Baltais kolēģis 0
Jau vairāk nekā pusgadu samojedu šķirnes suns Džerods kopā ar savu saimnieci Ramonu Kārkliņu strādā Pārdaugavā, fizioterapijas centrā Labā prakse. Kad suns tur ierodas, visi atplaukst smaidā. Kā gan ne – tik balts un pūkains brīnums, katrs grib sabužināt un samīļot. Kad vēroju Džerodu darbībā, tā vien šķiet, ka suns ik pa laikam pasmaida.
Latvijā jaunums ir dzīvnieka asistētas fizioterapijas nodarbības. Rīgas Stradiņa universitātes docente un fizioterapeite Daina Šmite uzsver, ka cilvēka emocionālais un fiziskais stāvoklis atrodas savstarpējā mijiedarbībā un tas jāņem vērā fizioterapijas procesā. Kanisterapijas suns var dot svarīgu artavu šajā ceļā. Suns palīdz fizioterapeitam sasniegt izvirzītos mērķus, pacientam – ātrāk atveseļoties, kā arī sniedz prieku un pozitīvu enerģiju ilgstošas terapijas laikā.
“Mūsu nodoms ir reģistrēt dzīvnieku asistētu fizioterapiju kā ārstniecības metodi, medicīnas tehnoloģiju. Diemžēl pagaidām Latvijā līdz galam nav sakārtots likumiskais pamats, lai ārstniecības vidē drīkstētu ienākt ar dzīvnieku,” – tā Daina Šmite.
Idejas sākums meklējams visai personiskā stāstā. Daina jau sen pazīst Ramonu, kādā emocionāli grūtā brīdī ieradās ciemos. Bēdu sagrauzta sēdēja, piepeši līdzās, katrs savā krēsla pusē, ierāpās suņi – lielie, baltie samojedi.
“Sajutu neaprakstāmu mieru, drošību, atbalstu. Man šķita, ka suņi mani saprot, jūt līdzi, varētu tiem izstāstīt visu savu sāpi.”
Kanisterapijas suns tiešām var būt balsts un iedrošinājums. Šo terapiju var izmantot cilvēkiem ar smagiem un ilgstošiem funkcionāliem traucējumiem, pārvietošanās grūtībām, hroniskām sāpēm.
Uzkāpt nedrīkst!
“Muskuļu sasprindzinājumu vai hroniskas sāpes parasti pavada iekšējs sasprindzinājums, trauksme. Tāpēc svarīgi vispirms atslābināties un sniegt atbalstu, un te var palīdzēt mūsu lielais, baltais kolēģis Džerods. Suņa siltums un kažoka pieskāriens mazina muskuļu saspringumu un uzlabo lokālo asinsriti, kā arī nomierina. Suņa līdzdalība labi der motivācijai, mērķtiecīgām darbībām, piemēram, ja ilgstošā terapijā uzlabojam specifiskas roku funkcijas, tvērienu. Viens ir satvert bumbu, pavisam kas cits – glāstīt suni. Tas motivē daudz vairāk. Nodarbības laikā cilvēks nogurst, bet suns uztur gribu darboties tālāk.
Iespējams arī uzlabot pacienta gaitas kvalitāti. Trenēties, kāpjot nevis pāri segas rullim, bet gan suņa ķermenim. To dara uzmanīgi, jo nedrīkst uzkāpt tik mīļam, jaukam sunim! Virzās pāri, īpaši koncentrējoties, līdz ar to ir labāks rezultāts. Ja pastaigā ved suni pavadā, nevis tāpat vien cenšas spert soļus, uzlabojumu var panākt ātrāk,” skaidro Daina Šmite.
Cilvēks apguļas uz vingrošanas paklāja, blakus Ramona cieši klāt nogulda Džerodu. Ja ir palielināts muskuļu tonuss, atslābināties palīdz kāju uzlikšana uz suņa. Pēc tam vieglāk veikt citus vingrojumus, pastiept vai palocīt kājas.
Ja ir pārmaiņas plaukstu locītavās, tās ir sāpīgas, grūti kaut ko satvert un noturēt, suņa kažoku cilvēks spēj bužināt un ņurcīt, tas notiek gluži neapzināti.
“Starp citu, suns noņem spriedzi arī pašam fizioterapeitam. Ja klients ilgstoši nāk uz terapiju, bet funkcionālie ierobežojumi ir izteikti, pārmaiņas grūti panākt, fizioterapeits var izsīkt. Taču pabužini suni un kļūsti mierīgs, dzīvnieks ir spriedzes mazinātājs, emociju novadītājs un prieka avots.”
