Japāņu un korejiešu dažādās rūpes par suņiem 3
Tostarp cilvēks aizvien vairāk rūpējas par savu mīluli. Piemēram, japāņu uzņēmums Honda Motor Co nācis klajā ar paziņojumu, ka ieplānots kompensēt dzimstības samazināšanās un vienlaikus pieaugošās aizrautības ar mājdzīvnieku turēšanu izraisītās tirgus svārstības. Honda piedāvā jauno savas automašīnas konceptu – pilnībā piemērotu automobili tiem, kuri tur suņus. Tas ir mikroautobusiņš, kura cimdu nodalījums pārveidots speciālā aptuveni takša lieluma suņu ērtībām pielāgotā nodalījumā. Lielāka izmēra suņiem pārveidojama otrā no trim sēdekļu rindām. Mašīnu grīdas nav klātas tepiķiem, bet vienkāršiem paneļiem – lai vieglāk iztīrīt salonu.
Pagaidām izgatavots tikai viens šādi aprīkota mikroautobusa paraugs, taču uzņēmuma vadībai tuvu stāvošas anonīmas personas pauž, ka šis braucamais, uz kura riepām atveidoti dzīvnieku ķepu nospiedumi, izstrādāts speciāla Honda produkcijas pārveides plāna ietvaros, tāpēc drīz varot sagaidīt arī tā sērijveida ražošanu.
Nesen Tokijas autosalonā demonstrēja arī virkni aksesuāru, kas nosaukti – “Ceļo ar suni”, un paredzams, ka šie izstrādājumi jau drīz parādīsies tirgū. Piemēram, suņa šūpulītis maksās aptuveni 440 ASV dolārus, to varēs ērti ar speciālām siksnām piestiprināt pie automašīnas sēdekļa gluži kā bērnu sēdeklīti.
Jāsaprot, ka Honda patiešām mēģina pielāgoties Japānas demogrāfiskās situācijas reālijām, jo nesen valdība izplatījusi informāciju, ka šobrīd dzimstība valstī nokritusies līdz viszemākajai atzīmei – 1,28 bērni uz vienu sievieti. Tas ir jūtami zemāks par rādītāju – 2,1 bērns, kas nepieciešams, lai Japānas 128 miljonus lielā sabiedrība nesāktu strauju samazināšanos. Tostarp pēdējo desmit gadu laikā to japāņu skaits, kuri iegādājas suņus vai kaķus, pārliecinoši un stabili katru gadu pieaug vidēji par 3%. Japānas mājdzīvnieku turētāji galvenokārt ir vientuļās sievietes un bezbērnu ģimenes, un viņi visvairāk iecienījuši mazo šķirņu suņus – čia-hua-hua un takšus. Savukārt Honda analītiķi aprēķinājuši, ka patlaban Japānā reģistrēto suņu un kaķu īpašnieku skaits ir lielāks par 15 gadu vecumu sasniegušo bērnu skaitu, kuru kopskaits esot aptuveni 17,7 miljoni…
Mazliet citādi uz šīm lietām paraudzījušies Dienvidkorejas zinātnieki. Viņi radījuši pirmo suņa klonu. Viens no kucēniem miris jau drīz pēc piedzimšanas, bet otrs – afgāņu kurts Snapijs – aizvien jūtoties labi. Vismaz tā korejieši apgalvoja 16 nedēļas pēc šī klona nākšanas pasaulē. Snapijs klonēts no šūnām, kas ņemtas no trīs gadus veca afgāņu kurta tēviņa auss, ko zinātnieki ievietoja olšūnā un stimulēja tās dalīšanos. Vēlāk olšūnu pārstādīja labradora kucei, kura iznēsāja kucēnus. Tie nāca pasaule pēc 60 grūtniecības dienām ar ķeizargrieziena palīdzību.
Snapijs piepulcējies citu zinātnieku klonēto dzīvnieku saimei, ko tagad veido arī aita Dollija, kaķis Sisī un žurka Ralfs. Pētnieki uzskata, ka šie suņa kloni palīdzēs labāk izprast virkni cilvēku slimību.
Neskatoties uz to, ka dzīvnieku klonēšanas eksperimenti vairākkārt veikti veiksmīgi, tieši suņus klonēt ir ārkārtīgi sarežģīti. Korejiešu pētnieku grupa spēja sasniegt tikai trīs veiksmīgas grūtniecības no 1000 eksperimentālo embriju. Viena šāda grūtniecība beidzās ar augļa izmešanu, cits kucēns nomira tūlīt pēc dzemdībām, bet Snapijs izdzīvoja. Šis kucēns pievērsis gan zinātnieku, gan dažādu aktīvistu uzmanību, jo daudzi grūti formulējamu ētisku apsvērumu dēļ uzstājas pret šādiem klonēšanas eksperimentiem. Jāpiebilst, mazliet aizdomīga ir arī tieši korejiešu vēlme uzsākt suņu klonēšanu, sevišķi, ja paraugāmies viņu tradicionālajā ēdienkartē…
