– Vai valstīs, uz kurām eksportējat cidoniju sukādes, patērētāji zina, kas tas par augli? 0
– Pasaule pazīst dzērveni un upeni, bet ķirbis, rabarbers un cidonija ir izaicinājums. Es pat Maskavā esmu skaidrojis cilvēkiem, kas ir rabarbers, nevajag nemaz braukt uz Vāciju vai Japānu.
Nepārstrādātu ķirbi atpazīst, bet sukāde izskatās citādi. Parasti mūsu ķirbju sukādi notur par mango. Mums ir labs risinājums, piedāvājam patērētājiem sukāžu miksli. Jo vienīgais veids, kā var iepazīstināt tirgu, ir iedot pagaršot.
– Vai Krievijas izstādē iegūtā zelta medaļa par sukādēm jums ir kaut kā palīdzējusi?
– Ar Krievijas tirgu ir sarežģīti, jo šīs valsts ekonomika ir nestabila, arī Krievijas rubļa kurss ir nokritis. Mums labi sokas ar eksportu uz Japānu, lai gan tas ir ļoti tālu, tas ir labs un perspektīvs tirgus. Ar Ķīnu arī strādājam – tur gan viss notiek lēni un ilgi. Domājam rudenī iet arī uz Skandināvijas tirgu. Esam jau diezgan daudz darba izdarījuši gan Somijas, gan Zviedrijas tirgos, tāpēc ceram, ka izdosies pārdot lielākus apjomus. Arī Beļģijā realizējam nedaudz savas produkcijas. Lietuvu un Igauniju uzskatām par mājas tirgu.
– Kā sadarbības partneri uzzina par Rāmkalnu sukādēm?
– Ļoti cītīgi braucam uz izstādēm. Katrā no izstādēm ir jābūt ik gadu, jo tikai pēc otrās trešās reizes klienti sāk mūs uztvert kā sadarbības partnerus. Tikai tad viņiem rodas pārliecība par mūsu kā ražotāja stabilitāti. Latvijai kā valstij vēl daudz darba, lai mēs asociētos ar stabilu un nopietnu partneri. Vācijas ražotājam kādā eksotiskākā tirgū ir vieglāk ieiet nekā Latvijas uzņēmējam, jo visi zina, kas ir Vācija. Latviju nezina, turklāt bieži arī jauc ar Lietuvu. Tas ir visu postpadomju valstu izaicinājums un problēma, ka mums trūkst atpazīstamības. Bet pozitīvais ir tas, ka tie, kas iepazīst Latviju, asociē mūsu valsti ar kvalitāti un garšīgām lietām. Ir grūti nosaukt kaut ko no Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kas būtu nekvalitatīvs un nebūtu labs. Šī sīvā konkurence vietējā tirgū ir pozitīva eksportam. Jo Latvijā principā visās tautsaimniecības nozarēs tiek ražotas labas un kvalitatīvas lietas. Tas nozīmē, ja pareizi strādājam, tad varam ar laiku Latvijas vārdu padarīt par tādu pašu kvalitātes zīmi kā, piemēram, Šveice. Mēs esam maza valsts, tāpēc mums jāražo maz, bet kvalitatīvi, dārgi, jo citādi nevar. Nevaram Ķīnu nekādi pārspēt ar cenu, jo mūsu ir tikai 1,8 miljoni, kamēr viņi ir miljardos skaitāmi.
Latvieši ir čakli un kārtīgi cilvēki, tāpēc jāražo labas lietas, lai visi to zina. Ir jātaisa kaut kas neliels, bet ļoti labs.
– Žāvēto augļu un riekstu nozarē gan Eiropā, gan pasaulē ir milzīga konkurence, kā tur ar mūsu mazumu izlauzties?
– Mūsu pluss ir īpašās ziemeļu ogas un augļi, proti, rabarbers, ķirbis, dzērvene, upene, cidonija. Un mums par labu nāk arī klimats, kurā ogas veidojas bagātākas ar vitamīniem un iegūst izteiktu garšu. Ar to mēs arī esam interesanti globālajam tirgum. Ja vēl varam nodrošināt kvalitāti, tad sanāk laba manta.
