Līgums par pētījuma turpināšanu kavējas 13
10.februārī, tātad jau pirms aptuveni divām nedēļām, Zemkopības ministrijā (ZM) pirmo reizi kopš sākās megaesophagus epopeja, pie viena galda sēdās pētnieku komandas, LVB, zinātniskā institūta BIOR, sausās suņu barības DOGO ražotāja Tukuma STRAUME pārstāvji un ierēdņi. Kopējais viedoklis ir, ka tas bija ļoti svarīgs un pozitīvs sasniegums. Toreiz tika panākta provizoriska vienošanās, ka tiks turpināts pētījums par suņu barības vada paplašināšanās, vai megaesophagus uzliesmojuma iemesliem Latvijā. Kā zināms, pirmā pētījuma daļa noslēdzās, bet ZM oficiāli paziņoja, ka otro posmu nefinansēs. Toties AS “Tukuma Straume” pretēji līdzšinējai noliedzošai nostājai, tagad ir gatava dot nepieciešanos 32 000 eiro pētījuma otrās daļas nodrošināšanai, un šī nostājas maiņa neizsakāmi iepriecina pētījumā iesaistītos speciālistus un jebkuru suņinieku. Zinātniskā komanda operatīvi sagatavoja otrās daļas plānu un pamatojumu, kontrolgrupas izveides nepieciešamības pamatojumu, tās aprakstu un darbu tāmes un 19.februārī nosūtīja ministrijai. Turpretī ZM un BIOR, kas ir tās pakļautībā, jau divas nedēļas nevar nosūtīt pārējām pusēm līguma projektus. Šodien sazinoties ar ZM noskaidrojās, ka līguma projekts vēl ir procesā. 10.februāra sanāksmē BIOR pārstāvji uzsvēra, ka institūtam ir liela pieredze pētījumu veikšanā un trīspusēju līgumu slēgšanā. Esot pat gatava forma, tikai tajā būtu jāveic atbilstošas korekcijas, stāsta Latvijas Veterināru biedrības (LVB) mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore. Šobrīd pētniekiem nav atsūtīts pat līguma projekts, tādēļ viņa ir satraukta par termiņiem, kad līgumi varētu būt gatavi parakstīšanai. Ja formalitāšu kārtošana noritēs tādā tempā arī turpmāk, pētījuma otro daļu var neizdoties pabeigt arī plānā paredzētajā jūnijā, nerunājot jau par maija beigām, kā to publiski sola ZM.
AS Tukuma STRAUME pārstāve Antra Bork-Ržcicka 23.februārī sarunā sacīja, ka arī ražotājs gaida līgumu, lai varētu to parakstīt. Uzņēmums ir dziļi ieinteresēts pētījuma turpināšanā, bet šobrīd ir spiests palikt nogaidošā pozīcijā, jo pirmais solis būtu jāsper ministrijai un BIOR, jo pētnieki visu solīto ir paveikuši laikā. A. Bork-Ržcicka cer, ka šīs nedēļas beigās, vai arī nākamās sākumā varētu būs kaut kāda skaidrība par vienošanos. Pagaidām kavēšanās vēl ir norakstāma uz juridiskās procedūras rēķina.
Pētījums. Pirmā noslēgusies. Otrā daļa…
Veterinārārsti nāvējošo barības vada dilatāciju, kas uzliesmojusi mūsu valstī, jau dēvē par Latvijas megaesophagus – tās izraisītājs joprojām nav zināms, lai gan likumsakarības ir acīm redzamas. Kā zināms, pērn parādījās aizvien vairāk ziņojumu par suņu saslimšanu un nāves gadījumiem. LVB vērsās pie ZM ar pieprasījumu uzsākt slimības cēloņu izpēti un ministrija izlēma par labu pētījumam, ko nosauca par “Megaesophagus izpētes programmu”. Šobrīd tā ir uz pauzes.
Līdz šim veiktā izpēte liecina, ka 94% no suņiem, kas Latvijā saslimuši, vai miruši no retās slimības, ir ēduši Tukumā ražoto “DOGO” sauso barību. Statistika iegūta no klīniku pacientu saimnieku sniegtajām ziņām. Pagājušajā gadā, kad tikai sākās runas par iespējamo epidēmiju un suņu saslimšanas un mirstības līmeņa saistību ar zināmo Latvijas sausās barības zīmolu, veterinārārsti pēc pašu iniciatīvas ievāca ziņas un īpašnieku liecības par barošanu, suņu rentgenus, lai būtu šī slimības statistika. Viena informācija izriet no cits, tādēļ pētījuma dati nevar nesakrist ar klīniku informāciju. ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Muceniece sacīja, ka tā nevarot izdarīt secinājumus. Faktiski, tā arī ir, kamēr pētījums nav noslēdzies, juridiski pamatoti apgalvot neko nevar.
Tai pat laikā ekspertu komanda uzsver, sabiedrībai ir jāsaprot, ka pētījuma mērķis ir slimības cēloņu noskaidrošana. Jebkuras slimības gadījumā pastāv kā cilvēku, tā dzīvnieku individuālā uzņēmība. Pat ļoti kontrolētos apstākļos, kurus mēdz radīt speciāli šādiem pētījumiem, pierādās, ka šī uzņēmība vienmēr ir stipri atšķirīga. Tāpēc fokusētas teorijas par patoģenēzi un suņu individuālo uzņēmību pret “Latvijas megaesophagus”, pētniekiem nav. Svarīgākais šobrīd ir noskaidrot slimības cēloni un, ja iespējams, pārtraukt tā ietekmi uz jebkura suņa organismu. Jo nevienam nav ziņu, kurš suns būs jūtīgs un saslims vai nomirs, bet kurš nē.
Megaesophagus uzliesmojuma cēloņus Latvijā pēta zinātniskais institūts BIOR un speciālistu komanda, kurā iekļauti arī Latvijas Lauksaimniecības Universitātes veterinārās medicīnas fakultātes (LLU VMF) speciālisti. Pirmajā daļā tika ievākta informācija un paraugi, rentgeni un ziņojumi par saslimušajiem un mirušajiem dzīvniekiem. Daudzi suņu līķi nodoti zinātniekiem. Kopš 2014. gada aprīļa oficiāli apstiprināti ap 140 gadījumiem. Pētījuma pirmajā daļā iekļauti 70 ar ME slimi suņi – šie ir visi gadījumi, kuri reģistrēti pēc 2015. gada maija. Pasaules statistika rāda, ka šī slimība tiek konstatēta vienam no 1000 suņiem, kas nākuši uz klīniku, un speciālisti viennozīmīgi to atzīts par retu saslimšanu. Salīdzinājumam Latvijā dažāda izmēra klīnikās gadījumu skaits ir mērāms jau desmitos, un neviens veterinārārsts Latvijā šo slimību vairs nenosauks par retu. Šobrīd oficiāli dokumentēti un apstiprināti simts četrdesmit gadījumi, bet nesalīdzināmi vairāk ir tādu suņu, kas netika ne ārstēti, ne arī vispār vesti pie veterinārārsta uz apsekošanu.
