Andris Gobiņš: Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā atstāj novārtā svarīgas nozares 7
Skumji, bet daudzas Latvijai un arī tās partijām pirmsvēlēšanu periodā būtiskas, pat prioritāras jomas Eiropas Parlamentā paliek nenosegtas. Ja kārtējo reizi mūs neglābs igauņi, lietuvieši vai citi, tad nākotnē nevajadzētu brīnīties par kārtējiem dīvainiem ES lēmumiem, ko būs sekmējusi šāda Latvijas deputātu nekoordinēta un neapdomīga rīcība. Tas labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā tas nozīmē svarīgu Latvijas iedzīvotāju interešu nesadzirdēšanu Eiropas Parlamentā, t. sk. tādu, kas saistās ar lieliem finanšu ieguvumiem vai izdevumiem.
Apzinoties Krievijas agresiju pret Ukrainu un tās TV kanālu ideoloģisko karu, var saprast Sandras Kalnietes vēlmi darboties ārlietās. Bet kāpēc vēl diviem Latvijas deputātiem jāpiedrūzmējas Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā? Kas ir iemesli, citas svarīgas, varbūt pat svarīgākas nozares attiecīgajām partijām atstājot novārtā? Kāpēc ekonomikas un monetārie jautājumi, iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzība, attīstība, pilsoņu brīvības, tiesības un iekšlietas, konstitucionālie jautājumi, kultūra un izglītība, u. c. draud palikt Latvijas deputātu nenosegti?
Kādu pievienoto vērtību, ja tā drīkst izteikties, plāno sniegt Iveta Grigule un Andrejs Mamikins? Neatkarīgi no A. Mamikina iespējamiem uzskatiem kādā ārpolitikas jomā, vai ārlietas patiesi ir viņam un pārstāvētai partijai prioritāte? Interesanti arī, vai A. Mamikins EP turpinās “SC” brāļošanās politiku ar Putina “Vienoto Krieviju”? Kāpēc deputāts sevi nevēlējās apliecināt savas partijas tik bieži piesauktajās prioritārajās jomās, veicot reālus un svarīgus darbus Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā vai arī komitejā, kas atbild par sabiedrības veselības, pārtikas drošības un vides jautājumiem?
Zinot ZZS premjera kandidāta izteikumus par NATO un Krieviju, daudziem nebūs pārsteigums, ka Grigules kundze par savu mājvietu EP izvēlējusies partiju grupu, kuras līdzvadītājs N. Feridžs apbrīno Putinu. Zinot to, dažam var pat kļūt visai šķērmi, ka Grigules kundze vēlējusies būt tieši Ārlietu komitejā, nevis atbilstoši politiskajam uzstādījumam svarīgajā EP Reģionālās attīstības komitejā vai arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā. Šīs ZZS prioritātes tagad atstātas pilnīgi novārtā, tajās nav neviena deputāta no Latvijas.
Labākajā gadījumā motivācija strādāt ārlietās ir tā, ka šajā komitejā ātri iespējams radīt aktīva deputāta tēlu, jo rezolūciju u. c. dokumentu skaita ziņā tā ievērojami pārsniedz visas pārējās. Par sliktāko gadījumu negribētos domāt. Ļoti ceru, ka dominēs valstiski eiropeisks redzējums, kur kādas citas, šauras un/vai svešas intereses nebūs nomanāmas.
Zinām, ka EP deputātiem iespējams izvēlēties arī darbību vēl otrā komitejā kā aizvietotājam. Šādi jānosedz pašreizējie graujošie caurumi Latvijas interešu pārstāvībā. Cerams, ka deputāti ar saviem palīgiem arī tajās būs aktīvi (piemēram, S. Kalnietes sasniegumi Lauksaimniecības komitejā notika no aizvietotājas statusa).
Ceru, ka šī situācija beidzot radīs stimulu, lai Latvijā tiktu izveidota sen nepieciešamā informācijas aprites sistēma, kas ļautu visām ES lēmumu pieņemšanā iesaistītajām pusēm – t. sk. pilsoniskai sabiedrībai, ministrijām, Saeimai un citiem – operatīvi un ērti dalīties redzējumā un atzinumos par ES politikām. Piemēram, Dānijas deputāts pirms EP balsojuma dienas saņem lielu kaudzi dokumentu, kas parāda nacionālās intereses, bet mūsējiem šobrīd vēl pašiem jādzenā Latvijas partneri, lai uzzinātu jau citur apkopotu informāciju.
Latvijas prezidentūra ES ir vienreizēja un reta iespēja Latvijai kopumā, arī tās deputātiem EP. Ceru, ka to izmantosim. Nesenā Latvijas deputātes ievēlēšana lielākās EP parlamentārās grupas viceprezidenta amatā, kā arī cita kļūšana par šīs pašas grupas galveno atbildīgo, enerģētikas un citos jautājumos, ļauj arī uz to cerēt. Jau uzticības apliecinājums balsojumā ir suminājuma vērts!
