Suņu čipēšana – līdz gada beigām 10
Strīdīgo grozījumu izskatīšana tika atlikta uz nedēļu, pamatojoties uz tēvzemiešu lūgumu, ka iesaistītajām pusēm vēl jāvienojas par dažiem jautājumiem. Suņu čipēšanas termiņu plānots pagarināt līdz nākamā gada 1. janvārim, turklāt paredzēts, ka šo procedūru drīkstētu veikt ne tikai sertificēti veterinārārsti, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, līdz ar to izmaksas varētu samazināties uz pusi. Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka jau no šā gada 1. jūlija sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma, kā arī tas tiktu reģistrēts Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē. Jau iepriekš vairākas organizācijas bija pret šī termiņa pārcelšanu. Organizācijas “Dzīvnieku draugs” pārstāve Laura Karnīte vērsa uzmanību, ka ar šo grozījumu sagatavošanu Zemkopības ministrija (ZM) nav sniegusi pārliecinošus argumentus par to, ka čipēšanas termiņš būtu jāpārceļ. Lai gan viens no argumentiem esot iedzīvotāju nespēja samaksāt par šo pakalpojumu, dati rādot pretējo – pēdējo mēnešu laikā notiekot aktīva mājdzīvnieku čipēšana. Tāpat arī neesot korekti dati par čipēšanas izmaksām. Vidējās izmaksas ir ap 15 eiro, tomēr problēmas parasti rodas, jo čipēšana pie vetārstiem parasti ir saistīta ar citiem pakalpojumiem: vakcināciju un ES derīgu ceļošanas pasi, kas visiem mājdzīvniekiem nemaz neesot nepieciešama. Pret termiņa pagarināšanu iestājas arī Latvijas Kinoloģiskā federācija, kas uzskata, ka maznodrošinātajiem izmaksas varētu samazināt, atceļot reģistrācijas nodevu.
Čipēšanas problēma aktualizējās martā, kad ZM konstatēja – daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt prasības, jo naudas trūkuma dēļ tie veterinārārstam nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro. Līdz ar to tika nolemts atļaut nečipēt viensētās dzīvojošo saimnieku suņus, pret ko savukārt asi iebilda dzīvnieku organizācijas. Jāatgādina – ja suns netiks čipēts un reģistrēts, saimniekam paredzēts naudas sods: fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 350 eiro.
Latvijas Veterinārārstu biedrība jau iepriekš iebilda pret šiem grozījumiem, norādot, ka termiņa pārcelšana būtu akceptējama tikai tad, ja ZM no 2017. gada 1. janvāra spēj nodrošināt suņu apzīmēšanu valstī bez maksas, neiekasējot arī valsts nodevu par suņa reģistrēšanu, citādi termiņa pārcelšana vērtējama kā kaitnieciska rīcība, kurai nav pamata.
Veterinārārsti vakar aicināja valdību nevilcinoties uzdot ZM mazināt prasības suņu reģistrācijai. Proti, atcelt vai samazināt konkrētām iedzīvotāju grupām – mazturīgajiem, invalīdiem u. tml. valsts nodevu par dzīvnieku reģistrāciju valsts vienotajā LDC datubāzē, kas pašlaik ir 7,11 eiro un veido būtisku daļu no reģistrācijas izmaksām. Tāpat vetārsti aicina nodrošināt suņu īpašniekiem iespēju ērti reģistrēt savu dzīvnieku elektroniskajā vidē, autorizējoties ar savu bankas paroli, kā arī pārtraukt absurdu, ka lauku suņa reģistrēšanai LDC saimniekam ir jāmaksā par pasi, kāda vajadzīga ceļošanai pa Eiropu. LVB priekšsēdētāja Māra Viduža norāda, ka Latvijas veterinārārsti pēdējo mēnešu laikā vairākkārt saņēmuši nepamatotus apvainojumus par it kā milzīgajām suņu reģistrācijas cenām. Taču cilvēkiem ir tiesības zināt, ka vienīgā maksa, kuru saņem veterinārārsts no reģistrācijas procesa, ir cena par suņa mikročipēšanu un šo cenu nosaka brīvās konkurences tirgus. Tāpēc īpašniekam pašam ir jānoskaidro, kur viņš saņems pakalpojumu par sev tīkamāko cenu. Latvijas teritorijā cena par mikročipēšanu svārstoties robežās no 10 līdz 22 eiro, ierēķinot PVN. “Suņu mikročipēšanas skandāls uzskatāmi parāda, ka cilvēki no Zemkopības ministrijas puses ir vāji informēti par savām tiesībām un pienākumiem. Zemkopības ministrija nevis pēc būtības risina jautājumu, kā suņu īpašniekiem padarīt reģistrāciju ērtāku un lētāku, bet gan demonstrē savu nekompetenci, plānojot valsts budžetam un sabiedrībai nevajadzīgus grozījumus likumos, kas problēmu tikai padziļinās,” uzskata veterinārārsti.
Jāatgādina, ka suņu īpašnieku skaits patlaban nav zināms, kamēr nav nodrošināta visu suņu apzīmēšana ar mikroshēmām un reģistrācija LDC datubāzē. Pēc 2014. gada statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu, bet datubāzē patlaban oficiāli reģistrēti tikai vairāk nekā 34 tūkstoši suņu.
