Olafs Zvejnieks: Kāpēc Latvijas valdība neierobežo degvielas cenu pieaugumu? 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas valdība nevēlas veikt pasākumus degvielas cenu pieauguma ierobežošanai. Rezultāts acīmredzams – esam inflācijas līderu grupā un mūsu inflācijas rādītāji ir šokējoši.
Pēdējo dienu un nedēļu laikā notikuši vairāki notikumi, kas atkal likuši uzvirmot runām par nepieciešamību kontrolēti samazināt akcīzes nodokli degvielai. Nozīmīgākais ir 16,9% mēneša inflācijas robežas sasniegšana maijā – proti, 2022. gada maijā preces maksā vidēji gandrīz 17% dārgāk nekā 2021. gada maijā.
Jūs teiksiet – inflācija trako visā Eiropā un pasaulē, un daļa taisnības šajā apgalvojumā būs. Tikai grūti saprast, kādēļ inflācija Latvijā vairāk kā divas reizes lielāka nekā vidēji eirozonā – maijā tā bija 16,9% Latvijā un 8,1% eirozonā. Piekritīsiet, ka vienotā ekonomiskā telpā, kurā ir viena valūta, šādas atšķirības ir drusku par lielu, vai ne? Noslēpuma atslēdziņa tālu jāmeklē nav – Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju skaidri saka, ka ļoti augstās inflācijas iemesli ir divi – enerģijas cenu straujais pieaugums un piegādes ķēžu traucējumi.
Otrs iemesls runām par nepieciešamību ķerties pie akcīzes nodokļa ir divu eiro par litru degvielas robežas pārsniegšana. Un atkal – ir taisnība, ka visur Eiropā degvielas cena šo robežu sasniedza jau pirms kāda laika un Baltijas valstis bija pēdējā oāze ar cenu zem diviem eiro. Taču šī robeža beidzot ir sasniegta – cenas arī mums ir divi eiro litrā, bet algas būtiski zemākas nekā pat abiem Baltijas kaimiņiem, par Rietumeiropu nemaz nerunājot.
Trešais iemesls saistīts ar plaši izreklamētā mēģinājuma pazemināt degvielas cenas, atceļot obligāto biopiedevu no 1. jūlija, izgāšanos. Jā, tieši tā – valdība vēl nemaz nav pieņēmusi lēmumu par šo atcelšanu, jo tiek gaidīta Eiropas Komisijas atļauja tā rīkoties, bet mēģinājums jau izgāzies. Izgāzies ir tieši apgalvojums, kas šis pasākums pazeminās degvielas cenas par 10 centiem – gan biopiedevu ražotāji, gan degvielas tirgotāji vienā balsī apgalvo, ka tik liela samazinājuma nebūs, labākajā gadījumā varot cerēt uz piecu sešu centu samazinājumu, bet sliktākajā – tikai divu triju.
Ja trakojošajai inflācijai ir zināmi iemesli, tad pilnīgi pamatots ir jautājums – ko valdība un vadošā koalīcija grasās ar to visu darīt? Ar otro iemeslu – piegādes ķēžu traucējumiem – pagaidām neko radikālu darīt nevaram, bet ar pirmo gluži tā tomēr nav. Gandrīz pusi no degvielas cenas Latvijā veido vairāku nodokļu summa – dīzeļdegvielas gadījumā tas ir 41% no cenas, benzīna E95 gadījumā – 46% (“Neste Latvija” dati).
Augot degvielas cenai, akcīzes ieņēmumi nepalielinās, bet pievienotās vērtības nodokļa un valsts obligāto rezervju glabāšanas nodevas ieņēmumi gan aug. Sastādot 2022. gada budžetu, valsts noteikti nerēķinājās ar degvielas cenu ap diviem eiro litrā, tādēļ budžets ir guvis neparedzēti lielus ieņēmumus, kas arī atspoguļojas Finanšu ministrijas un VID uzvarošajos ziņojumos, ka budžets pildās lieliski. Ir pilnīgi pamatoti jautāt, vai valstij nevajadzētu atdot iedzīvotājiem un uzņēmumiem atpakaļ to degvielas nodokļu ieņēmumu daļu, kas pārsniedz plānotos ieņēmumus, un šādi sabremzēt arī inflāciju, kuras pieauguma tempā Latvija atpaliek tikai no rekordistēm – Igaunijas, Lietuvas un Čehijas.
