Šulcs: Latvijas prezidentūras prioritātes ir ļoti ambiciozas 0
Latvijas prezidentūras prioritātes Eiropas Savienības (ES) Padomē ir ļoti ambiciozas, ceturtdien preses konferencē Mazajā Ģildē sacīja Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Martins Šulcs.
Šulcs savas pirmās vizītes Latvijā ietvaros ceturtdien Mazajā Ģildē tikās ar premjeri Laimdotu Straujumu (“Vienotība”). Tikšanās laikā amatpersonas diskutēja par sadarbību ar EP Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā, kā arī par prezidentūras prioritārajiem darba virzieniem – konkurētspējīgāku ES kā izaugsmes pamatu, informācijas sabiedrības stiprināšanu un ES lomu pasaulē.
EP priekšsēdētājs pateicās premjerei par sirsnīgo uzņemšanu. Šulcs, runājot par Latvijas prioritātēm prezidentūras laikā, uzsvēra, ka viedokļos par to izvēli un aktualitāti Latvijai ir liela sakritība ar EP. “Es to varu vēlreiz apstiprināt. Mums nākamo sešu mēnešu laikā būs jākoncentrē uzmanība uz izvirzīto uzdevumu īstenošanas. Mums ir nepieciešama izaugsme, bet tā nav pašmērķis, jo tā ir vajadzīga, lai radītu darba vietas,” sacīja Šulcs.
Straujuma savukārt norādīja, ka Latvijai ir liels gods uzņemt EP delegāciju. “Mēs esam vienisprātis, ka katram Eiropas pilsonim ir jāsajūt, ka viņš ir vajadzīgs ES,” sacīja premjere. Viņa piebilda, ka EP delegācija tika informēta par Latvijas prioritātēm, kā arī notika diskusija, kuras laikā no EP delegācijas puses tika sniegti priekšlikumi Latvijas prezidentūrai.
Straujuma uzsvēra, ka Latvijai prezidentūras laikā būs aktīvi jāstrādā arī ar tiesisko aktu izstrādi, kas nepieciešami Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera investīciju plāna 315 miljardu eiro apmērā īstenošanai. Viņa piebilda, ka darbs ar šo tiesību aktu izstrādes jānoslēdz Latvijas prezidentūras laikā. Tāpat premjerministre papildus citām prioritātēm norādīja nepieciešamību sākt darbu pie Eiropas enerģētikas savienības.
Uzsverot Latvijas prezidentūras digitālo prioritāti, Šulcs sacīja, ka tas ir viens no centrālajiem uzdevumiem 21.gadsimtā. “Darbs pie Eiropas iekšējā vienotā digitālā tirgus netiks pabeigts Latvijas prezidentūras laikā un, iepsējams, pat 10 gadu laikā. Šis uzdevums un tā nozīmība ir salīdzināma ar ASV lidojumu uz mēnesi pagājušajā gadsimtā. Tas pats sakāms par enerģijas savienības izveidi. Ņemot to vērā, jāsaka, ka šīs prioritātes ir ļoti ambiciozas,” sacīja EP priekšsēdētājs.
Uz jautājumu, kā tik maza valsts, kā Latvija spēs risināt nodarbinātības problēmu Eiropā, Šulcs atbildēja, ka, protams, Latvija viena pati neatrisinās problēmas ar bezdarbu visā ES. “Tomēr Latvija var darīt daudz, lai radītu ekonomisko izaugsmi [ES]. Mums jāspēj īstenot Junkera investīciju plāns, lai panāktu, ka ES investori savu naudu iegulda dalībvalstu ekonomikās, ko viņi bieži dara nelabprāt. Iniciētās investīcijas var dot labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo tās radīs darba vietas daudzās un dažādās nozarēs,” viņš teica.
Savukārt, atbildot uz jautājumu vai šābrīža notikumi Ukrainā iespaidos dažādās turpmākās ieceres, EP priekšsēdētājs atgādināja, ka, izmantojot modernās tehnoloģijas, Kijevā un Briselē tika vienlaicīgi parakstīts ES un Ukrainas asociācijas līgums: “Ar to mēs vēlējāmies parādīt, ka esam Ukrainas pusē. Nevienai valstij nav tiesības darīt to, ko izdarīja Krievija. Tomēr Krievija ir un būs mūsu kaimiņvalsts.”
Šulcs atzina, ka šobrīd ES un Krievijas attiecības ir ļoti saspīlētas. Viņš arī izteica cerību, ka Krievija atgriezīsies pie racionālas politikas. “Mūsu atbilde [Krievijai] ir skaidra. Tāpat, ja Krievija vēlēsies uzsākt dialogu, tad esam to gatavi respektēt,” uzsvēra EP priekšsēdētājs.
Viņš Straujumai arī pateicās par aktīvo valdības vadīšanu, norādot, ka Baltijas valstu vadībā ir spēcīgas sievietes, piemēram, arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, ar kuru esot ļoti interesanti strādāt.
Šulcs iepriekš norādījis, ka “Latvijas pirmā prezidentūra ES Padomē būs lieliska iespēja sevi pierādīt, un mēs esam pārliecināti, ka Latvija šo iespēju izmantos un īstenos savus pienākumus augstā profesionālajā līmenī. 2015.gada pirmā puse būs īpašs laiks, jo atsāksies ES likumu pieņemšanas process ar jauno EP un Eiropas Komisiju. Turklāt ģeopolitiskā situācija aizvien saglabājas sarežģīta, un Latvijai prezidentūras laikā būs jāpieliek pūles, lai to uzlabotu”.
Vizītes laikā EP priekšsēdētājs tiksies arī ar Ministru kabinetu, Valsts prezidentu Andri Bērziņu un Saeimas deputātiem.
Jau vēstīts, ka Junkers oficiāli paziņoja par investīciju plānu 315 miljardu eiro apmērā, kura mērķis ir veicināt ES ekonomikas izaugsmi.
