Biežākie “grābekļi” vīrieša veselības bojāšanā 2
60% skrīningā iesaistīto vīriešu savu veselību vērtē kā labu un diezgan labu, bet izmeklējumu rezultāti parāda citu ainu.
“Sarunu ar pacientu par viņa veselību, svara, asinsspiediena un citu svarīgu rādītāju mērīšanu, nosūtīšanu uz analīzēm un elektrokardiogrammu, lai laikus atklātu sirds un asinsvadu saslimšanu riskus, plānojam ieviest kā ģimenes ārsta prakses māsas darba pastāvīgu kritēriju,” nākotnes ieceres atklāj veselības ministre Ingrīda Circene, informējot par pagājušā gada vasarā Liepājā īstenotā sirds un asinsvadu slimību skrīninga rezultātiem.
Sāli ēdienam pievieno nepagaršojot
Jau rakstījām, ka pērn Liepājā no 29. maija līdz 15. augustam norisinājās sirds un asinsvadu slimību skrīnings, kura laikā tika pārbaudīta dažu iedzīvotāju grupu veselība, lai agrīni atklātu sirds un asinsvadu saslimšanu, laikus sāktu ārstēšanu un samazinātu mirstību. Pilotprojekta ietvaros 45 gadus vecus vīriešus un 11 gadus vecus bērnus aicināja doties pie ģimenes ārsta, lai veiktu bezmaksas sirds veselības pārbaudes. Atklājot sirds un asinsvadu saslimšanu, gan bērniem, gan pieaugušajiem tika nodrošināta kardiologa konsultācija. Tagad pētījuma rezultāti ir pilnībā apkopoti un izdarīti arī secinājumi. Šajā reizē – par vīriešu sirds veselības stāvokli.
Pētījuma dati liecina, ka nevienam no skrīningā iesaistītajiem 160 vīriešiem 45 gadu vecumā nebija sūdzību par savu sirds veselību un vairāk nekā 60% no viņiem savu veselību bija novērtējuši kā labu un diezgan labu. Taču izmeklējumu rādītāji liecināja par ko citu. Pēdējā gada laikā 49 vīrieši bija ārstējuši kādu hronisku slimību – hipertensiju (25), cukura diabētu (5), hiperholesterinēmiju (4), miokarda infarktu (2), stenokardiju (1), ar sirds asinsvadiem nesaistītas saslimšanas (13). Atzinīgi vērtējams tas, ka pēdējo mēnešu laikā asinsspiedienu bija mērījuši 106, bet pēdējā gada laikā 25 respondenti. Diemžēl ar holesterīna līmeņa noteikšanu asinīs nav veicies tik labi – pēdējā gada laikā to veikuši 62, bet pirms 1 – 5 gadiem 25 stiprā dzimuma pārstāvji. Interesanti, ka piektā daļa no skrīningā iesaistītajiem vīriešiem bija neziņā, vai viņiem jebkad mērīts cukura līmenis asinīs. Pēdējo sešu mēnešu laikā šo analīzi bija veikuši 39 respondenti.
Atklājās, ka kopējais holesterīna līmenis virs normas bija gandrīz 70%, bet glikozes – gandrīz pusei pētījumā iesaistīto vīriešu. Iepriecinoši, ka gandrīz 90% no viņiem bija normāls asinsspiediens.
Nosakot ķermeņa masas indeksu, atklājās, ka trešdaļai skrīningā iesaistīto vīriešu jau ir aptaukošanās, tiesa, gandrīz tikpat daudziem svars bija normāls.
Pētījums arī atklāja, ka tikai trešdaļa vīriešu nepievieno sāli gatavam ēdienam, par laimi, vairāk gan bija tādu, kas to pievieno tikai tad, ja tas nav pietiekami sāļš. Kā uzsver Latvijas Kardiologu biedrības prezidents profesors Andrejs Ērglis, vīriešiem ar uzturu vajadzētu uzņemt nevis 12 – 14 gramus sāls dienā, kas negatīvi ietekmē sirds un asinsvadu veselību, bet tikai 5 – 6 gramus.
Pašiem jārūpējas par veselību
Rezultāti, kas iegūti, vērtējot 45 gadus veco liepājnieku veselību, liecina par neveselīgiem uztura paradumiem, lieko ķermeņa masu un aptaukošanos, mazkustīgu dzīvesveidu, lielu smēķēšanas izplatību, augstu holesterīna un glikozes līmeni asinīs, spiesta secināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule. Tie visi ir sirds un asinsvadu saslimšanu riska faktori, kas nākotnē var izraisīt sirds veselības pasliktināšanos.
Kardiologs Andrejs Ērglis uzskata, ka pētījums ir izdevies, jo tas palīdzējis iegūt precīzus datus par noteikta vecuma grupas iedzīvotāju sirds un asinsvadu veselības stāvokli, sniegt nepieciešamās veselīga dzīvesveida rekomendācijas un vajadzības gadījumā uzsākt ārstēšanu. Kardiologa konsultācija un padziļināti izmeklējumi bija nepieciešami 22 vīriešiem, bet vienam atklāts sirds vārstuļu bojājums, kura novēršanai bija nepieciešama operācija. “Vēlreiz gribu uzsvērt, ka ļoti liela nozīme ir pozitīvām izmaiņām dzīvesveidā – smēķēšanas atmešanai, veselīga uztura lietošanai, fiziskajām aktivitātēm, un, protams, jāaiziet pie ģimenes ārsta un jāpārbauda sava veselība, jo, kā liecināja skrīnings, ļoti daudziem vīriešiem nebija nekādu sūdzību par savu veselību,” norāda kardiologs A. Ērglis, kā pozitīvu piemēru minot Stokholmas iedzīvotājus, kuri ikdienā nodarbojas ar skriešanu, cenšas vairāk ēst zivis un dārzeņus, šādi rūpējoties par savu veselību.
