“Suiti visos laikos izdzīvos un uz galvas sev neļaus kāpt,” Daiga Kalniņa atklāti par novadu reformu 2
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Administratīvi teritoriālās reformas sakarā savulaik publiski tika vēstītas ziņas no Alsungas novada, ka domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa vedusi laukā savu delegāciju no tikšanās Kuldīgā ar tālaika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci. Suiti asi protestējuši, ka atbraukušie rīdzinieki neieklausās viņu argumentos par patstāvību. Kas mainījies alsundznieku nostājā? Saruna ar Daigu Kalniņu.
Vai Alsunga negrib reformēties?
D. Kalniņa: Negribēja, bet tagad izvēles vairs nav. Esam rakstījuši vēstules, devušies uz Saeimas komisiju, kur izskatīja novadu reformu, argumentējuši savu pozīciju. Mūsu iebildes neņēma vērā. Vērsāmies Satversmes tiesā, bet tā nepieņēma iesniegumu, sakot, ka nesaredz alsundznieku tiesību aizskārumu. Tas ir politisks lēmums par iekļaušanu (kopā ar Skrundu) Kuldīgas novadā.
Suiti esot lieli spītnieki…
Suiti visos laikos izdzīvos un uz galvas sev neļaus kāpt.
Vasarā pie jums viesojās Valsts prezidents Egils Levits. Vai nepalīdzēs prezidenta kancelejā sagatavotais Vēsturisko zemju un kultūrtelpu likumprojekts?
Pašreiz likumprojektu skata Saeimā. Pagaidām tas dod kādu ietvaru, bet tur nav apsolījuma, ka tieši suitu kultūrtelpa tiks glābta, un tur nav arī konkrēta mehānisma, kā to paveikt. Skaidrs, ka likumā vēlreiz tiks nostiprināta pašvaldību atbildība un pienākums līdzdarboties, lai mazās, īpašās kultūras saglabātu un veicinātu. No pēdējās diskusijas Saeimā sanāca, ka kultūrtelpas speciāli neizdalīs. Latvija esot dinamiska zeme, kur kultūrvides kā saliņas pastāvējušas vēsturiski, bet veidojas arī jaunas. Deputāti palika svārstoties, vai nepieminēt kultūrtelpas, kas ir UNESCO sarakstā, bet jāskatās, kā viss beigsies.
Tas jūs ne visai iedrošina?
Tas, protams, ir solis uz priekšu – ka ir atsevišķs likums, kurā būs pateikts, ka kultūrtelpas ir svarīgas un, lai kāda politiskā vara te nāktu, visām likums būs saistošs. Bet konkrētais likums nepasaka konkrēti, kādā veidā šīs kultūras jāaizsargā un jākopj.
Vai mazajai Alsungai neklātos labāk kultūrvēsturiskās vides, etniskās savdabības aizsardzībā, ja to pievieno Kuldīgai?
To pašreiz nevar pateikt. Būs pašvaldību vēlēšanas jūnijā. Plāno, ka cilvēki nezaudēs pakalpojumus, turpmākā kopdzīvē palikšot arī darba vietas. Tālāko rādīs laiks. Visdrīzāk, to redzēsim, kad tiks pieņemts 2022. gada budžets, kas jaunajā novadā deputātiem būs prioritātes.
Taisīsiet “Suitu sarakstu”?
Piedalīšos vēlēšanās no ZZS listes. Pieņemu, būs vēl alsundznieki, kuri startēs vēlēšanās. Suitu kultūrtelpa nav tikai Alsunga, bet arī Gudenieku pagasts un Jūrkalne (Ventspils novada teritorijā). Suiti pastāvēs neatkarīgi no tā, vai kāds pārstāvis tiks ievēlēts Kuldīgas domē vai ne. Alsungas novada iedzīvotāji ir parādījuši, ka neguļ un negaida, kad zelta kalni birs no gaisa. Ir ideja, ir redzējums, seko aktīva kopā nākšana. Tiek iesniegti projekti par finansējumu gan pašvaldības, gan lielākos fondos.
Vēsturiski vairāk nekā desmit gadus darbojas etniskās kultūras centrs “Suiti”, ir Suitu parlaments, kas vairāk noskaņots uz ekonomikas stiprināšanu, saprotot, ka suitu kultūra var pastāvēt, ja šeit ir cilvēki, viņiem ir darbs un iztikšana.
Alsunga kā vieta noteikti nepazudīs. Ja vien jaunajā novadā ievēlētie sapratīs, kāds spēks ir iedzīvotājiem, kā viņi deg par savām idejām, cerams, atradīsies arī neliels finansējums ideju īstenošanai.
Cik balsstiesīgo ir Alsungā?
Pagājušoreiz vēlēt aizgāja ap 700 balsotāju, kas ir augsta – pāri 60 procentiem – līdzdalība. Taču esam matemātiski skaitļojuši, ka pat tad, ja visi alsundznieki nobalso par kādu sarakstu un kādu cilvēku, bet neviens cits viņiem balsi nenodod, tad Kuldīgas novada domē vienalga neizdotos iekļūt.
Opā! Vai nav kaut kas jādara likumos, lai nodrošinātu domēs mazo pagastu pārstāvību? Piemēram, jādomā par mažoritārām pašvaldību vēlēšanām?
Uz to var dažādi paskatīties. Man patiktu princips, ka deputāti jūt atbildību konkrētu vēlētāju priekšā. No otras puses, jāskaita, cik novadā ir pagasti un pilsētas – vai deputātu nebūtu nesamērīgi daudz? Varbūt tas nemaz nebūtu slikti, jo dotu viedokļu daudzveidību. Bet viss notiks, kā jānotiek. Ja arī Kuldīgas domē neiekļūs neviens Alsungas pārstāvis, tas netraucē cilvēkiem iet un aizstāvēt savu viedokli. Bet, ja ievēlētu vienu vai pārīti alsundznieku, tā būtu mūsu “runājošā balss”, bet balsojumos pārsvaru tādējādi nenodrošinās.
