Galvenais kontrolgrupas mērķis ir noskaidrot un statistiski apstiprināt riska faktorus, kas predisponē ME rašanos. Kontrolgrupā tiks iekļauti suņi, kas apmeklējuši veterinārās klīnikas kaut kādu citu, ar megaesophagus nesaistītu iemeslu pēc. Riska faktoru noskaidrošana tiks veikta ar rūpīgi izstrādātas anketas palīdzību. Paredzēts anketēt 120 suņu īpašniekus. Atbildes sniegs gan veterinārārsts, gan pacienta saimnieks. Kontrolgrupas anketu dati tiks salīdzināti ar ME pacientu anketu datiem, kas veikta pētījuma pirmajā posmā. Šādas anketēšanas noslēgumā, salīdzinot abos pētījuma posmos iegūtās atbildes, varēs noteikt, kuri riska faktori ir būtiski. Piemēram, megaesophagus grupā 94% suņu ir ēduši viena veida barību. Ar statistikas palīdzību varēs pārliecināties, vai kontroles grupā ir statistiski mazāks suņu skaits, kas ir ēduši šo barību. Ja tas ir mazāks, tad šī konkrētā barība ir apstiprināts riska faktors. Vēl viens piemērs ir vakcinācijas. Megaesophagus suņu grupā 70% dzīvnieku bija vakcinēti. Ja arī kontroles grupā parādīsies, ka apmēram tik pat suņu ir vakcinēti, tad tas nebūs statistiski nozīmīgi un vakcinācija nebūs uzskatāma par riska faktoru. 13
Jāpiebilst, ka oficiāli no BIOR vai Zemkopības ministrijas nav saņemti nekādi iebildumi par anketām, vai kontrolgrupas izveidi, sacīja I. Matīsa- Van Houtana. Kontrolgrupas ietvaros no suņiem tiks ņemti arī asins un fekāliju paraugi un tiks veikti tie paši pamatizmeklējumi, kas slimajiem dzīvniekiem. Daļa no savāktā materiāla tiks uzglabāta, lai to izmantotu vēlāk, kad būs identificēts iespējamais cēlonis. Tad šos paraugus varēs izmantot salīdzināšanai ar slimo suņu paraugos atrasto vielu.
Barības izpēte tika sākta šī projekta pirmajā daļā. Plāni bija diezgan ambiciozi un sešos mēnešos, kopš pērnā maija neizdevās izdarīt visu iecerēto, taču paveikts ir ļoti daudz, par ko atzinīgi izsakās ārzemju kolēģi. Otrā pētījuma posmā pirmā pēc kārtas ir izmeklēšanu uz pesticīdiem – organofosfātu grupas savienojumiem ar divu dažādu testu palīdzību. Viens no šiem testiem ir plaša veida skrīnings (gāzu hromatogrāfijas metode), kas var parādīt ne tikai organofosfātus, bet arī citus pesticīdus, dezinfekcijas līdzekļus, industriālo piesārņojumu un tā tālāk – aptuveni 200 000 dažādas vielas. Līdzīgi kā pētījuma pirmajā daļā, arī otrajā paredzēts sadarboties ar zinātniekiem un laboratorijām ārzemēs. Tie būs jau minētie testi uz organofosfātiem un gāzu hromotogrāfijas tests, bet ir iekļautas arī pārbaudes uz Myasthenia gravis (muskuļu audu vājums) antivielām un pārbaude uz kokcidiostatiem, kas var būt kā nejaušs piemaisījums. Tāpat ārzemēs ir paredzēti testi barībai uz konservantiem, vitamīnu adekvātumu vai trūkumu un citiem barības kvalitātes rādītājiem. Līdz šim brīdim pētītajā suņu barībā neviena specifiska, potenciāli toksiska sastāvdaļa nav atrasta. Barība, ko izpētei nodevuši slimo suņu saimnieki, ir izmeklēta uz smagajiem metāliem, akrilamīdu, mikotoksīniem, mikrobioloģisko piesārņojumu un ķīmiskiem savienojumiem, un visi izmeklējumu rezultāti ir bijuši normas robežās. Savukārt, ražotnē esošo barību testēja Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī pats ražotāja AS “Tukuma STRAUME”, un cik zināms zinātniekiem, arī šajos izmeklējumos visi rādītāji ir bijuši normas robežās.
Tā kā šobrīd padarīta puse darba, nevar apgalvot, ka barībā potenciāli toksisku vielu nav, uzsvēra I. Matīsa- Van Houtana. Pētījums var noslēgties gan pozitīvi, gan negatīvi. Ja tiks atklāts megaesophagus cēlonis, varēs spriest, no kurienes tas ir radies un, kā no tā atbrīvoties, taču šo darbu veiks jau citi cilvēki, iespējams, ražotājs, izejvielu piegādātāji, vai kāds cits. Paredzams, ka pēc šī vētījuma paliks vēl daudz jautājumu par to, kāpēc vieniem suņiem ir šī saslimšana, bet citiem nav. Tā būs viela turpmākajiem pētījumiem.
Negatīvā rezultāta gadījumā tiks formulēts nākamo izmeklējumu plāns. Viens no posmiem būs arī I. Matīsas- Van Houtanas kā pētnieces komandējums uz ASV, Aiovas štata laboratoriju, kas ir plašu profila, moderna veterinārās diagnostikas laboratorija. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka tur ir spēcīga speciālistu – toksikologu, neirologu, patalogu un epidemiologu komanda, kas konsultēs mūsu speciālistus. Jau līdz šim zinātnieki ir kontaktējušies ar neskaitāmiem speciālistiem visā pasaulē. Amerikas kolēģi ir bijuši atsaucīgi un piedāvājuši vispusīgu palīdzību.
32 000 eiro, kas ir nepieciešami pētījuma pabeigšanai, ir plānā paredzētā summa un ar to pietiks, lai pārbaudītu biežāk sastopamās vielas, kas varētu izraisīt saslimšanu. Zinātniece I. Matīsa- Van Houtana pauda prieku par to, ka ražotājs atbalsta pētījuma turpinājumu. Tā veicēji vēlētos, lai Zemkopības ZM un AS “Tukuma STRAUME” uzskatītu zinātnisko komandu par palīgiem ME problēmas risināšanā.
