“Sunim nekādā gadījumā nedrīkst dot vārītus kaulus!” Biežākās kļūdas, ko suņu saimnieki pieļauj dzīvnieku barošanā 13
Jebkurš mājdzīvnieks nozīmē ne tikai mīlestību un prieku, bet arī rūpes, jo, kā jau izsenis teicis arī rakstnieks Antuāns de Sent-Ekziperī, mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām.
Kinoloģe Laura Blumberga, kura ir arī trīs ungāru vižlas šķirnes suņu saimniece, Barbora.lv pastāstīja, kādas ir piecas biežākās kļūdas, ko mēdz pieļaut suņu saimnieki, barojot savus dzīvniekus. Iemesli ir dažādi – nezināšana, finansiālās iespējas, pieradums, taču Laura atgādina, ka, rūpējoties par sava mājdzīvnieka veselību, ir svarīgi ievērot pareizas barošanas principus, lai mājas mīlulis dzīvotu ilgu un priecīgu mūžu.
Pirmā kļūda: dot sunim vārītus kaulus
Daudziem saimniekiem ir savas atrunas, kāpēc viņi dzīvniekus baro ar vārītiem kauliem, senāk tā esot darījuši visi, tas esot tik pierasti un vienmēr tā esot darīts. Laura norāda, ka tā droši vien ir bijusi laimīga sakritība, ka viss ir beidzies labi.
“Sunim nekādā gadījumā nedrīkst dot vārītus kaulus! Termiski apstrādāts kauls (tas attiecas arī uz grilēšanu) kļūst neizturīgs, lūst ļoti asās šķēpelēs. Veterinārārsti saka, ka tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc suņiem nepieciešams veikt pēkšņas operācijas – kauli ieduras dzīvnieku barības vadā, zarnās. Tas attiecas arī uz kaķiem.
Kaulus suņiem var un vajag dot, bet tikai jēlā veidā,” skaidro Laura.
Jānovērtē arī, kādi ir kauli. Ja tie ir pilnīgi bez gaļas, bez papildu uzturvielām, tā noteikti nevar būt vienīgā barība, kas sunim tiek piedāvāta, tā nav barība, no kuras suns var iztikt.
Otrā kļūda: stingri ievērot instrukcijas uz iepakojuma
Kopumā ir pareizi, ka tiek lasītas instrukcijas uz dažādu produktu iepakojuma, taču šajā gadījumā pie tām nevajadzētu akli pieturēties. Kucēnu saimnieki nereti sākumā ir pavisam uzmanīgi, stingri ievēro to, kas rakstīts uz iepakojuma, dod sunim tieši tik, cik tur rakstīts.
Daudz pareizāk ir vērot savu dzīvnieku, sekot līdzi, kā viņš uzvedas un jūtas. Ja suns prasa ēst, tātad viņam barības ir par maz, bet varbūt suns regulāri atstāj to traukā, jo barības ir par daudz.
“Lielo šķirņu kucēniem nereti nepieciešams vairāk barības, nekā norādīts uz iepakojuma. Ja rodas šaubas par dzīvnieka barošanu, vajadzētu konsultēties ar speciālistiem. Līdzīgi kā vecāki, kas rūpējas par maziem bērniem, zina, ka katrs no viņiem ir citāds, tā ir arī ar suņiem. Šķirņu suņu saimnieki vienmēr var konsultēties ar audzētājiem, bezšķirnes – ar veterinārārstiem,” iesaka kinoloģe.
Trešā kļūda: traukā visu laiku atrodas barība
“Ir ļoti nepareizi, ja sunim traukā visu laiku ir barība. Jā, visu laiku ir jābūt pieejamam dzeramajam traukam ar tīru ūdeni, bet barība ir jādod tikai konkrētās ēdienreizēs, lai suns tās iemācās atpazīt,” saka Laura.
Dažreiz saimnieki sūdzas, ka suns slikti ēd, lai gan visu dienu viņam ir pieejama barība, bet neaizdomājas, ka, iespējams, tieši nemitīgā barības pieejamība ir neēšanas iemesls – suns pieiet, “paknakstās” un tā cauru dienu. Skaidrs, ka saimnieks neredz, cik tad galu galā suns apēd! Sunim ir jāveido ēšanas režīms.