Pašreiz nav indikāciju, ka suitus gribētu apspiest. Bažas ir par to, ka līdz šim bija iezīmēta nauda – tieši Alsungas novadam. Tam kļūstot par pagastu, turpmāk līdzekļi būs Kuldīgā, lielajā kopīgajā katlā. Iespējams, būs labāk un mums no katla atlēks vairāk. Iespējams, naudu vairāk novirzīs pilsētai. Kā tas būs, šodien nevar zināt.
Tātad darba vietas netiks zaudētas, izņemot jūsējo – domes vadītājas postenī?
Jā, bet ar to rēķinājos. Deputātus vēlē uz četriem gadiem, nākamreiz var arī netikt domē. Sarunās par novada nākotni sola, ka darbinieki vietas nezaudēs, bet tad gan nav skaidrs, kāds no reformas būs ieguvums. It kā pievilkti aiz matiem, bet šādi tādi aprēķini bija, ar kuriem mūs centās pārliecināt. Visu laiku taču daudzināja, kādas mazajos novados ir milzīgas administratīvās izmaksas. Kolīdz apvienos lielajos, tā būšot pavisam cita lieta. Bet kur un kā radīsies līdzekļu ietaupījums, ja būtiski nekas nemainās? Pašlaik ieplānots, ka iedzīvotājiem arī pakalpojumi jāsaglabā pēc iespējas tuvāk, tajā pašā daudzumā, kā bija.
Ko jūs sakāt, ka nav iespējams pašvaldību vēlēšanām pieteikt neatkarīgo sarakstus? Arī prezidents Levits uztraucas, ka esam vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā neļauj demokrātiskā veidā kandidēt bezpartijiskiem sarakstiem.
Patlaban esmu ievēlēta no apvienības “Par Alsungas novada izaugsmi”. Tas, ko redzu pie lauku cilvēkiem, – viņi ne visai uzticas partijām. Ceru, šis faktors neatbaidīs no vēlēšanām. Vēlētāji saredzēs iespēju, kā ar savu balsi ietekmēt rezultātu. Bet es piekrītu, ka tas ir solis prom no demokrātijas.
Turklāt kur paliek teiktais par iedzīvotāju ciešāku iesaisti pie varas pašvaldībā!
Iedzīvotāji iesaistās, ja izjūt uzticību varai. Tad viņi nešķiro partijisko piederību un nāk ar savām iniciatīvām.
Suitu apgabals slavens ar suitu sievu dziedāšanas prasmēm. Ar ko vēl ievērojami šejienieši, piemēram, piebaldzēni zināmi kā ratiņu dreimaņi, jēru kāvēji?
Esam katoļi, kam apkārt dzīvo daudzkārt izplatītākas Lutera ticības ļaudis. Mums ir šī burdona dziedāšanas un dūdu spēles tradīcija. Suiti lepojas, ka ir īpaši. Mēs esam savrupi un spītīgi turamies pretī tiem, kas grib pataisīt suitus kā visus citus. Turamies pie savas savdabības. Tajā pašā laikā suiti ir atvērti pret cilvēkiem, kuri nenāk ar nicinājumu un noliegšanu.
Kādreiz mēdz spriest – suiti nepieņemot svešus. Bet beidzamajos gados uz šejieni aizvien vairāk pārceļas no pilsētas, tāpēc ka viņi grib izjust šo īpašo vietu, grib lauku gaisotni ar tām iespējām, ko Alsunga piedāvā. Bērnudārzs bez rindas, skola tepat pie mājām, nekādas spaidīšanās, mīcīšanās pa transporta līdzekļiem kā lielpilsētā. Visi visus pazīst, visi bērni pieskatīti. Te ir ļoti labs interneta pieslēgums, visas iespējas strādāt attālināti. Ja tikai ienācēji ir atvērti, suiti viņus uzņems labi. Kā savējos.
Vai jaunie sevi apzinās par suitiem? Šodien viens otrs jauneklis lepni pasludina sevi par kosmopolītu, pat latvietībai negrib piederēt!
Pusaudžu gados ir posms, kad grib būt kā visi. Staigāt vienādos T kreklos, džinsos. Taču, kādā brīdī tiekoties ar jauniešiem, viņš apzinās atšķirību no lielā pulka. Tās ir šīs suitu saknes, īpašās prasmes. Man ļoti patīk, kā strādā mūsu jauniešu biedrība, kura necenšas dot visu gatavu rokā, bet vāc kopā jauno audzi. Mums 12–13 gadus veci bērni paši plāno pasākumus, bez kautrēšanās uzaicinot visus lielos māksliniekus, un viņi arī atbrauc! Pat naudu neprasa! Tāda uzdrīkstēšanās nereti noder turpmākajā dzīvē. Vispār gribu uzteikt biedrības, kuru mazā Alsungā ir reģistrētas divdesmit divas.
Jums ir slavenās sievas, jūs esat domes vadībā – ko dara suitu vīrieši?
Vīrieši mums ir stiprais dzimums. Viņi prot mežus gāzt un visus vīru darbus. Runājot par kultūru, mums ir arī folkloras ansamblis “Suitu vīri”. Un suitu dūdinieki.
Uz asumiem vairs neizejat?
Ja mūs piekrāps ar apvienošanos, ja viss nenotiks, kā norunāts, ja pakalpojumi aizplūdīs no Alsungas, tad atkal kļūsim asi. Pašlaik nav ko spēkus tērēt, nav ko velti šķērdēt.
