Sunīša žēl… Diena, kad Zemes orbītā devās Laika 0
Pirms 60 gadiem 3. novembrī pasauli pāršalca vēsts, ka Zemes orbītā palaista pirmā dzīvā būtne. Tiesa, ne brīvprātīgi, – tā bija slavenā kucīte Laika, un lidojums, diemžēl, izvērtās sunim traģisks, bet zinātnei – veiksmīgs. Kādēļ tā, un kādi vēl dzīvnieki apguvuši kosmosu, – par to šajā rakstā.
Eksperimenti ar dzīvām būtnēm kosmosā, protams, sākās ilgi pirms Laikas lidojuma. Jau pāris gadus pēc kara, 1947. gadā, amerikāņi ar vācu trofeju raķeti “Fau-2” vairāk nekā simts kilometru augstumā pacēla konteineru ar drozofilām (augļu mušiņas) un augu sēklām, lai noskaidrotu, kā uz tām iedarbojas kosmosa starojums. Konteiners laimīgi nolaidās. Nākamajam bija kārta kādam no zīdītājiem.
Jau 1948.-59. gadā ar tā paša “Fau-2” palīdzību ASV nosūtīja kosmosā četrus primātus. Viņu liktenis bija traģisks: viens nosmaka jau 60 kilometru augstumā, raķete, kurā lidoja otrs, uzsprāga vēl zemāk, – sasniegusi tikai četru kilometru atzīmi. Divi – Alberts I un Alberts II – uzlidoja augstāk par 130 kilometriem, tādējādi kļūstot par dzīvajām būtnēm, kuras bijušas visdziļāk kosmosā, taču viņi gāja bojā, saniķojoties izpletņiem.
1950. gadā ASV kosmosā uzsūtīja pelīti, taču raķete sadalījās sastāvdaļās.
Tikai 20. gadsimta 50. gadu sākumā beidzot izdevās panākt, lai divi pērtiķi atgrieztos uz Zemes dzīvi.
Savukārt PSRS par izpētes objektiem izvēlējās suņus, kuri vieglāk apmācāmi par pērtiķiem. 1951. gada 22. jūlijā – dažus mēnešus pirms pirmā sekmīgā ASV mēģinājuma – startēja pirmā raķete ar suņiem Deziku un Čigānu. Tā uzlidoja vairāk nekā simt kilometru augstumā, un konteiners ar dzīvniekiem sekmīgi piezemējās.
Pēc Dezika un Čigāna PSRS atmosfēras augšējos slāņos pacēla vēl vairākus suņu pārus – dzīvnieki, lidojot divatā, bija mierīgāki, un turpmāk lidojumam tika izvēlētas kucītes to anatomiskās uzbūves dēļ. Tomēr aptuveni puse “kosmonautu” neatgriezās dažādu tehnisku problēmu dēļ.
Taču pirmais augsti attīstītas dzīvas būtnes lidojums apkārt Zemes orbītai mākslīgajā pavadonī notika 1957. gada 3. novembrī, un par tā varoni kļuva kucīte vārdā Laika.
Pavadoņa konstrukcija paredzēja, ka suņa svaram jābūt ne vairāk par 6-7 kilogramiem, turklāt kandidātus atlasīja no bezšķirnes suņiem, jo šķirnes dzīvniekiem bija pārāk augstas prasības attiecībā pret pārtiku, un viņi nebija gana izturīgi. Tāpat sunim bija jābūt ar gaišu spalvu, kaut gan tam nebija sakara ar lidojuma drošību, bet gan vizuālo tēlu, – kinospeciālisti apgalvoja, ka suns ar gaišu apmatojumu kadrā izskatīsies labāk.
Līdz ar Laiku uz šo lidojumu pretendēja Albīna, kura jau bija uzskatāma par veterāni – viņa bija piedzīvojusi divus veiksmīgus lidojumus –, un Muša, kura, tāpat kā Laika, bija jauniņā. Albīnu pažēloja, tā kā viņa jau bija kalpojusi zinātnei, bet Mušai bija neliela ķepas deformācija.
Pavadoņa kabīnē bija barošanas aparāts un gaisa reģenerācijas ierīce, abi bija paredzēti septiņām dienām. Laiku sūtīja kosmosā, zinot, ka viņa neatgriezīsies. Inženieriem noteicošais bija novērtēt apstākļus tālākam cilvēka lidojumam kosmosā un viņi bija gatavi ziedot suņa dzīvību šim mērķim, tomēr noskaņojums bija drūms.
Laikai veica operāciju: pie ribām piestiprināja elpošanas mērītājus, pie miega artērijas – pulsometru. 31. oktobrī suni kopā ar hermētisko kameru ievietoja raķetē.
Kaut gan, raķetei uzņemot ātrumu, Laikas sirdsdarbība un elpošana paātrinājās trīskārt, tika atzīts, – šādu pārslodzi iespējams izturēt. Diemžēl notika neparedzētais: tehniskas kļūmes dēļ kabīne pārkarsa, un suns, kuram bija paredzēts pavadīt lidojumā vairākas dienas, gāja bojā pēc četriem lidojumiem apkārt Zemes orbītai.
Šo informāciju tika nolemts slēpt: vēl nedēļu PSRS pārraidīja ziņas par Laikas pašsajūtu, un pēc tam pavēstīja par viņas iemidzināšanu.
Pats kosmiskais pavadonis pavadīja orbītā vairāk nekā pusgadu, tas sadega pēc 2370 apgriezieniem 14. aprīlī.
Dzīvniekus kosmosā sūtīja arī pēc Laikas, turklāt ne tikai pērtiķus un suņus. Franči 1968. gadā raķetē iesēdināja kaķi, bet PSRS “Mēness programmas” ietvaros ap to pašu laiku kosmosā palaida divus bruņurupučus, drozofilas un dažus augus. Ķīna jau 1990. gadā orbītā iesūtīja žurkas un jūrascūciņas, bet 2007. gadā pasaulē nāca pirmie “kosmosa dzīvnieki” – kādam orbītā esošam tarakānam izšķīlās 33 pēcnācēji…
