāpat ziņots, ka pētnieki atteikušies slēgt trīspusējo līgumu ar ZM, “BIOR” un “Tukuma Straumi”, ņemot vērā spiedienu uz pētniekiem. Punktu tam pielicis barības ražotāja “Tukuma Straume” valdes priekšsēdētāja Aivara Podnieka ziedojums zemkopības ministra Jāņa Dūklava pārstāvētajai partijai – pieci tūkstoši eiro.
Finansēt šā pētījuma turpināšanu apņēmās “Tukuma Straume”, lai noņemtu jelkādas šaubas savai produkcijai. Trešdien “Tukuma Straumes” pārstāve Antra Bork-Ržečicka apliecināja, ka uzņēmums joprojām ir gatavs iesaistīties un palīdzēt ar finansējumu pētījuma pabeigšanai.
Tikmēr Rībena rosināja Pieprasījumu komisijā pēc diviem mēnešiem atgriezties pie šā jautājuma izskatīšanas, lai noskaidrotu, kas paveikts šīs problēmas risināšanā. Pieprasījumu komisijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka plāno vērsties pie zemkopības ministra, lai pārrunātu šo jautājumu.
