Cenu diktē poļi. Kur un par cik nonāk Latvijas sulas āboli? 0
Līdz ar septembri sākusies īstā sulas ābolu sezona. Iepriekšējā nedēļā “LA” jau rakstīja par augļu ražām un peļņas prognozēm Latvijas komercdārzos, taču ābeles ir arī lielākajam vairumam privātmāju īpašnieku, kuriem nu priekšā ikgadējā dilemma: kritušos ābolus spiest sulā pašpatēriņam, bērt komposta kaudzē vai grāvī meža zvēriem vai tomēr kādam pārdot?
Pārdošanas cena sulas āboliem pretēji deserta augļiem, ko pērkam veikalā vai tirgū, vienmēr augstāka būs tieši vairumā. Par šā gada tendencēm “LA” konsultējās ar Latvijas augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētājas vietnieku Jāni Zilveru.
Viņš izstāstīja, ka Latvijā ābolu sulu ievērojamos rūpnieciskos apjomos vairs nespiež. Līdz ar to šajā tirgū izveidojušies trīs citi iepirkšanas kanāli.
Pirmais: uzņēmēji no Polijas un Lietuvas iepērk tikai vairumā, sākot no 20–25 tonnām (vismaz viena “fūres” krava).
Otrais: nelieli vietējie uzpircēji, kuri formē lielās kravas dienvidu kaimiņiem (maksā maz, 3–5 centus par kg, cenā nereti iekļaujot iespēju augļu salasīšanai).
Trešais: vietējie sidra ražotāji, kas maksā mazāk par 10 centiem (lielākie ir “Mūrbūdu sidra darītava” Ērģemē Vidzemes pusē, “Sabiles sidrs” un “Abavas vīna darītava” Kurzemē).
Augļkopības speciālistu skatījumā ābolu raža šogad vērtējama kā vidēja. Vismaz salīdzinot ar pagājušo gadu, kad ābolu bijis daudz ne tikai pie mums, bet arī Lietuvā un Polijā. J. Zilvers minēja, ka pērn lielās ražas dēļ sulas āboliem pat vairumā cena nav bijusi lielāka par pieciem centiem kg, turklāt tā maksāta galamērķī Lietuvā vai Polijā. Atrēķinot transporta izdevumus, bizness sanācis labi ja “pa nullēm”.
Savukārt pirms diviem gadiem poļi maksājuši pat 16–18 centus par kg, jo viņiem pašiem agro salnu dēļ bijis liels ābolu trūkums. Arī šogad Polijas augļu dārzus ziedu laikā skārušas salnas, līdz ar to gaidāmā raža būšot vismaz par 30% mazāka nekā pērn, un speciālists prognozē, ka šoruden sulas ābolu iepirkuma cena varētu svārstīties ap 10 centiem par kg.
Komercsludinājumos ābolu iepirkumu jau no augusta vidus aktīvi sludina Ērģemes sidra ražotne. Iepērk visu šķirņu ābolus, patriotiski aicina arī mazdārziņu ražu neatdot pārpircējiem, sola braukt pakaļ visā Latvijas teritorijā, ja būs vismaz 1,5–2 tonnas sulas ābolu, potenciālos piegādātājus nodrošina arī ar taru (30–35 kg maisiem).
Cenas – izteikti individuāla vienošanās: cik daudz ābolu, cik tālu jābrauc, visdrīzāk par 10 centiem kg nesalīgsiet. Visizdevīgāk vest un nodot uz vietas, cena būs laba par jebkuru daudzumu, vienīgi jāņem vērā, ka uzņēmums ābolus pieņem tikai darbdienās.
Sidra ražotāji Kurzemē, kuriem ir ilgāka darbības pieredze un tradīcijas, ābolu iepirkšanā izmanto citu taktiku. Piemēram, “Sabiles sidrs” sadarbojas tikai ar lieliem, gadiem pārbaudītiem piegādātājiem un iepērk tikai noteiktas kvalitātes sulas ābolus. Pakaļ nebrauc, no mazdārziņiem nepērk.
Uzņēmuma pārstāve vaļsirdīgi atzina, ka arī viņu gadījumā ābolu iepirkuma cenu nosaka poļi, kuri viennozīmīgi esot galvenie spēlētāji mūsu tirgū. Viņiem tikai atliek piedāvāt cenu, kas nav zemāka par poļu solīto, jo citādi neviens savus ābolus ražotnei nepārdod.
Ja tomēr ābolu nav daudz un žēl tos izmest, atliek izvēlēties, pie kā var izspiest sulu. Pēdējos gados visai plaši attīstījies tīkls, kas izspiež, pasterizē un sulu iepako privātām vajadzībām. Šeit atkal saimnieko lietuvieši. Piemēram, uzņēmumam “Ābolu māja” spiestuves ir jau sešās Latvijas pilsētās (Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā, Rēzeknē un Dobelē).
Vēl viens Lietuvas ģimenes uzņēmums “Sulu paradīze” savu darbību sācis Kuldīgā. Labas iekārtas, ātrs process. Minimālo apjomu, kas ir, sākot no diviem maisiem (60 kg), pārstrādā 10–15 minūtēs, kad ābolu īpašnieks izvēlētajā iepakojumā lietošanai un drošai glabāšanai izspiesto var vest jau mājās. Arī te cenas dažādas atkarībā no iepakojuma tilpuma un dizaina, sākot no 0,65 eiro par litru. Tīmeklī atrodami arī vietējie sulas spiedēji, kuri šo darbiņu var paveikt lētāk, taču nepiedāvā pasterizāciju un iepakojumu.
Vairāk par līdzīgu tematu lasiet šeit
