Sukulenti: uzzini, kuri ir izturīgākie un neprasa īpašas rūpes 0
Pašlaik modē ir sukulenti. Tie ir pacietīgi, izturīgi, to audzēšana padodas pat tiem, kuriem nav tā saukto zaļo pirkstiņu. Pēdējā laikā sukulenti kļuvuši par neatņemamu sastāvdaļu arī kāzu pušķos, kur tos kombinē kopā ar sudrabainajiem eikaliptu zariņiem. Šoreiz apskatīsim izturīgākos lapainos sukulentus, kuri neprasa īpašas rūpes: aug ēnainās vietās, pacieš sausu gaisu, bezūdens periodus, ir reti jāpārstāda, iederas dažādos interjeros.
Izteikts vēsummīlis
Barbadosas alveja (Aloe barbadensis syn. A. vera) ‘Cosmo’ ir zems, kompakts rozetaugs. Zied ziemā vai agri pavasarī. Ziedkopā ir ļoti daudz ziedu sarkanoranžā krāsā, tie atveras pakāpeniski no apakšas uz galotni.
Alvejas piemērotas vēsām, saulainām telpām. Tās spēj pielāgoties arī siltām telpām. Augus stāda smagā trūdzemes augsnē ar māla un rupjas grants piedevu. Augšanas laikā no pavasara līdz rudenim augus laista mēreni un piebaro reizi divās nedēļās ar 0,1% barības šķīdumu. Laistot jāuzmanās, lai lapu žāklēs neuzkrātos ūdens, kas var izraisīt puvi. Ziemā laista maz. Nedrīkst pārmēslot, citādi augi zaudē stingrumu. Alvejām ļoti reti mēdz būt bruņutis.
Jāizvairās no pārmēslošanas
Portulaku krasula (Crassula portulacea) ir sukulents, kas visu gadu audzējams gaišā vietā, – tad lapām veidojas skaists krāsojums. Augi iztur krasas temperatūras svārstības un labi jūtas sausā gaisā. Krasulām nav nepieciešama trūdvielām bagāta augsne. Pārāk treknā augsnē tās aug gaļīgas, ar nolīkušiem zariem. Labi aug bagātinātā kūdrā, kurai piejaukta skāba kūdra (augsnes reakcijai jābūt viegli skābai).
Krasulas jātur viegli mitras, tās ir izturīgas pret iežūšanu, bet necieš lieku slapjumu. Vasarā augus var stādīt balkonkastēs, tās labi sader kopā ar citiem sukulentiem.
Elegantās eševērijas
Eševērijas (Echeveria) – biezlapju dzimtas augi, kuru lapas sakārtotas blīvās rozetēs. Ziedi attīstās lapu žāklēs, tie paceļas augstu virs lapām. Zied ziemā.
Tās audzē saulainā vietā. Telpa var būt no vēsas līdz pat ļoti siltai. Augiem patīk sauss gaiss. Ešēnijas stāda ūdenscaurlaidīgā substrātā ar rupjas grants vai sīku ķieģeļu lausku piedevu. Laista vienmērīgi. Ja augs iekaltīs, iznīks tikai kāda apakšējā lapa. Mēslo minimāli – vienreiz mēnesī ar 0,05% barības šķīdumu. Augus reti bojā pūkainā bruņuts. Eševērijas stāda kompozīcijās kopā ar citiem sukulentiem, arī kaktusiem.
Augs, ko var piefrizēt
Senēcija (Curio ficoides) ‘Mount Everest’ ir ap 50 cm augsts, kompakts krūmiņš. Lapas zilganpelēkas, mīkstas, cilindriskas ar vaskainu apsarmi.
Telpās senēcijām nepieciešama visgaišākā vieta – no apgaismojuma atkarīga to dekorativitāte. Augiem ir teicamas pielāgošanās spējas temperatūras svārstībām – labi jūtas gan vēsā, gan siltā vietā. Ziemā senēcijām vēlama vēsa (+5…+10 °C) telpa.
