Suņi-pavadoņi invalīdiem palīdz un iepriecina 0
Pagājušajā trešdienā Rīgā uz vērienīgā četrus gadus ilgušā projekta “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā” noslēguma konferenci pulcējās redzes invalīdi no visas Latvijas, arī Zane, Ulla-Berta un Kvintlija, kas ir suņi pavadoņi, protams, kopā ar saviem saimniekiem.
Sagatavoti labi speciālisti
Kopš 2009. gada, kad Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību (LNB) sāka īstenot Eiropas Sociālo fondu un valsts finansēto projektu, izdarīts tiešām daudz. Vissvarīgākā ir projekta dotā iespēja pirmoreiz 24 redzes invalīdiem Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžā (RMK) iegūt vidējo izglītību masiera specialitātē. Tagad pusotru gadu mācības ir veiksmīgi vai pat izcili pabeigtas, bijusi arī prakse dažādās Latvijas medicīnas un rehabilitācijas iestādēs, un 12 neredzīgie vai vājredzīgie masieri sākuši strādāt savā profesijā, piemēram, rehabilitācijas centrā “Vaivari”, Latvijas Jūras medicīnas centrā, Ventspils poliklīnikā, Cēsu internātskolā, “Baltic Beach hotel” Jūrmalā, Dobeles pilsētas un apkārtnes slimnīcā, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) un citviet. SIVA rehabilitācijas pakalpojumu nodaļas vadītāja Liene Saukuma saka: “Kā projekta sadarbības partneris piedāvājām prakses vietas topošajiem masieriem, un pieteicās vājredzīgs puisis Rinalds. Ievērojām, ka viņš ir labs topošais speciālists, centīgs, ar augstu atbildības sajūtu, tādēļ, kad Rinalds pieteicās uz vakanci, viņu pieņēmām. Pašlaik Ri nalds kā masieris ir nostrādājis apmēram mēnesi, un varu droši teikt, ka SIVA kā darba devējs un klienti kā pakalpojuma saņēmēji ir apmierināti.” Darbu šobrīd vēl neesot atraduši tie neredzīgie masieri, kas dzīvo Latgales pusē.
Tomēr šobrīd Rīgas Medicīnas koledžā masiera vidējās izglītības iegūšanai citus studentus neuzņems. RMK studiju metodiķe Inta Fedotova paskaidroja, ka valstī paredzēts mainīt masiera profesijas standartu, nosakot, ka turpmāk cilvēkam bez iepriekšējas medicīniskās izglītības būs jāstudē trīs gadi un jāiegūst masiera augstākā, nevis vidējā izglītība, kā tas ir šobrīd.
Tātad skolai vajadzēs mainīt studiju programmu, ko RMK būtu gatava darīt, piedāvājot arī pārejas programmas cilvēkiem ar iepriekšējo izglītību. Jaunā izglītības standarta apstiprināšana var ieilgt vēl līdz pusotram gadam, tādēļ nolemts jaunus studentus studiju programmā “Fizioterapija” masiera profesijas iegūšanai neuzņemt. Turklāt beidzies arī pats projekts, kurā redzes invalīdiem minētās studijas bija nodrošinātas bez maksas.
Neredzīgā acis – suns pavadonis
Zane, Ulla-Berta un Kvintlija – šie speciāli mācītie suņi neredzīgajam ļauj justies daudz drošāk, viņš var doties savā maršrutā, piemēram, uz skolu, kā to darīja redzes invalīde Beāte Cēsīs. Līdz projekta sākumam Latvijā bija sagatavoti trīs suņi pavadoņi, taču šī aktivitāte bija balstīta uz ziedojumiem, un tai nebija ilglaicības, stāsta LNB sociālās rehabilitācijas aktivitāšu nodrošināšanas koordinators Gatis Grīntāls.
Tagad pie mums nodibināta jauna suņu pavadoņu organizācija, kuras uzdevumi saistīti ar servisa suņu pakalpojumu attīstīšanu, cilvēki ar redzes invaliditāti piedalījušies starptautiskās suņu pavadoņu sacensībās, LNB ir uzņemta Eiropas suņu skolas federācijā, kuras galvenie uzdevumi ir vienotu kritēriju attiecībā uz suņiem pavadoņiem izstrāde ES un labās prakses nodošana starp valstīm.
“Nodibināts arī ciešs kontakts ar Somijas suņu skolu, kuras vadītājs ir daudz ieguldījis šā pakalpojuma attīstīšanā Latvijā. Arī Beāte ar suni pavadoni Zani ir piedalījusies starptautiskās suņu pavadoņu sacensībās Somijā un šogad šādas sacensības tiks organizētas Latvijā,” lepojas G. Grīntāls.
Valsts esot solījusi nodrošināt līdzekļus trīs projekta suņu uzturēšanai līdz šā gada beigām. Kas notiks tālāk, zinot, ka viena suņa pavadoņa uzturēšana maksā apmēram 2500 – 3000 latu gadā (jo izmaksās iekļauti arī izdevumi apdrošināšanai)? “Sarunas turpinās, un cerēsim, ka nākotnē tiks uzturēti ne tikai projektā sagatavotie suņi pavadoņi, bet audzināti arī jauni četrkājainie strādnieki,” saka G. Grīntāls, piebilstot, ka kaimiņvalstī Igaunijā šis pakalpojums ar valsts finansējuma starpniecību tiek nodrošināts regulāri.
Nobeiguma vietā
Projekta gaitā tika sniegti arī asistentu pavadoņu pakalpojumi, redzes invalīdiem bija iespējams studēt 1. līmeņa studiju programmā “Sociālā rehabilitācija” un 2. līmeņa studiju programmā “Sociālais darbs” un pēc studijām papildināt darbinieku rindas LNB sistēmā, apgūt prasmi orientēties un patstāvīgi pārvietoties slēgtā telpā un apkārtējā vidē, apgūt sadzīves prasmes, speciālās datorprogrammas un tehniskos palīglīdzekļus utt. Kopumā projektā bija iesaistījušies vairāk nekā 1000 redzes invalīdu no visas Latvijas. Tomēr valstī, pēc LM datiem, ir vairāk nekā 10 tūkstoši redzes invalīdu! Kurām šā projekta aktivitātēm valsts nodrošinās ilgtspējību? Atbildes bija izvairīgas. LM Sociālo pakalpojumu departamenta projektu vadītāja Antra Ruiķe sacīja: “Šobrīd ir grūti pro- gnozēt ilgtspējību, nezinām, kas tālāk tiks uzturēts ar valsts finansējumu. Daudz kas atkarīgs no Neredzīgo biedrības, viņiem ir jādefinē savi mērķi un viss, kas svarīgāks redzes invalīdiem.” Arī LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks neko vairāk par “domāsim tālāk” nesolīja.
Fakti Projektu “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā” realizēja visā Latvijas teritorijā, 13 Latvijas Neredzīgo biedrības teritoriālajās organizācijās. Aktivitātēs iesaistīti vairāk nekā 1000 klienti. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 2,2 miljoni latu. No tām 85% apmaksā ESF, bet 15% ir Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. |
