Bezsaimnieka suņi un kaķi kāpņu telpā: kā tikt galā ar astaiņiem? 10
Vai laukos daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā drīkst barot svešus kaķus un suņus? Vasarā ēdiena trauki smako, ap tiem lidinās mušas. Mēģinājām aizrādīt, bet kaimiņiene atbildēja, ka kaķi ir viņas hobijs… Atsevišķā privātmājā var turēt vairākus kaķus, bet ne jau daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā! Savukārt suņiem jābūt reģistrētiem pašvaldībā, attārpotiem un potētiem pret slimībām, dzīvnieki var arī kādam iekost… Kāds likums regulē šo jautājumu? Kādas tiesības ir mums, kaimiņiem? Regīna Kārsavā
Lasītājai ir taisnība. Kāpņu telpa ir mājas kopīpašums un pieder visiem dzīvokļu īpašniekiem domājamās daļās. Arī tie, kuri dzīvokļus nav privatizējuši, bet īrē no pašvaldības, maksā par mājas kopīpašuma apsaimniekošanu, tādēļ visiem mājas iemītniekiem ir vienādas tiesības šīs koplietošanas telpas izmantot. Kaimiņiem ir tiesības izteikt savus iebildumus un palūgt, lai kaķus un suņus kāpņu telpā nebaro!
Ja ievērotu likumus, netiktu nodarīts pāri ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem. Prasības, kādas jāievēro, turot suņus, kaķus un citus mājdzīvniekus, noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, kuri ir spēkā jau kopš 2006. gada. Tajos ierakstīti mājas un istabas dzīvnieka īpašnieka un turētāja pienākumi un tiesības.
Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likumā teikts, ka cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. pantā teikts, ka par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā. Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem vietējā pašvaldība var atļaut pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un iezīmēšana. Citi bez pajumtes un aprūpes palikušie dzīvnieki uzskatāmi par klaiņojošiem. Ja dzīvnieks ir klaiņojošs vai nonācis bezpalīdzīgā situācijā, jebkuram par to nekavējoties jāziņo pašvaldībai.
Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece paskaidroja, ka kaķus mājas kāpņu telpā barot nedrīkst, taču to var darīt ārpusē, piemēram, pie pagraba logiem, un pēc tam traukus novākt. Kaķi ziemā ārā nespēj dzīvot, tādēļ tiem jādod iespēja patverties pagrabā, ierīkojot lūkas. Cilvēkiem, kuri kaķus baro, jārūpējas par pagraba telpu tīrību. Ja pašvaldība nav atvēlējusi naudu dzīvnieku sterilizācijai, mājas iedzīvotājiem ieteicams kooperēties un savākt naudu šim mērķim.
Bezsaimnieka suņi patiešām ir bīstami. Suni likt pie ķēdes nevajag, jo tas bojā dzīvnieka psihi, taču, ja kaimiņi neiebilst, pagalmā var ierīkot voljeru, kur suņus izmitināt. Visus jautājumus var atrisināt, ja cilvēki izturas ar savstarpēju cieņu.
Gan suņi, gan kaķi var saslimt ar trakumsērgu. Suņu potēšana pret trakumsērgu vienreiz gadā ir obligāta, ieteicams potēt arī kaķus. Veterinārārsti iesaka divreiz gadā dzīvniekus attārpot, lai iznīcinātu parazītus, kas var mitināties zarnu traktā.
Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka par klaiņojošiem dzīvniekiem jārūpējas pašvaldībai. Kārsavas novada pašvaldībā paskaidroja, ka Kārsavā nav savas dzīvnieku patversmes, tādēļ 2012. gada maijā pašvaldība noslēgusi līgumu ar Ķekavas pagastā esošo dzīvnieku patversmi “Mežavairogi” par klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu. Šis pakalpojums ir dārgs – par viena suņa noķeršanu jāmaksā 162 eiro, bet par kaķa noķeršanu – 142 eiro.
Mājas iedzīvotāji par klaiņojošiem suņiem var ziņot pašvaldībai. Ja nevarēs atrast citu risinājumu, nāksies saukt suņu ķērājus.
