Suhanovs: “”Džeina Eira” nav sieviešu romāns”. 0
Šonedēļ Valmieras Drāmas teātrī pirmoreiz uz Latvijas teātra skatuves nonākcis 19. gadsimta literatūras šedevrs – neparasta Šarlotes Brontē romāna “Džeina Eira” skatuves versija, ko veidojis režisors Reinis Suhanovs. Romantisko mīlētāju – Džeinas Eiras un mistera Ročestera – lomās iejuties līdz šim neredzēts skatuves pāris – aktieri Inga Apine un Ivo Martinsons.
Par Šarlotes Brontē 1847. gadā sarakstīto romānu, kas vēsta par Viktorijas laika bāreni Džeinu Eiru, kura iekļūst romantiski dramatiskā dēkā ar noslēpumaino džentlmeni Ročesteru un tiek konfrontēta ar puritānisku morāli (jo laulību šķirt nedrīkst), pamatā ir divi pretēji viedokļi. Tas ierindojas klasisko “sieviešu romānu” kategorijā, jo vēsta par īsto un vienīgo mīlu, kurai būtu jārezultējas laimīgā laulībā. Tomēr to uzskata arī par sieviešu atbrīvošanās cīņas tā dēvētā “pirmā viļņa” vēstnesi, jo romāna autore ir sieviete (tiesa, ar pseidonīmu Karers Bells), kas 19. gadsimta Anglijā jau bija sensācija. Taču Valmieras teātra skatuves versijā skatītāju gaida pavisam atšķirīgs “Džeinas Eiras” lasījums.
No Aspazijas līdz Džeinai Eirai
“”Džeinu Eiru” uztveru kā laikmeta mākslu, oriģinālu un traģisku literatūru. Izrāde būs mākslinieciski psiholoģisks pētījums par cilvēka jūtu dabu, kurā uzsvaru esmu licis uz divu dzīves apbrāztu un cilvēcisko attiecību siltuma pieviltu cilvēku – Džeinas Eiras un mistera Ročestera – neprātīgajām alkām un bailēm vienam no otra. Viņi ir pilnīgi pretmeti, starp kuriem ir nenovēršams magnētisms, un tam nav nekāda sakara ar dzimumu,” stāsta izrādes režisors un skatuves versijas autors Reinis Suhanovs. “Jā, pastāv uzskats, ka vīrieši lasa Hamsunu un Belu, bet sievietes – “Kalnu aukas”, “Džeinu Eiru” vai pēdējā laikā – Murakami. Tas ir absurds! Saskaņā ar šo es laikam esmu režisors, kurš lasa “sieviešu literatūru”.”
Sānsoļi lineārajā stāstā
Iestudējumam netieši jāsacenšas ar visai bagātīgu “Džeinas Eiras” interpretāciju vēsturi – gandrīz divus gadsimtus romāns daudziem bijis ārkārtīgi populāra lasāmviela, turklāt tas daudzkārt arī ekranizēts (11 reižu!). Jaunākā kino versija ir 2011. gadā uzņemtā Kerija Fukanugas filma ar Miu Vasikovsku un Maiklu Fasbenderu galvenajās lomās. “Vienmēr ir ļoti riskanti iestudēt kaut ko, ko visi zina un par ko visiem ir viedoklis. Ceru, mums izdosies sniegt citādu interpretāciju, kurā liela nozīme būs sapņiem un sapņu pasaulei. Saglabājam stāsta linearitāti, tomēr tajā būs arī sānsoļi. Skatītājs uz izrādi noteikti var nākt kā “balta lapa”, taču domāju, ka arī īstenajiem “eiristiem” varētu būt interesanti dzīvot līdzi mūsu lasījumam,” uzskata R. Suhanovs.
Tam, ka uz Latvijas teātra skatuvēm šis stāsts nonāks pirmoreiz, iespējams, par šķērsli bijusi romāna forma, ko pārvērst dramatiskā teātra materiālā ir nopietns izaicinājums. Arī Valmieras teātris piedāvā Reiņa Suhanova “skatuves versiju”.
