Kur paliek suņu nodokļi? Mājdzīvnieku nodevu maksā pasīvi 7
Čipēšana, reģistrēšana, vakcīnas un turēšanas nodeva. Arī pārtika sunim jāpērk. Kopumā veidojas krietna naudas summa, ko suņu īpašnieki laukos nevar, bet Rīgā nevēlas atļauties. Par vakcīnu un pārtiku nav runas. Arī par čipiem un vienoto datubāzi skaidrs – garantē drošību un var palīdzēt, ja suns ir noklīdis. Bet kādam nolūkam tiek iekasēta turēšanas nodeva? Un vai tā maz ir jāmaksā?
Maksāšanai neredz jēgu
“Mans suns ir čipēts un reģistrēts. No šī gada 1. janvāra tas visiem suņu īpašniekiem bija obligāti jāizdara. Tomēr būšu godīga – nodevu nemaksāju. Medijos esmu lasījusi un saprotu, kādēļ mājdzīvnieks ir jāreģistrē, bet, kādēļ jāmaksā vēl nodeva, nesaprotu. Nekur nav skaidri izskaidrots, kādam nolūkam šī nauda tiek iekasēta. Varbūt tiem, kas dzīvo centra rajonā, tas ir izdevīgi. Ir ierīkoti suņu pastaigas laukumi, uz kuriem var doties. Es dzīvoju tālāk no Rīgas centra un biežāk uzturos Sarkandaugavā vai Mežaparkā. Šajā pusē nekā tamlīdzīga nav, tādēļ neredzu jēgu, lai maksātu. Tiem suņiem, kuru saimnieki samaksājuši nodevu, pie kaklasiksnas ir piestiprināts žetons. Tomēr ikdienā pastaigājoties redzu, ka tādu suņu ir ļoti maz. Acīmredzot lielākā daļa tomēr neizvēlas ik gadu šķirties no naudas summas, par kuras tālāko izlietojumu nav ne mazākās skaidrības,” godīga ir Ērika, kura rīta agrumā devusies pastaigā ar savu mazo taksi.
Rīgā suņa turēšanas nodeva šajā gadā ir 8,54 eiro, un tā ir jāsamaksā, sunim sasniedzot sešu mēnešu vecumu. No nākamā gada cena kāps – būs jāšķiras no 10 eiro. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta preses pārstāve Edīte Pūķe gan norāda, ka ir pieaudzis to apzinīgo iedzīvotāju skaits, kas veic ikgadējo suņu turēšanas nodevas nomaksu, kopš stājusies spēkā prasība suņus apzīmēt un reģistrēt valsts vienotajā datubāzē. “Ieņēmumi no suņa turēšanas nodevas iemaksām Rīgas pilsētas pašvaldībā pērn bija 28 tūkstoši, savukārt šī gada desmit mēnešos jau iekasēti 78 tūkstoši eiro. Mēs nodrošinām suņu pastaigas laukuma darbību Eksporta ielā. Maksājam veterinārārstiem par suņu turēšanas žetonu izsniegšanu un sedzam to izgatavošanas izmaksas. Arī izdevumi klaiņojošo dzīvnieku populācijas kontroles nodrošināšanai ir apjomīgi,” naudas izlietojumu pamato Mājokļu un vides departamenta pārstāve.
Laukos nevar atļauties
Galvaspilsētas Grīziņkalna parkā un Ziedoņdārzā pieejami ar trenažieriem aprīkoti suņu pastaigas laukumi. Lucavsalas aktīvās atpūtas parkā ir nodalīta teritorija pastaigām ar suni. Savukārt Rīgas Austrumu izpilddirekcijas apsaimniekotajā teritorijā Daugavmalas promenādē un Pļavnieku bērzu birzī ierīkotas speciālas urnas suņu ekskrementiem, kā arī atgādinošas informācijas zīmes, ka aiz suņa būtu jāsakopj.
Laukos situācija ir krietni bēdīgāka. Lai gan jāčipē, jāreģistrē un jāmaksā nodeva ir par tiem suņiem, kas dzīvo centrā, nevis tālu laukos, cilvēki to nevar atļauties. “Dobeles novadā šai nodevu maksāšanai nesaskatu lielu jēgu. Painteresējos “Dobeles namsaimniekā”, kas par to atbild, viņi teic, ka mēnesī tiek iekasēti aptuveni 39 eiro. Tas nozīmē, ka visā novadā vien 30 cilvēki apzinīgi maksā nodevu par savu mīluli,” “LA” stāsta Vija Vika, Dobeles novada pašvaldības vides pārvaldības speciāliste.
