Suņiem, kuri baroti ar “Dogo”, somu neirologi konstatē vienādas izmaiņas nervos 3
Pagājušajā nedēļas nogalē ir izmeklēti neaudz mazāk kā divdesmit suņu, kas ir ilgstoši ēduši “Dogo” barību. Viens testu sesijas dalībnieks ir barots ar to ļoti ilgi, bet, pēc saimnieka teiktā, nav slimojis. Visiem pārbaudītajiem dzīvniekiem ir kavēta nervu impulsu vadīšana vienos un tajos pašos nervos. Arī sunim, kuram it kā nav simptomu, sāk veidoties tās pašas saslimšanas pazīmes. Tām, pēc veterināru teiktā, ir vajadzīgs tikai nedaudz laika, lai parādītos pilnā mērā.
Šādi secinājumi izdarīti pēc klīniskajiem izmeklējumiem, ko pagājušajā veikuši Helsinku specializētās veterinārneiroloģiskās klīnikas “Aisti” neirologi.
Nedēļas nogalē Helsinku specializētās neiroloģiskās veterinārās klīnikas “Aisti” neirologs Sigits Cizinausks un veterinārārsts Jānis Jeserevičs, kurš neiroloģijas klīnikā strādā divpadsmito gadu, kopā ar Latvijas kolēģiem vairākās mūsu valsts veterinārajās klīnikās izmeklēja megaesophagus/polineiropātijas skartos suņus. Ar elektromiogrāfijas paņēmienu izmeklēti tuvu divdesmit suņiem. L. Konopore, kura strādāja kopā ar speciālistiem no Somijas klīnikas, stāsta, ka sākumā atkārtoti ievākta slimības anamnēze. Tas tika darīts suņa saimniekam piemērotā valodā, izmantojot maksimāli saprotamu un vienkāršu terminoloģiju, lai nevienas Latvijas iestādes pārstāvjiem nerastos aizdomas, ka suņu saimnieki nav sapratuši anketēšanas jautājumus. Pēc tam suņiem dota narkoze. Pētījuma gaitā pārbaudīta muskuļu un konkrētu nervu reakcija uz kairinājumus.
Jau Latvijas veterināru veiktā pētījuma gaitā kļuva skaidrs, ka problēma ir neiroloģiska. Taču veikt padziļinātu mūsdienīgu analīzi traucēja finansējuma trūkums. Ārzemju kolēģi, iepazīstoties ar situāciju un Latvijas Veterinārārstu pētnieku veikto darbu slimības cēloņu izpētē, piedāvāja bezmaksas palīdzību.
Kā zināms, Latvijas Zemkopības ministrija pārtrauca suņu saslimšanas un nāves gadījumu cēloņu pētīšana jau pagājušajā gadā. Kopš tā brīža tika meklēta iespēja atsākt pētījumu un nodibināt sadarbību ar valsts iestādēm un barības ražotāju “Tukuma Straumi”. Tas neizdevās un Latvijas Veterinārārstu biedrība uzņēmās iniciatīvu, izsludināja ziedojumu vākšanu un izveidoja neatkarīgu pētnieku grupu, kura šobrīd turpina suņiem letālās saslimšanas cēloņu izpēti.
Neirologs Sigits Cizinausks uzsver, ka var ignorēt problēmu, vai izvēlēties neitrālu terminoloģiju šīs saslimšanas aprakstiem, taču nevar noliegt, ka Latvijā šobrīd ir neparasti liels saslimušo un jau mirušo suņu skaits. “Strādājot specializētā neiroloģijas klīnikā Helsinkos, pacientu skaits gada laikā ir daudzkārt mazāks, nekā izmeklēju Latvijā divu dienu laikā. Noteikti informēšu par situāciju arī citus Eiropas neirologus un neiropatologus, jo slimības cēloni ir jāturpina meklēt,” uzsver Sigits Cizinausks.
Divu nedēļu laikā suņu nervu un muskuļu reakcijas izmeklējumu dati tika apkopoti oficiālā dokumentā un nodoti Latvijas Veterinārārstu biedrības izveidotajai Latvijas megaesophagus/polineiropātijas pētnieku grupai. Pēcāk, visticamāk, augustā paredzēts sagatavot kopīgu ziņojumu par suņu saslimšanas cēloņu izpētes rezultātiem, kuriem pievienos arī saslimušo un mirušo dzīvnieku audu analīžu rezultātus. Tos apkopos un atsūtīs pētījumā iesaistītā ASV zinātniskā laboratorija. Šo kopīgo ziņojumu Latvijas veterinārārstu biedrība sūtīs Zemkopības ministrijai, PVD un arī Eiropas pārtikas un veterinārijas organizācijām un iestādēm. Jo, kā sacīja Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore, kamēr veterinārārsti runā vien savā un suņu īpašnieku vārdā un tikai Latvijas mērogā, neviens viņos neklausās.
Tikmēr turpinās par portālā Ziedot.lv saziedotajiem līdzekļiem veiktais pētījums un LVB mājas lapā notiek jaunu saslimšanas gadījumu reģistrācija
