Zinātnieku un kinologu izvirzīto tēzi par intelekta un ožas savstarpējo saistību var apstiprināt ļoti vienkārši. Lai to paveiktu, jāpaņem samērā liels skaits suņu lauka pārbaužu (field trials) rezultātu, atsevišķi jāsaskaita punkti par ožu un par prātu (visas pārējās novērtējuma ailītes). Par prātu iegūto punktu summa ļauj diezgan precīzi prognozēt arī punktus par ožu, ko suns iegūs. Astoņdesmit procentos gadījumu tas sakritīs! Ja pēc visiem pārējiem kritērijiem suns ir novērtēts viduvēji, tad arī par ožu saņems aptuveni vidējo punktu. 0
Rodas jautājums – ja prāta un ožas korelācija ir tik neapstrīdama un tieša, tad kāpēc punktu skaitu par ožu var prognozēt tikai astoņdesmit procentos gadījumu? Ne vienmēr sunim ir iespēja parādīt visu, uz ko viņš ir spējīgs. Laika apstākļi, apvidus īpatnības, putna uzvedība, vedēja kļūdas, suņa pašsajūta un garastāvoklis (kucēm īpaši aktuāli), pat barība, ko suns apēdis, viss var ietekmēt sniegumu pārbaudēs. Pilnībā viņa potenciāls ir novērtējams tikai labvēlīgos apstākļos. Starp citu, arī mēness fāzes ietekmē suņus. Personiskā pieredze rāda, ka pilnmēness laikā rezultāti ievērojami pasliktinās arī pieredzējušiem medniekiem. Reiz Lietuvā rudens kompleksā testa laikā no deviņiem suņiem tikai viens dabūja diplomu un arī tikai trešo pakāpi, lai gan viņš bija viens no titulētākajiem suņiem kaimiņvalstī. Tiesa gan, arī ļoti gudru suni var sabojāt. Pārlieka dresūra, bremzēšana ar paklausības komandām, agresīva un autoritatīva apmācība pārvērtīs kompanjonu par mūžīgi pārbijušos, nervozu kustoni. Ja arī dažreiz tas demonstrēs lielisku ožu, pārbaudēs tāds suns nekad nedabūs augstu novērtējumu. Šie apstākļi arī ir tas nezināmais, kas ļauj prognozēt, cik punktus suns saņems par ožu (pārbaudēs visaugstāk novērtētais suņa darba rādītājs), vērtējot pārējo darbu.
Lai kāds neiedomātos, ka trenēt vai pārbaudēs vērtēt suņus var bez medību objekta, tikai paļaujoties uz gudrības un iemaņu vērtējumu, jāatgādina, ka tikai ar dzīvu putnu laukā var pārbaudīt suņa ožas tālumspēju un precizitāti, novērtēt pielavīšanos, stāju un pieiešanas manieri, noteikt, vai sunim nav tieksme dzīt putnu, vai nav bail no šāviena un daudzas citas lietas.
Šim rakstam ir tikai viens mērķis – padarīt saprotamākas mūsu suņu attīstības īpatnības, darba spējas, prāta un profesionālo izaugsmi.
Un vēl. Ja jums ir četrus piecus mēnešus vecs kucēns, pavērojiet viņu. Ja tas ir paklausīgs, apķērīgs un atvērts, bet ne uzbāzīgs, ir pakļāvīgs un nav spītīgs vai paštaisns, nebēg no jums pastaigas laikā un ātri atgriežas, kad jūs viņu saucat, vienmēr atceras, ko drīkst darīt un ko ne, tad, visticamāk, jūsu sunim būs lieliska oža.
2015-08-24