Cik lielas ir izredzes, ka tā notiks? Atklāti runājot – diezgan mazas, un iemesli tam ir vairāki. Pirmā ir tā, ka vadošās personas, kas nosaka valsts nodokļu politiku – Ministru prezidents, finanšu ministrs, Saeimas Budžeta un nodokļu komisija – ir pret to un paudušas šādu nostāju.
Tiek piesaukts, ka valsts budžetam akcīzes samazināšana degvielai maksās ļoti dārgi, bet efekts uz degvielas cenu būs neliels – ap 10 centiem litrā. Tomēr 10 akcīzes centi un pieci no biopiedevas atcelšanas iegūtie, iespējams, varētu pazemināt degvielas cenas par 15 centiem litrā – par mazu šādu ieguvumu vis nesauksi.
Katrā ziņā – vairākums ES vadošo valstu mēģina vismaz kaut ko darīt inflācijas tempa iegrožošanai, mazinot degvielas nodokļus. Vācijas valdība ir piekritusi pagaidu pasākumu kopumam, lai palīdzētu šīs valsts iedzīvotājiem tikt galā ar augstajām energoresursu izmaksām, tostarp arī degvielas akcīzes samazinājumam par 30 centiem litrā benzīnam un 14 centiem litrā dīzeļdegvielai.
Finanšu ministrs Kristians Lindners norādījis: “Mēs nevēlamies pamest pieaugošo degvielas cenu varā tos, kuri paļaujas uz savām automašīnām, – ikdienas braucējus, ģimenes un tirgotājus.” Francija piešķīrusi atlaidi 15 centu apmērā par benzīna un dīzeļdegvielas litru, lai palīdzētu mājsaimniecībām un uzņēmumiem tikt galā ar pieaugošajām degvielas izmaksām.
Virkni pasākumu veic arī Spānijas valdība, tostarp ieviešot arī 20 centu atlaidi par litru degvielas. Itālija samazinājusi akcīzi degvielai tā, lai tās cena nepārsniegtu divus eiro litrā (iepriekš – 2,2 eiro benzīnam un 2,3 eiro dīzeļdegvielai). Nīderlandes valdība plāno īslaicīgi samazināt akcīzi benzīnam par 17 centriem litrā, bet dīzeļdegvielai par 11 centiem litrā.
Atlaides degvielai Grieķijā ir vēl lielākas – 40 un 50 centi litrā atkarībā no dzīvošanas kontinentālajā daļā vai salā. Akcīzes samazinājumi, atlaides un subsīdijas degvielai plānotas vai jau stājušās spēkā arī Zviedrijā, Dānijā, Īrijā. Šīs valstis nemulsina tas, ka degvielas cenas samazinājums varētu būt “tikai” 15 eirocenti litrā.
Valdība acīmredzot cer, ka neapliekamā minimuma palielināšana no 1. jūlija, ar biopiedevas atcelšanu saistītais nelielais degvielas cenas samazinājums un sezonālie efekti, tādi kā lētāka vietējā pārtika vasarā, kaut kā ļaus “izvilkt” vasaru un, iespējams, pat līdz vēlēšanām. Katrā ziņā par apzinātu valdības programmu inflācijas pieauguma kontrolei nekas nav dzirdams – acīmredzot patīkamais skats uz pušu plīstošajiem budžeta koferiem licis Kariņam un Reiram ieslīgt nirvānā. Interesanti tikai – kā šādu politisko budismu novērtēs vēlētāji 1. oktobrī?