Gan nepietiekams svars, gan virssvars dzīvniekam var radīt veselības problēmas. Ja suns sver par daudz, var rasties problēmas ar locītavām, saitēm un pat sirds asinsvadu slimībām.
Mazu kucēnu ir jābaro 3-4 reizes dienā, savukārt pieaugušam sunim pietiek ar 2 ēdienreizēm – no rīta un vakarā.
Iespējams, pietiek barot pat 1 reizi dienā, taču jāskatās, lai suns jūtas labi un neprasa barību arī citā laikā.
Ceturtā kļūda: “nepareiza” barība
Viens no jautājumiem, ko visbiežāk mēdz uzdot veterinārāstiem, ir vai suni labāk barot ar svaigo vai sauso barību? Izvēle ir paša saimnieka ziņā. Ir jāskatās, kā jūtas dzīvnieks: cik laba ir viņa apetīte, vai ir skaists (tīrs – nav blaugznu, tas nav saķepis utt.) apmatojums, vai neparādās kādas alerģijas, cik enerģisks ir dzīvnieks, kāda un cik regulāra ir viņa vēdera izeja?
Ja kaut kas no minētā nav kārtībā, dzīvnieka organisms signalizē, ka nepieciešams mainīt viņa barošanu. Ja ir izvēlēta sausā barība, jāpievērš uzmanība, lai tās sastāvā ir iespējami vairāk gaļas un/ vai zivis, jo daudzie blakusprodukti, kas bieži vien bagātīgi norādīti uz dzīvnieka pārtikas iepakojumiem, dzīvniekam īsti nav nepieciešami.
Pati Laura savu dzīvnieku barošanai izvēlējusies svaigbarošanu: “Manuprāt, tā ir vislabākā, jo es redzu, ko mans suns apēd, kā arī man ir vieglāk kontrolēt dzīvnieka svaru. Mīnuss, protams, ir, ka šāda ēdināšana ir piņķerīgāka – nemitīgi ir jādomā uz priekšu, lai sunim būtu ko ēst, ir jāiedziļinās, kādi produkti nepieciešami, lai suņa ēdienreizes būtu sabalansētas un tajās netrūktu nekādu uzturvielu. Ir izplatīts uzskats, ka sunim var iedot milzu karbonādes gabalu un viņš būs paēdis. Tas ir tālu no reālās vajadzības. Ēdienam jābūt sabalansētam, tas prasa zināšanas un iedziļināšanos.”
Piektā kļūda: zināt un ievērot indīgos produktus
Ir vairāki ēdieni, kas garšo cilvēkiem, taču nemaz nav piemēroti suņiem. Nezināšanas dēļ daži saimnieki tomēr reizēm suņiem tos piedāvā, neuztverot šo tēmu pietiekami nopietni.
“Internetā var atrast pilnu šo produktu sarakstu, taču minēšu izplatītākos, ar kuriem saimnieki mēdz grēkot. Tā ir šokolāde (īpaši melnā) un konfektes, sīpoli, ķiploki, rieksti, avokado. Ja lielam sunim tiks iedots neliels šokolādes gabaliņš, nekas nenotiks, taču mazam sunim tas var radīt pat pamatīgu saindēšanos un diemžēl pat ļoti bēdīgas beigas,” brīdina Laura.
Bez tam šādas saindēšanās saimnieki sākotnēji var pat nepamanīt, reizēm vienkārši produkts ir atradies uz galda un dzīvnieks pilnīgi nemanāmi to ir nočiepis.
Aizliegtie produkti ir jāglabā sunim nesasniedzamā vietā.
Noslēgumā Barbora.lv jautāja Laurai, vai ir dārgi barot suni pareizi. Laura atbild: “Iespējams, sākotnēji tas var šķist dārgi, taču, ja parēķinām, cik var izmaksāt cīņa ar sekām un kādas sirdssāpes saimniekiem var radīt dzīvnieka slimība, ir skaidrs, ka daudz lētāk ir dzīvnieku barot pareizi. Ja katru dienu dzīvnieku barosim vien ar neatbilstošu sauso barību, efekts būs līdzīgs kā tad, ja cilvēks katru dienu ēdīs sausos, “aplejamos” makaronus.”