“Mareunrol’s” un elektroniskā mūzika
Izrādei, kuras mēģinājumu procesam veltīts neierasti ilgs laiks – trīs mēneši, sapulcināta spoža radošā komanda. Ar pavisam īsu starplaiku varēsim novērot jau otru ekskluzīvo modes mākslinieku “Mareunrol’s” (Rolands Pēterkops un Mārīte Mastiņa) uznācienu uz Latvijas teātra skatuves, taču dizaineri brīdina – arī Džeinas Eiras stāstā vēsturisko 19. gadsimta kostīmu nebūšot.
“Mani uzrunāja apstāklis, ka māksliniekiem ir tikpat nopietna pietāte pret tērpu, kāda tā bija 19. gadsimtā, kad tērps bija kapitālieguldījums, nevis drēbes par 15 eiro, ko pavalkāt un izmest. Piemēram, Džeinai Eirai bija praktiski viena kleita, ar kuru viņa dzīvoja,” skaidro R. Suhanovs. Pats būdams nopelniem bagāts scenogrāfs, šoreiz skatuves telpas iekārtošanu viņš uzticējis jaunajai scenogrāfei Evijai Pintānei. Skatuves telpu ar biezām gaismēnām papildinās arī britu gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss, kurš iedvesmu smēlies dzimtajā Velsā, kas ir samērā netālu no vietas, kur dzimis romāns. Arī šajā iestudējumā tāpat kā daudzos iepriekšējos R. Suhanovs darbojas tandēmā ar komponistu Jēkabu Nīmani.
Slepena jūtu ķīmija
Nenoliedzami, viens no izrādes pārsteigumiem būs aktrise Inga Apine galvenajā – Džeinas Eiras – lomā, jo šādā mērogā un ampluā aktrisi ieraudzīsim pirmoreiz. Gatavošanās lomai pieprasa visu aktrises laiku – viņa atteikusies no sarunas ar medijiem pirms pirmizrādes. “Domāju, ka Inga Apine ir vienkārši brīnišķīga Džeina Eira,” lakonisks ir arī režisors.
Runīgāks ir Ročesters, aktieris Ivo Martinsons: “Holivuda ir izskaistinājusi šo stāstu, un arī man bija radies priekšstats, ka tas ir par dižciltīgajiem, bagātajiem un skaistajiem. Izrādās, arī šie cilvēki ir kompleksu mākti, raizējas par izskatu un savu parādīšanos sabiedrībā. Man lielākais izaicinājums ir nospēlēt rakstura pretmetus – Ročestera skarbo vīrišķības masku un viņa īsto būtību. To, cik nepatīkami vīrieša cilvēkam ir parādīt, ka viņam ir sirds. Mēs taču visi baidāmies tajos brīžos, kad varam tikt ievainoti, jo labāk nelikt roku pie uguns. Tāpēc cilvēki iet uz naktsklubiem un drosmei iedzer, vai ne?” Šī būs pirmā reize, kad Ivo Martinsonam ir skatuves partnerība ar Ingu Apini. “Ir tā klusā ķīmija starp mums, par ko negribu skaļi runāt.”
“DŽEINA EIRA”: interesanti fakti
• Džeina Eira ļoti lielā mērā ir pati autore Šarlote Brontē (1816 – 1855): viņas bērnība bija traģiska, jaunība – neievērojama, Brontē bijusi ļoti neliela auguma, neizteiksmīgu seju, tuvredzīga un neiedomājami kautrīga.
• Viņas abas vecākās agri mirušās māsas Marija un Elizabete romānā ir bijušas prototipi Džeinas vienīgās skolas draudzenes Helēnas tēlam.
• “Jukusī sieviete bēniņos”, tēls, kas arī nācis no romāna, patiešām ir reāls, jo reiz Brontē viesojās kādā 16. gs. muižā, kur pa slepenām kāpnēm varēja uzkāpt kambarī, kur 60 gadus agrāk bija turēta “traka sieviete”.