Senēcijas ir ļoti izturīgas sausā gaisā. Tās audzē trūdvielām nabadzīgā augsnē ar nedaudz skābu vidi. Labi aug kūdras substrātā. Augi jālaista maz, bet vienmērīgi. Neilga sausuma dēļ senēcijas zaudēs tikai apakšējās lapas, bet, ja augi tiks pārlaistīti, saknes ātri sapūs. Piebaro reti – reizi divos mēnešos, taču var arī nemēslot. Mēslojuma koncentrācija 0,05–1%. Augiem reti kad ir kaitēkļi. Ļoti siltās telpās uz jaunajiem dzinumiem var uzmesties laputis.
Augi viegli padodas apgriešanai – ja kādu iemeslu dēļ kļuvuši neglīti, tos apgriež. To var darīt visu gadu, taču labāk, kad ārā daudz gaismas un telpās mēreni silts. Visefektīgāk senēcijas izskatās, stādītas spilgtās, krāsainās kastēs kopā ar citiem sukulentiem augu kompozīcijās.
Samtainā ziloņa auss
Behāras kalanhoja (Kalanchoe beharensis), saukta arī par ziloņa ausi, ir dekoratīvs biezlapju dzimtas lapu sukulents. Lapas ir lielas, bultveida, pūkainas ar sudrabainu apakšpusi. Ziedi zaļgandzelteni.
Kalanhojas audzē saulainā, vidēji siltā telpā. Ziemā gaisa temperatūrai nevajadzētu būt zemākai par +14 °C, šajā laikā augus nemēslo. Stāda vieglas konsistences augsnē. Tā var būt gan lapu zeme, gan kūdra, gan laba dārza augsne ar neitrālu reakciju (pH 7). Augus pārstāda pēc ziedēšanas.
Laista vienmērīgi (starp laistīšanas reizēm substrātam jāizžūst). Augi ir jutīgi gan pret slapjumu, gan sausumu, tos reti bojā kaitēkļi. Kalanhojas var stādīt kompozīcijās kopā ar sansevjērām, peperomijām vai citiem sukulentiem.
Līdakastes – katra citāda
Sansevjēras jeb tautā sauktās līdakastes ir agavju dzimtas augi ar biezām, sulīgām, ādainām, pat līdz 1,5 metrus garām lapām, kā arī ar rozetēs saliktām īsām (10–15 cm), platām lapām. Lapas ir dažādu formu un nokrāsu. Pēc naktsvijolēm smaržojošie ziedi ir izkārtoti vārpās, kuras atrodas starp lapām vai nedaudz paceļas virs tām. Sansevjēras zied dažādos gadalaikos, turklāt, kad ir bagātīgi piesakņojušas podu. Uz īsā, resnā, ložņājošā sakneņa veidojas jaunie dzinumi. Kupli salapojusi sansevjēra izskatās majestātiski.
Telpās audzē: Sansevieria ‘Shabiki’ (ar cilindriskām lapām), ‘Ulimi’ (ar platām, pelēkzaļām lapām), ‘Moto’, ‘Silver Flame’ (lapas ar garensvītrām), Sansevieria zeylanica (ar garām zobenveida lapām), Sansevieria masoniana (tumši zaļas lapas ar izplūdušiem gaiši zaļiem plankumiem), Sansevieria cylindrica – ar cilindriskām, apaļām, stingrām, zaļām lapām, kuras var sapīt pat bizē.
Sansevjērām ir lielas pielāgošanās spējas, tiesa, augiem nepatīk tiešie saules stari – tad balē lapas, savukārt tumšā vietā tās kļūst šauras, izstīdz un noliecas. Sansevjēras audzē mālainā, kaļķainā augsnē. Augus stāda platā, zemā podā. Pārstāda reti – kad augs piesakņojis pilnu podu. Ja sansevjēru lapas ir veselīgas, bez bojājumiem, veidojas ziedi, ar pārstādīšanu nav jāsteidzas.
Kā jau sukulenti sansevjēras necieš pārlaistīšanu. Īpaši bīstami pārlaistīt vēsā telpā, jo tad augi slapjumā var nopūt pāris dienās. Sansevjēras ir mazprasīgas pēc mēslojuma, var augus mēslot reizi mēnesī ar 0,1% barības šķīdumu, kurš satur maz slāpekļa. Cieto, biezo, stingro lapu dēļ sansevjēras tikpat kā nebojā kaitēkļi, ļoti reti – bruņutis.
Konsultējušas ziedu vairumtirdzniecības bāzes Floriart direktore Agrita Straume un telpaugu nodaļas vadītāja Sanita Krūzīte
