Suns par asinsdonoru. Cik bīstami tas ir dzīvniekam? 0
“Draudzene lūdz manu suni izmantot par asinsdonoru savam sunim. Vai tas nav dzīvniekam bīstami?” LAURA Zemgalē
SIA “Universitātes vetfonds” veterinārārste Ieva Meiere skaidro, ka asinspārliešana vajadzīga, ja dzīvnieks zaudējis daudz asiņu saindējoties, piemēram, ar žurku indi varfarīnu, kas rada asiņu nesarecēšanu, bet dažkārt dzīvnieka paša imūnsistēma uzbrūk savām asinsšūnām (imūnatkarīgā hemolītiskā anēmija). Šādos gadījumos asinspārliešana ir nepieciešama, lai dzīvnieks izdzīvotu, kamēr tiek sniegta palīdzība un iedarbojas zāles.
Visbiežāk tiek pārlietas svaigas asinis, bet reizēm izmanto arī asiņu sastāvdaļas (piemēram, plazmu). Tā kā Latvijā nav pieejama dzīvnieku asinsbanka, veterinārārsti par donoriem parasti izmanto savus suņus vai bijušos pacientus, kuru saimnieki apzinās, ka viņu dzīvnieku asinis var glābt sugasbrāļu dzīvību.
Suņiem, tāpat kā cilvēkiem, ir dažādas asinsgrupas. Ideāli, ja to var noteikt pirms pārliešanas, bet bieži vien neatliek laika un veterinārārsti izlīdzas, uzpilinot uz stikliņa recipienta (saņēmēja) un donora (devēja) asinspilienus. Ja nenovēro asinsķermenīšu salipšanu, uzskata, ka asinis ir saderīgas un var veikt pārliešanu. Ja procedūru nepieciešams atkārtot, asiņu saderības noteikšana ir obligāta, jo pret pirmajā reizē pārlietajām asinīm organisms var būt izstrādājis antivielas. Pārlejot nesaderīgas asinis, dzīvnieks var iet bojā. Ja dzīvniekam kaut reizi dzīvē ir pārlietas asinis, ieteicams noteikt asinsgrupu un ierakstīt to vakcinācijas apliecībā.
Donorsunim jābūt veselam, vairāk nekā gadu vecam, vēlams vismaz 20 kg smagam, attārpotam un vakcinētam vismaz 2–3 nedēļas iepriekš, brīvam no endoparazītiem un ektoparazītiem.
Dzīvniekam, kas sver 25 kg, vienā reizē var ņemt līdz 450 ml asiņu. Ieteicams to darīt ne biežāk kā reizi trijos mēnešos. Ja donorsuns ir vesels un tiek noņemts dzīvnieka lielumam atbilstīgs asiņu daudzums, veselībai tas nekaitē.
