No prieka raud 0
“Spilgti atceros, kā bērns trešajā nodarbībā pēkšņi pavēra plaukstu un noglāstīja suni. Tas var šķist nieks, bet mamma no prieka raudāja, jo līdz tam mazais roku vispār nekustināja,” stāsta sertificēts kanisterapijas asistents Ingars Gudermanis no Liepājas.
Viņš uzsver, ka bērni ar ļoti lielu prieku nāk uz nodarbībām. Viņiem uzlabojas sīkā motorika un atmiņa, attīstās taktilās sajūtas. Paši var barot un ķemmēt dzīvnieku, dot komandas. Pamazām bērni kļūst patstāvīgāki, ceļas viņu pašapziņa.
Ingars lepojas, ka Liepājā izveidojusies sava kanisterapijas komanda, ir veiksmīga sadarbība ar pilsētas sociālo dienestu, dienas centru personām ar garīgās attīstības traucējumiem un biedrību Dižvanagi. Pieprasījums pēc mācīto suņu palīdzības pat pārsniedzot piedāvājumu, jāgaida rindā.
Kanisterapijas entuziasti darbojas arī Daugavpilī, Talsos, Valmierā, Ogrē, Siguldā un Rīgā, nesen veiksmīgi sākuši strādāt Ventspilī. Speciālisti ar saviem suņiem dodas uz sociālajām iestādēm, kas pulcina bērnus ar īpašām vajadzībām, strādā SOS ciematos, krīžu centros, logopēda praksē Ogrē un fizioterapijas praksē Rīgā, kā arī iepriecina seniorus sociālās aprūpes centros.
Kanisterapijas suņus izmanto arī pedagoģijā. Ingūna Tihomirova ar saviem trim ņūfaundlendiem Dūdu, Zum-Zum un Pepiju darbojas Palsmanes internātpamatskolā, piedalās stundās. Tiek speciāli izstrādāts, piemēram, matemātikas, lasīšanas vai ģeogrāfijas stundu plāns, kurā atvēlēta vieta arī suņiem. Ja bērns labi paveic kādu darbu, apbalvojums ir iespēja samīļot vai pabarot suni. Tas ceļ bērna pašvērtējumu.
“Kanisterapijas izmantošanai nav robežu. Piemēram, Igaunijā cietumā ieslodzītajam cilvēkam suņa klātbūtne rada ģimenisku sajūtu, māca toleranci, līdzjūtību,” stāsta Ingūna Tihomirova.