“Šo situāciju izprotu, cilvēki to nevar atļauties. Šīs birokrātiskās prasības – vakcīnas suņiem, čipēšana, reģistrēšana, nodevu maksāšana. Tie kopumā ir kādi 50 eiro. Varbūt lielajās pilsētās summa šķiet smieklīga, bet cilvēkam laukos tā ir “balta nauda”. Tāpat ir arī ar suņu labturības infrastruktūras izveidi un uzturēšanu. Manuprāt, tas strādā tikai tur, kur ir kameru novērošana. Mums ir noteikta suņu pastaigu vieta, bet redzu, ka to izmanto tikai daži suņu īpašnieki. Bija arī izgatavota “suņu tualetes vieta”, kuru praktiski neizmantoja, tādēļ to nojaucām. Balstoties uz pieredzi, nedomājam, ka, ierīkojot speciālas atkritumu tvertnes un maisiņus, tie ilgi turētos un netiktu noplēsti. Cilvēki uzvedas kā mežoņi, lauž, izdemolē visu, kas jauns. Kā var runāt par mazajām atkritumu tvertnēm, ja tikko uzlikām lielo konteineru un to pašu ievēla upē!” sašutusi stāsta Vija Vika. Šobrīd Dobeles novadā reģistrēti 1016 nočipēti suņi. Turēšanas nodeva gadā šajā novadā ir 15 eiro. Pašvaldība atzīmē, ka tā ir niecīga summa, kas tiek izmantota vien sētnieku dotācijām. Tomēr cenu kāpums nav gaidāms, jo tam tāpat nebūtu jēgas.
Var piemērot naudas sodu
Mārupes novadā nav noteikta papildu nodeva par suņa turēšanu. Neskatoties uz to, rodas sajūta, ka šeit valda zināma kārtība, kuru iedzīvotāji ievēro. “Kontroles funkciju, vai suns ir čipēts un reģistrēts, mūsu novadā veic Mārupes novada pašvaldības policija. Ņemot vērā, ka suņu čipēšana un reģistrācija ir obligāta, ir iegādāta speciāla čipu nolasīšanas iekārta, kas palīdz īstenot kontroli – konstatēt klaiņojošu suņu identifikācijas numuru, sazināties ar saimniekiem, kā arī identificēt nereģistrētus suņus. Gadījumi, kad tiek notverti nečipēti suņi, Mārupes novadā ir ļoti reti. Mūsu skatījumā, tas izskaidrojams ar to, ka novadnieki vairumā gadījumu ir atbildīgi un informēti par savu pienākumu to darīt, kā arī paši ieinteresēti rūpēties par sava mājdzīvnieka drošību,” skaidro Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde.
MK noteikumos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju teikts, ka dzīvnieku reģistrāciju izpildi uzrauga un kontrolē vietējās pašvaldības, kā arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). PVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meistere izskaidro: “Vienīgais gadījums, kad to darām, ir tad, ja esam saņēmuši sūdzību par nepareizu suņa turēšanu. Dodamies to pārbaudīt un pie vienas reizes arī apskatām, vai sunim ir mikroshēma. Kontroli veic pašvaldības.”
“Policijas primārais uzdevums ir sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana pilsētā. Veicot ikdienas patrulēšanas pasākumus vai saņemot izsaukumu par situāciju, kurā iesaistīts suns (ved suņus bez pavadas, nesakopj aiz suņa), tiek pārbaudīts, vai dzīvnieks ir reģistrēts saskaņā ar MK noteikumos paredzēto kārtību. Ja suņa īpašnieks atsakās savaldīt suni vai ļaunprātīgi traucē datu nolasīšanu, tiek izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods no 30 līdz 300 eiro,” par situāciju Rīgā informē E. Pūķe.
Jāsecina, ka suņu turēšanas nodevu maksāšana vairāk vai mazāk balstās uz brīvprātības principa. Pašvaldības rekets par to nemaksāšanu nesekos. Taču prasība pēc obligātās reģistrācijas un apzīmēšanas ar mikroshēmu pašvaldības rokās var kalpot kā svira nedisciplinēto suņu saimnieku audzināšanai.
